Pleskavas apgabals

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā

Pleskavas apgabals (krievu: Псковская область) ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.

Pleskavas apgabals
Псковская область
—  apgabals  —
Ainava pie Puškina muzeja Mihailovskas muižā
Ainava pie Puškina muzeja Mihailovskas muižā
Ainava pie Puškina muzeja Mihailovskas muižā
Flag of Pleskavas apgabals
Karogs
Coat of arms of Pleskavas apgabals
Ģerbonis
Novietojums KrievijāNovietojums Krievijā
Oficiālā valoda krievu valoda
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Centrs Pleskava
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 55 300 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 656 735
 - Etniskais sastāvs krievi (94,25 %)
Mājaslapa: http://www.pskov.ru/
Pleskavas apgabals Vikikrātuvē

Apgabals ietilpst Krievijas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā, kur tas robežojas ar Ļeņingradas un Novgorodas apgabaliem. Dienvidaustrumos tas robežojas arī ar Krievijas Centrālajā federālajā apgabalā ietilpstošajiem Tveras un Smoļenskas apgabaliem.

Vēsture labot šo sadaļu

Pleskavas apgabala teritorija ir viens no Senās Krievzemes veidošanās centriem. Pagājušo gadu vēstures hronikā minēts, ka Izborskas pilī 9. gadsimtā apmeties Rurika brālis Truvors, savukārt Pleskava tradicionāli tiek uzskatīta par Kijivas kņazienes Olgas dzimto pilsētu. No 1348. līdz 1510. gadam tagadējā Pleskavas apgabala ziemeļu daļa atradās Pleskavas Republika, bet dienvidu daļa pakļāvās Polockas kņaziem.

1510. gadā Pleskavas valsti iekļāva Maskavijas teritorijā, bet Sebežas un Ņeveļas apkārtne atradās Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā. Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I Pleskavas apriņķi iekļāva jaunizveidotajā Ingermanlandes guberņā (1708—1710), Pēterburgas guberņā (1710—1727), tad Novgorodas guberņā. Katrīnas II valdīšanas laikā 1777. gadā izveidoja Pleskavas vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Pleskavas guberņu.

1927. gadā Pleskavas guberņu likvidēja, tās teritorijas ziemeļdaļu iekļāva Ļeņingradas apgabalā, bet dienviddaļu Rietumu apgabalā. Otrā pasaules kara laikā apgabala teritoriju okupēja Vērmahts, pēc tā atbrīvošanas 1944. gadā izveidoja Pleskavas apgabalu, kuram pievienoja no Igaunijas un Latvijas atdalītās teritorijas (tagadējās Ivangorodas, Pečoru, Izborskas un Pitalovas apkārtnē). 1957. gadā Pleskavas apgabalam pievienoja daļu no likvidētā Veļikijluku apgabala.

Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Administratīvi Pleskavas apgabals ir sadalīts 2 pilsētu rajonos (городской округ) un 24 rajonos (муниципальный район).

Pilsētas labot šo sadaļu

Pleskavas apgabalā ir 14 pilsētas:

Karte labot šo sadaļu

Pleskavas apgabala pilsētu izvietojums; treknrakstā — apgabala centrs

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas

Etniskais sastāvs

Depopulācija labot šo sadaļu

20. gadsimta pēdējās trīs ceturtdaļās apgabals ir piedzīvojis un turpina piedzīvot intensīvu depopulāciju, kas saistīta ar jauniešu aizplūšanu un līdz ar to iedzīvotāju novecošanos un dabisko iedzīvotāju skaita samazināšanos. Ja saskaņā ar 1926. gada tautas skaitīšanas datiem pašreizējās apgabala robežās dzīvoja 1678 tūkstoši cilvēku, tad līdz 1990. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 844 tūkstošiem, bet līdz 2008. gada sākumam — līdz 705 tūkstošiem. Tajā pašā laikā pēc iedzīvotāju skaita samazināšanās tempiem Pleskavas apgabalu apsteidz tikai daži Galējo Ziemeļu reģioni, no kuriem turpinās iedzīvotāju masveida aizbraukšana. Pleskavas apgabalu 20. gadsimta 90. gados neoficiāli dēvēja par "Krievijas depopulācijas galvaspilsētu", tā demogrāfiskie rādītāji (galvenokārt iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra ar lielu vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru) tika izmantoti mācību literatūrā, lai ilustrētu attiecīgos procesus.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu