Viļņas guberņa
Viļņas guberņa (krievu: Виленская губерния, lietuviešu: Vilniaus gubernija) bija Krievijas Impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa. Guberņas centrs bija Viļņa.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.jpg)
Pēc 1843. gada Viļņas guberņa ziemeļrietumos robežojās ar Kauņas guberņu, ziemeļaustrumos ar Vitebskas un Kurzemes guberņu, dienvidaustrumos ar Minskas guberņu, dienvidrietumos ar Grodņas un Suvalku guberņām. 1915. gadā Viļņas guberņas lielāko daļu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 16. februārim, kad tika atjaunota Lietuvas valsts.
Vēsture
labot šo sadaļuPēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā lielākā daļa no Žemaitijas kunigaitijas, Traķu vaivadijas un Viļņas vaivadija nonāca Krievijas Impērijas sastāvā un 1796. gada 12. decembrī tika izveidota Lietuvas guberņa.[1] 1801. gada 9. septembrī pēc ķeizara Aleksandra I rīkojuma Lietuvas guberņa tika sadalīta un nodibināta Lietuvas Viļņas guberņa (Литовско-Виленская губерния) un Lietuvas Grodņas guberņa (Литовско-Гродненская губерния). Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas Krievijas ķeizars Nikolajs I centās izskaust Lietuvas vārda lietošanu, pēc 1840. gadā guberņu vairs nedrīkstēja dēvēt par Lietuvas Viļņas guberņu,[2] bet 1842. gada beigās viņš izdeva rīkojumu vēlreiz sadalīt lietuviešu apdzīvoto teritoriju divās daļās, izveidojot Kauņas guberņu un Viļņas guberņu.
Guberņas sadalīšana tika pabeigta 1843. gada jūlijā. Pēc septiņu apriņķu iekļaušanas jaunajā Kauņas guberņā, atlikušajai Viļņas guberņai pievienoja baltkrievu apdzīvotos Viļeikas un Dzisnas apriņķus no Minskas guberņas. Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Oberosta ietvaros atkal apvienoja lietuviešu apdzīvotās zemes vienā apgabalā.
Strīdus teritorija
labot šo sadaļuPēc Pirmā pasaules kara Lietuvas brīvības cīņu laikā Viļņas guberņas teritorija kļuva par strīdus objektu starp Lietuvas, Polijas un Krievijas valstīm. 1917. gada 11. decembrī Lietuvas Padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas Impēriju, bet 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgu neatkarību. 1918. gada 16. decembrī Daugavpilī esošā Lietuvas padomju valdība pasludināja Lietuvas Sociālistiskās Padomju Republikas izveidi un Sarkanā armija sāka iebrukumu Lietuvā. 1919. gada 2. janvārī Lietuvas padome pārcēlās uz Kauņu, 1919. gada 5. janvārī boļševiki ieņēma Viļņu. Pēc 1920. gada 12. jūlijā noslēgtā Lietuvas — Krievijas miera līguma bijušās Viļņas guberņas lielākā daļa tika atzīta par piederīgu Lietuvai.[3] Tomēr 1920. gada rudenī Polija okupēja gandrīz visu agrāko Viļņas guberņu un Kauņas guberņas ziemeļrietumu daļu, izveidojot starptautiski neatzīto Viduslietuvas Republiku (poļu: Litwa Środkowa). 1926. gadā to iekļāva atjaunotajā Viļņas vaivadijā (1926–1939).
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļu- Ašmjanu apriņķis (Ошмянский уезд, Ашмянскі павет, Ašmenos apskritis)
- Disnas apriņķis (Дисненский уезд, Дзісненскі павет, Dysnos apskritis)
- Ļidas apriņķis (Лидский уезд, Лідскі павет, Lydos apskritis)
- Švenčoņu apriņķis (Свенцянский уезд, Свенцянскі павет, Švenčionių apskritis)
- Traķu apriņķis (Трокский уезд, Троцкі павет, Trakų apskritis)
- Viļeikas apriņķis (Вилейский уезд, Вілейскі павет, Vileikos apskritis)
- Viļņas apriņķis (Виленский уезд, Віленскі павет, Vilniaus apskritis)
Etniskā struktūra
labot šo sadaļuPirms sadalīšanas 1843. gadā Viļņas guberņas iedzīvotāju lielākā daļa bija lietuvieši. Pēc sadalīšanas un baltkrievu apdzīvoto Viļeikas un Dzisnas apriņķu pievienošanas lielākās etniskās grupas guberņā bija lietuvieši, poļi, baltkrievi un ebreji. Iedzīvotāju skaitīšanu dati liecina par strauju lietuviešu iedzīvotāju skaita samazināšanos no 50% 1862. gadā līdz 15% 1909. gadā, kas liecina par viņu asimilēšanos vai etniskās piederības apziņas maiņu.[4]
| Gads | kopā | lietuvieši | poļi | baltkrievi | krievi | ebreji | citi | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1862. | 838 464 | 418 880 | 50% | 154 386 | 18% | 146 431 | 17% | 14 950 | 2% | 76 802 | 9% | 27 035 | 3% |
| 1897. | 1 561 713 | 274 414 | 18% | 126 770 | 8% | 880 940 | 56% | 75 803 | 5% | 197 929 | 13% | 5 857 | <1% |
| 1909. | 1 550 057 | 231 848 | 15% | 188 931 | 12% | 570 351 | 37% | 408 817 | 26% | 146 066 | 9% | 4 094 | <1% |
Guberņas kartes
labot šo sadaļu
-
Viļņas guberņa un tās apriņķi 1795. gadā -
Viļņas guberņa 1820. gadā -
Viļņas guberņa un tās apriņķi pēc sadalīšanas 1843. gadā -
Viļņas guberņa 1897. gadā -
Lietuvas—Krievijas miera līgumā Lietuvai pielemtā teritorija, ko anektēja Polija (tumšāk zaļajā krāsā) -
Viduslietuvas zeme (Viļņas apgabals)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ С. А.ТАРХОВ Изменение административно-территориального деления России за последние 300 лет 1708—1914 Arhivēts 2013. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Литовская губерния Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Lithuania and Soviet Government of Russia - Peace Treaty and Protocol, signed at Moscow, July 12, 1920 Arhivēts 2022. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē. (franciski un angliski)
- ↑ (vāciski) Christina Juditha Nikolajew. Zum Zusammenhang zwischen nationaler Identitätsbildung und Katholischer Kirche in Litauen. Eberhard Karls University of Tübingen, 2005. 16. lpp.[novecojusi saite]
Lietuvas vēsturiskās daļas
labot šo sadaļuValstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā 
| ||
|---|---|---|
| Pirms: Viļņas vaivadija |
Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915) |
Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Traķu vaivadija |
Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915), daļēji Kauņas guberņa (1843—1917) |
Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Augustavas vaivadija |
Augustavas guberņa (1837–1867), Suvalku guberņa (1867—1914) |
Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Žemaitijas kunigaitija |
Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1843), Kauņas guberņa (1843—1915) |
Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi |
| Pirms: Prūsijas Karalistes Mēmeles apriņķis |
Austrumprūsijas provinces Mēmeles apriņķis (1772–1920) |
Pēc: Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923), Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals, Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viļņas guberņa.
