Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa (baltkrievu: Віцебская губерня, krievu: Витебская губерния) bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Guberņas centrs bija Vitebska (mūsdienu Baltkrievijā), tomēr guberņas lielākā pilsēta bija Dinaburga (mūsdienu Daugavpils). Tās teritorija aptvēra mūsdienu Latvijas Latgali un lielāko daļu Baltkrievijas Vitebskas apgabala, kā arī nedaudz Krievijas Pleskavas apgabala (Sebežas un Ņeveļas rajoni) un Smoļenskas apgabala (Veļižas rajons) teritorijas.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[1] Likvidēta 1924. gadā, lielāko tās daļu atstājot Baltkrievijas PSR, bet ziemeļu daļu (Veļižas, Ņeveļas un Sebežas apriņķus) nododot Pleskavas guberņai.
Izveide
labot šo sadaļuGuberņas teritorija tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā. Vispirms Inflantijas vojevodistes un Polockas vojevodistes teritorijas tika pievienotas Pleskavas guberņai, tad tika izveidota Polockas guberņa (1776—1796). Tad tika izveidota Baltkrievijas guberņa (1796—1802).
Pēc tās sadalīšanas 1802. gadā tika izveidotas Vitebskas guberņa un Mogiļevas guberņa.
Robežas
labot šo sadaļuKurzemes guberņa rietumos, Vidzemes guberņa ziemeļrietumos, Viļņas guberņa un Mogiļevas guberņa dienvidos, Pleskavas guberņa ziemeļos, Smoļenskas guberņa austrumos.
Administratīvais iedalījums un iedzīvotāji
labot šo sadaļu1904. gadā Vitebskas guberņā dzīvoja 1,67 miljoni, bet ap 1910. gadu 1,74 miljoni iedzīvotāju. Tajā atradās 12 pilsētas, 41 miests un 19 750 sādžas.
Etniskais sastāvs % (1897)
labot šo sadaļuPēc 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšanas datiem Vitebskas guberņas apriņķos bija šāds etniskais sastāvs:
| apriņķis | baltkrievi | latvieši | krievi | ebreji | poļi | vācieši |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Ludzas apriņķis (Люцинский уезд) | 20,5 | 64,2 | 7,1 | 4,9 | 2,2 | |
| Rēzeknes apriņķis (Режицкий уезд) | 5,4 | 57,9 | 23,9 | 7,4 | 4,8 | |
| Daugavpils apriņķis (Двинский уезд) | 13,8 | 39,0 | 15,3 | 20,0 | 9,1 | 1,8 |
| Polockas apriņķis (Полоцкий уезд) | 73,1 | 1,2 | 11,1 | 12,1 | 2,0 | |
| Vitebskas apriņķis (Витебский уезд) | 51,1 | 2,2 | 20,1 | 22,3 | 3,2 | |
| Veļižas apriņķis (Велижский уезд) | 85,7 | 2,5 | 1,3 | 9,8 | ||
| Drisas apriņķis (Дриссенский уезд) | 86,2 | 1,6 | 9,1 | 2,4 | ||
| Gorodokas apriņķis (Городокский уезд) | 83,6 | 10,7 | 4,7 | |||
| Ļepeļas apriņķis (Лепельский уезд) | 82,0 | 1,7 | 11,6 | 4,0 | ||
| Neveļas apriņķis (Невельский уезд) | 84,0 | 7,1 | 7,4 | |||
| Sebežas apriņķis (Себежский уезд) | 47,1 | 47,1 | 3,8 | 1,5 | ||
| Kopā | 53,0 % | 17,7 % | 13,3 % | 11,7 % | 3,4 % |
Vitebskas guberņas latviešu apriņķos 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums:
- Ludzas apriņķī — 128 155 iedzīvotāji, no tiem 64,2% (82 305) latvieši, 20,5% baltkrievi, 7,1% krievi;
- Rēzeknes apriņķī — 136 445 iedzīvotāji, no tiem 57,9% (78 960) latvieši, 23,9% krievi, 7,4% ebreji;
- Daugavpils apriņķī — 237 023 iedzīvotāji, no tiem 39,0% (92 527) latvieši; 20,0% ebreji, 15,3% krievi.
Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija 501 623, bet latviešu īpatsvars tajā — 50,6%.[2]
Reliģijas (1897)
labot šo sadaļu- Pareizticība — 825 601 ticīgo
- Katoļticība — 357 309 ticīgo
- Jūdaisms — 175 629 ticīgo
- Vecticībnieki — 83 022 ticīgo
- Luterticība — 46 654 ticīgo
- Islāms — 661 ticīgo
- Baptisti — 130 ticīgo[3]
Migrācija
labot šo sadaļuPēc dzimtbūšanas atcelšanas no 1877. līdz 1886. gadam strauji pieauga zemnieku ģimeņu ieceļošana Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķī (1251 ģimene) un Vitebskas apriņķī (1114 ģimenes). Vitebskas guberņā kopumā ieceļoja 17 612 cilvēki.[4] Pārceļotāji ieradās no Mogiļevas un Minskas guberņām, bet arī no Kauņas, Kurzemes un Vidzemes guberņām.
Izglītības iestādes (1889)
labot šo sadaļu- Vitebskas vīriešu ģimnāzija ar 388 ģimnāzistiem, Vitebskas sieviešu ģimnāzija ar 265 ģimnāzistēm, Daugavpils sieviešu ģimnāzija ar 255 ģimnāzistēm,
- Daugavpils reālskola ar 247 skolniekiem,
- Polockas kadetu skola (korpuss) ar 369 kadetiem,
- Vitebskas garīgais seminārs ar 239 semināristiem,
- Polockas skolotāju seminārs ar 58 semināristiem,
- 7 apriņķu skolas ar 462 skolniekiem,
- 126 kristīgo draudžu skolas,
- 195 lauku skolas ar 8485 skolniekiem,
- 163 ebreju privātās skolas, 2 toras skolas Vitebskā (335 skolnieki) un Daugavpilī (225 skolnieki), rabīnu skola (ješiva) Vitebskā.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229.—20 230. sleja. Rīga, 1933.—1934.
- ↑ Демоскоп Weekly Iedzīvotāju sadalījums pēc dzimtās valodas
- ↑ Демоскоп Weekly Iedzīvotāju sadalījums pēc ticības
- ↑ Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vitebskas guberņa.- Витебская губерния (krieviski)
- Vitebskas guberņas karte — Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876. (krieviski)
Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā 
| ||
|---|---|---|
| Pirms: Inflantijas vaivadija Pleskavas guberņas (1772—1776) Polockas guberņas (1776—1796) Baltkrievijas guberņas (1796—1802) Latgales daļa |
Vitebskas guberņas Latgales daļa 1802—1917 |
Pēc: Latvijas Republika |
| Pirms: Kurzemes un Zemgales hercogiste Piltenes apgabals |
Kurzemes guberņa 1795—1918 |
Pēc: Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) Latvijas Republika |
| Pirms: Zviedru Vidzeme |
Vidzemes guberņa 1721—1918 |
Pēc: Latvijas Republika |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |