Pleskavas apgabals

Pleskavas apgabals (krievu: Псковская область) ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.

Pleskavas apgabals Псковская область
—  apgabals  —
Ainava pie Puškina muzeja Mihailovskas muižā Ainava pie Puškina muzeja Mihailovskas muižā
Karogs Ģerbonis
Novietojums Krievijā
Oficiālā valoda	krievu valoda
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Centrs	Pleskava
Administratīvais iedalījums	26 Pleskava Veļikije Luki Bežaņicu rajons Dedoviču rajons Dno rajons Gdovas rajons Krasnogorodskas rajons Kuņjas rajons Lokņas rajons Ņeveļas rajons Novorževas rajons Novosokoļņiku rajons Opočkas rajons Ostrovas rajons Palkinas rajons Pečoru rajons Pitalovas rajons Pleskavas rajons Pļusas rajons Porhovas rajons Pustoškas rajons Puškinskije Goru rajons Sebežas rajons Strugi Krasnijes rajons Usvjatu rajons Veļikije Luku rajons
Platība
- Kopā	55 300 km²
Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	656 735
- Etniskais sastāvs	krievi (94,25 %)
Mājaslapa: http://www.pskov.ru/
Pleskavas apgabals Vikikrātuvē

Apgabals ietilpst Krievijas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā, kur tas robežojas ar Ļeņingradas un Novgorodas apgabaliem. Dienvidaustrumos tas robežojas arī ar Krievijas Centrālajā federālajā apgabalā ietilpstošajiem Tveras un Smoļenskas apgabaliem.

Vēsture

Pleskavas apgabala teritorija ir viens no Senās Krievzemes veidošanās centriem. Pagājušo gadu vēstures hronikā minēts, ka Izborskas pilī 9. gadsimtā apmeties Rurika brālis Truvors, savukārt Pleskava tradicionāli tiek uzskatīta par Kijivas kņazienes Olgas dzimto pilsētu. No 1348. līdz 1510. gadam tagadējā Pleskavas apgabala ziemeļu daļa atradās Pleskavas Republika, bet dienvidu daļa pakļāvās Polockas kņaziem.

1510. gadā Pleskavas valsti iekļāva Maskavijas teritorijā, bet Sebežas un Ņeveļas apkārtne atradās Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā. Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I Pleskavas apriņķi iekļāva jaunizveidotajā Ingermanlandes guberņā (1708—1710), Pēterburgas guberņā (1710—1727), tad Novgorodas guberņā. Katrīnas II valdīšanas laikā 1777. gadā izveidoja Pleskavas vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Pleskavas guberņu.

1927. gadā Pleskavas guberņu likvidēja, tās teritorijas ziemeļdaļu iekļāva Ļeņingradas apgabalā, bet dienviddaļu Rietumu apgabalā. Otrā pasaules kara laikā apgabala teritoriju okupēja Vērmahts, pēc tā atbrīvošanas 1944. gadā izveidoja Pleskavas apgabalu, kuram pievienoja no Igaunijas un Latvijas atdalītās teritorijas (tagadējās Ivangorodas, Pečoru, Izborskas un Pitalovas apkārtnē). 1957. gadā Pleskavas apgabalam pievienoja daļu no likvidētā Veļikijluku apgabala.

Administratīvais iedalījums

Administratīvi Pleskavas apgabals ir sadalīts 2 pilsētu rajonos (городской округ) un 24 rajonos (муниципальный район).

• Pleskava (Псков)
• Veļikije Luki (Великие Луки)
• Bežaņicu rajons (Бежаницкий район)
• Dedoviču rajons (Дедовичский район)
• Dno rajons (Дновский район)
• Gdovas rajons (Гдовский район)
• Krasnogorodskas rajons (Красногородский район)
• Kuņjas rajons (Куньинский район)
• Lokņas rajons (Локнянский район)
• Ņeveļas rajons (Невельский район)
• Novorževas rajons (Новоржевский район)
• Novosokoļņiku rajons (Новосокольнический район)
• Opočkas rajons (Опочецкий район)
• Ostrovas rajons (Островский район)
• Palkinas rajons (Палкинский район)
• Pečoru rajons (Печорский район)
• Pitalovas rajons (Пыталовский район)
• Pleskavas rajons (Псковский район)
• Pļusas rajons (Плюсский район)
• Porhovas rajons (Порховский район)
• Pustoškas rajons (Пустошкинский район)
• Puškinskije Goru rajons (Пушкиногорский район)
• Sebežas rajons (Себежский район)
• Strugi Krasnijes rajons (Струго-Красненский район)
• Usvjatu rajons (Усвятский район)
• Veļikije Luku rajons (Великолукский район)

Pilsētas

Pleskavas apgabalā ir 14 pilsētas:

• Pleskava - 206 154 iedz.
• Veļikije Luki - 97 866 iedz.
• Ostrova - 20 423 iedz.
• Ņeveļa - 15 578 iedz.
• Opočka - 10 910 iedz.
• Pečori - 10 589 iedz.
• Porhova - 9 898 iedz.
• Dno - 8 475 iedz.
• Novosokoļņiki - 7 833 iedz.
• Sebeža - 5 869 iedz.
• Pitalova - 5 574 iedz.
• Pustoška - 4 385 iedz.
• Gdova - 3 971 iedz.
• Novorževa - 3 544 iedz.

Karte

Pleskava

Veļikije Luki

Ostrova

Ņeveļa

Opočka

Pečori

Porhova

Dno

Novosokoļņiki

Sebeža

Pitalova

Pustoška

Gdova

Novorževa

Pleskavas apgabala pilsētu izvietojums; treknrakstā — apgabala centrs

Iedzīvotāji

Lielākās apdzīvotās vietas

Nr.	Apdzīvotā vieta	Iedz. skaits
1	Pleskava	206 154
2	Veļikije Luki	97 866
3	Ostrova	20 423
4	Ņeveļa	15 578
5	Opočka	10 910
6	Pečori	10 589
7	Porhova	9 898
8	Dno	8 475
9	Dedoviči	8 328
10	Novosokoļņiki	7 833
11	Strugi Krasnije	7 529
12	Sebeža	5 869
13	Pitalova	5 574
14	Puškinskije Gori	4 978
15	Idrica	4 900
16	Pustoška	4 385
17	Bežaņici	4 053
18	Gdova	3 971
19	Krasnogorodska	3 734
20	Lokņa	3 730

Etniskais sastāvs

gads	1897	1920	1926	1959	1970	1979	1989	2002	2010
iedzīvotāju skaits	1122317	1245427	1788418	951866	875293	850939	845291	760810	673423
krievi	1063007	1205569	1695739	920818	845433	815701	797436	717101	616432
baltkrievi	2321	1590	34277	4451	5756	8772	12496	9664	6772
igauņi	25458	12140	13241	7813	4749	3478	2259	1122	625
latvieši	11127	10002	10961	2181	1406	1233	893	690	442
ebreji	7361	8488	22664	3025	2334	1956	1339	637	369
ukraiņi	77	146	858	6863	8804	10519	15352	12471	8636
čigāni	647	536	1760	1853	2167	2511	3319	3221	3231
vācieši	3885	1042	1115	129	213	742	825	685	425
poļi	4466	3900	5971	994	759	786	722	588	359
somi	3645	94	85	1713	1066	864	658	356	212
tatāri	28	91	265	363	465	705	1010	1499	1233
lietuvieši	94	1555	733	280	354	368	528	347	221
armēņi	1	2	5	101	149	178	552	2270	2379
tadžiki	0	0	0	101	21	22	69	230	448
uzbeki	0	0	0	80	41	127	334	258	739
gruzīni	0	14	3	57	72	164	256	327	306
azerbaidžāņi	0	0	1	57	78	195	890	1319	1272
moldāvi	6	0	2	69	217	412	1049	797	721
kirgīzi	0	0	3	nez.	6	15	148	54	199
baškīri	0	35	4	nez.	55	108	167	256	189
avāri	0	0	0	nez.	7	29	140	137	149
lezgīni	0	1	2	nez.	9	27	121	151	188
karēļi	37	5	15	126	140	183	212	159	100
komieši	2	0	33	79	96	97	157	161	150
marieši	0	4	7	nez.	51	83	153	160	107
mordvieši	0	1	31	135	169	271	395	317	226
osetini	0	0	0	nez.	57	79	195	163	120
udmurti	0	1	10	nez.	81	162	195	167	126
čečeni	0	0	2	nez.	8	56	340	557	300
turkmēņi	0	0	0	nez.	4	20	107	54	64
čuvaši	0	17	63	110	183	418	806	658	444
gagauzi	0	0	0	nez.	3	22	97	91	111
korejieši	0	0	7	nez.	38	61	73	144	119
pārējie	144	194	561	448	302	574	1682	1409	1379
nenosaka etn.	11	0	0	20	nez.	1	316	2590	24630

• 1897—1926 skaitļi atbilst Pleskavas guberņai.

Depopulācija

20. gadsimta pēdējās trīs ceturtdaļās apgabals ir piedzīvojis un turpina piedzīvot intensīvu depopulāciju, kas saistīta ar jauniešu aizplūšanu un līdz ar to iedzīvotāju novecošanos un dabisko iedzīvotāju skaita samazināšanos. Ja saskaņā ar 1926. gada tautas skaitīšanas datiem pašreizējās apgabala robežās dzīvoja 1678 tūkstoši cilvēku, tad līdz 1990. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 844 tūkstošiem, bet līdz 2008. gada sākumam — līdz 705 tūkstošiem. Tajā pašā laikā pēc iedzīvotāju skaita samazināšanās tempiem Pleskavas apgabalu apsteidz tikai daži Galējo Ziemeļu reģioni, no kuriem turpinās iedzīvotāju masveida aizbraukšana. Pleskavas apgabalu 20. gadsimta 90. gados neoficiāli dēvēja par "Krievijas depopulācijas galvaspilsētu", tā demogrāfiskie rādītāji (galvenokārt iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra ar lielu vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru) tika izmantoti mācību literatūrā, lai ilustrētu attiecīgos procesus.

Skatīt arī

• Pleskava
• Pleskavas guberņa
• Pleskavas kņazi

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pleskavas apgabals.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)