Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова, izrunā: [bʲelaˈruskaja ˈmova]) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi. Tā ir viena no Baltkrievija valsts valodām (otra valsts valoda ir krievu valoda). Izplatīta arī Baltkrievijas pierobežā Polijā, Lietuvā, Latvijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī baltkrievu diasporā citur pasaulē. Vēsturiski attīstījusies no rutēņu valodas.
| Baltkrievu valoda беларуская мова | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Baltkrievija, Polija, Latvija, Lietuva, Krievija, Ukraina | |
| Reģions: | Austrumeiropa | |
| Pratēju skaits: | no 4 līdz 7 miljoniem | |
| Reitings: | 74 | |
| Valodu saime: | indoeiropiešu valodas baltu-slāvu valodas slāvu valodas austrumslāvu valodas Baltkrievu valoda | |
| Rakstība: | kirilica (baltkrievu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Baltkrievija
Reģionāla valoda: | |
| Regulators: | Baltkrievijas Valsts Zinātņu akadēmija | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | be | |
| ISO 639-2: | bel | |
| ISO 639-3: | bel | |
 Baltkrievu valodas izplatības areāls (Baltkrievijas 2009. gada tautskaite) | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Pēc 1995. gada 14. maija referenduma baltkrievu valoda zaudēja savu vienīgās valsts valodas statusu, un tās prestižs un sabiedriskais lietojums Baltkrievijā sāka strauji kristies.[1] 1999. gada tautskaitē baltkrievu valodu par savu dzimto valodu uzskatīja aptuveni 6 984 000 (85,6%) Baltkrievijas iedzīvotāju, bet sadzīvē lietoja vien ap 3 686 000 (36,7%).[2]
Baltkrievu alfabēts Labot
Baltkrievu alfabēts ir balstīts uz kirilicu. Tajā ir 32 burti un apostrofs.
|
|
|
|
|
Baltkrievu valoda Latvijā Labot
2011. gadā Latvijas Baltkrievu savienība ar Rīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības, Liepājas Metalurga un Iļģuciema atbalstu izdeva pirmo latviešu-baltkrievu, baltkrievu-latviešu vārdnīcu, ko bija sākusi veidot valodniece Mirdza Ābola, taču pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā.[3][4]
Atsauces Labot
- ↑ Jurijs Svirko (1998. gada 8. jūnijs). Baltkrievijā sākusi paātrināti izzust baltkrievu valoda. Diena. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
- ↑ Jānis Krēķis (2015. gada 30. janvāris). Apņemas sargāt baltkrievu valodu. Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
- ↑ Juris Paiders (2011. gada 7. janvāris). Apgūt baltkrievu valodu bez starpniekvalodām. Neatkarīgā Rīta Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
- ↑ Prezentē pirmo latviešu – baltkrievu vārdnīcu. Diena. 2011. gada 4. maijs. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
Ārējās saites Labot
| Baltkrievu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
| Baltkrievu valodas taraškevicas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltkrievu valoda.- «Baltkrievu-latviešu tiešsaistes sarunvārdnīca». Goethe Verlag..
- «Baltkrievu-latviešu tiešsaistes vārdnīca». Goethe Verlag..
- Natālija Cimahoviča. «Baltkrievu valoda Latvijā — dziesmās un ļaužu mutē». Latvijas Vēstnesis (Nr. 173 (3121)), 2004. gada 2. novembris..
