Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals (krievu: Псковская область) ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Pleskavas apgabals Псковская область |
|||
— apgabals — | |||
Ainava pie Puškina muzeja Mihailovskas muižā | |||
|
|||
![]() |
|||
Oficiālā valoda | krievu valoda | ||
---|---|---|---|
Valsts | ![]() | ||
Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
Centrs | Pleskava | ||
Administratīvais iedalījums | 26
|
||
Platība | |||
- Kopā | 55 300 km² | ||
Iedzīvotāji (2014) | |||
- Kopā | 656 735 | ||
- Etniskais sastāvs | krievi (94,25 %) | ||
Mājaslapa: http://www.pskov.ru/ | |||
![]() |
Apgabals ietilpst Krievijas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā, kur tas robežojas ar Ļeņingradas un Novgorodas apgabaliem. Dienvidaustrumos tas robežojas arī ar Krievijas Centrālajā federālajā apgabalā ietilpstošajiem Tveras un Smoļenskas apgabaliem.
VēstureLabot
Pleskavas apgabala teritorija ir viens no Senās Krievzemes veidošanās centriem. Pagājušo gadu vēstures hronikā minēts, ka Izborskas pilī 9. gadsimtā apmeties Rurika brālis Truvors, savukārt Pleskava tradicionāli tiek uzskatīta par Kijivas kņazienes Olgas dzimto pilsētu. No 1348. līdz 1510. gadam tagadējā Pleskavas apgabala ziemeļu daļa atradās Pleskavas republika, bet dienvidu daļa pakļāvās Polockas kņaziem.
1510. gadā Pleskavas valsti iekļāva Maskavijas teritorijā, bet Sebežas un Neveļas apkārtne atradās Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā. Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I Pleskavas apriņķi iekļāva jaunizveidotajā Ingermanlandes guberņā (1708—1710), Pēterburgas guberņā (1710—1727), tad Novgorodas guberņā. Katrīnas II valdīšanas laikā 1777. gadā izveidoja Pleskavas vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Pleskavas guberņu.
1927. gadā Pleskavas guberņu likvidēja, tās teritorijas ziemeļdaļu iekļāva Ļeņingradas apgabalā, bet dienviddaļu Rietumu apgabalā. Otrā pasaules kara laikā apgabala teritoriju okupēja Vērmahts, pēc tā atbrīvošanas 1944. gadā izveidoja Pleskavas apgabalu, kuram pievienoja no Igaunijas un Latvijas atdalītās teritorijas (tagadējās Ivangorodas, Pečoru, Izborskas un Pitalovas apkārtnē). 1957. gadā Pleskavas apgabalam pievienoja daļu no likvidētā Veļikijluku apgabala.
Administratīvais iedalījumsLabot
Administratīvi Pleskavas apgabals ir sadalīts 2 pilsētu rajonos (городской округ) un 24 rajonos (муниципальный район).
- Pleskava (Псков)
- Veļikije Luki (Великие Луки)
- Bežaņicu rajons (Бежаницкий район)
- Dedoviču rajons (Дедовичский район)
- Dno rajons (Дновский район)
- Gdovas rajons (Гдовский район)
- Krasnogorodskas rajons (Красногородский район)
- Kuņjas rajons (Куньинский район)
- Lokņas rajons (Локнянский район)
- Neveļas rajons (Невельский район)
- Novorževas rajons (Новоржевский район)
- Novosokoļņiku rajons (Новосокольнический район)
- Opočkas rajons (Опочецкий район)
- Ostrovas rajons (Островский район)
- Palkinas rajons (Палкинский район)
- Pečoru rajons (Печорский район)
- Pitalovas rajons (Пыталовский район)
- Pleskavas rajons (Псковский район)
- Pļusas rajons (Плюсский район)
- Porhovas rajons (Порховский район)
- Pustoškas rajons (Пустошкинский район)
- Puškinskije Goru rajons (Пушкиногорский район)
- Sebežas rajons (Себежский район)
- Strugi Krasnijes rajons (Струго-Красненский район)
- Usvjatu rajons (Усвятский район)
- Veļikije Luku rajons (Великолукский район)
PilsētasLabot
Pleskavas apgabalā ir 14 pilsētas:
- Pleskava - 206 154 iedz.
- Veļikije Luki - 97 866 iedz.
- Ostrova - 20 423 iedz.
- Neveļa - 15 578 iedz.
- Opočka - 10 910 iedz.
- Pečori - 10 589 iedz.
- Porhova - 9 898 iedz.
- Dno - 8 475 iedz.
- Novosokoļņiki - 7 833 iedz.
- Sebeža - 5 869 iedz.
- Pitalova - 5 574 iedz.
- Pustoška - 4 385 iedz.
- Gdova - 3 971 iedz.
- Novorževa - 3 544 iedz.
KarteLabot
IedzīvotājiLabot
Lielākās apdzīvotās vietas
Nr. | Apdzīvotā vieta | Iedz. skaits |
---|---|---|
1 | Pleskava | 206 154 |
2 | Veļikije Luki | 97 866 |
3 | Ostrova | 20 423 |
4 | Neveļa | 15 578 |
5 | Opočka | 10 910 |
6 | Pečori | 10 589 |
7 | Porhova | 9 898 |
8 | Dno | 8 475 |
9 | Dedoviči | 8 328 |
10 | Novosokoļņiki | 7 833 |
11 | Strugi Krasnije | 7 529 |
12 | Sebeža | 5 869 |
13 | Pitalova | 5 574 |
14 | Puškinskije Gori | 4 978 |
15 | Idrica | 4 900 |
16 | Pustoška | 4 385 |
17 | Bežaņici | 4 053 |
18 | Gdova | 3 971 |
19 | Krasnogorodska | 3 734 |
20 | Lokņa | 3 730 |
Etniskais sastāvs
gads | 1897 | 1920 | 1926 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2002 | 2010 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
iedzīvotāju skaits | 1122317 | 1245427 | 1788418 | 951866 | 875293 | 850939 | 845291 | 760810 | 673423 |
krievi | 1063007 | 1205569 | 1695739 | 920818 | 845433 | 815701 | 797436 | 717101 | 616432 |
baltkrievi | 2321 | 1590 | 34277 | 4451 | 5756 | 8772 | 12496 | 9664 | 6772 |
igauņi | 25458 | 12140 | 13241 | 7813 | 4749 | 3478 | 2259 | 1122 | 625 |
latvieši | 11127 | 10002 | 10961 | 2181 | 1406 | 1233 | 893 | 690 | 442 |
ebreji | 7361 | 8488 | 22664 | 3025 | 2334 | 1956 | 1339 | 637 | 369 |
ukraiņi | 77 | 146 | 858 | 6863 | 8804 | 10519 | 15352 | 12471 | 8636 |
čigāni | 647 | 536 | 1760 | 1853 | 2167 | 2511 | 3319 | 3221 | 3231 |
vācieši | 3885 | 1042 | 1115 | 129 | 213 | 742 | 825 | 685 | 425 |
poļi | 4466 | 3900 | 5971 | 994 | 759 | 786 | 722 | 588 | 359 |
somi | 3645 | 94 | 85 | 1713 | 1066 | 864 | 658 | 356 | 212 |
tatāri | 28 | 91 | 265 | 363 | 465 | 705 | 1010 | 1499 | 1233 |
lietuvieši | 94 | 1555 | 733 | 280 | 354 | 368 | 528 | 347 | 221 |
armēņi | 1 | 2 | 5 | 101 | 149 | 178 | 552 | 2270 | 2379 |
tadžiki | 0 | 0 | 0 | 101 | 21 | 22 | 69 | 230 | 448 |
uzbeki | 0 | 0 | 0 | 80 | 41 | 127 | 334 | 258 | 739 |
gruzīni | 0 | 14 | 3 | 57 | 72 | 164 | 256 | 327 | 306 |
azerbaidžāņi | 0 | 0 | 1 | 57 | 78 | 195 | 890 | 1319 | 1272 |
moldāvi | 6 | 0 | 2 | 69 | 217 | 412 | 1049 | 797 | 721 |
kirgīzi | 0 | 0 | 3 | nez. | 6 | 15 | 148 | 54 | 199 |
baškīri | 0 | 35 | 4 | nez. | 55 | 108 | 167 | 256 | 189 |
avāri | 0 | 0 | 0 | nez. | 7 | 29 | 140 | 137 | 149 |
lezgīni | 0 | 1 | 2 | nez. | 9 | 27 | 121 | 151 | 188 |
karēļi | 37 | 5 | 15 | 126 | 140 | 183 | 212 | 159 | 100 |
komieši | 2 | 0 | 33 | 79 | 96 | 97 | 157 | 161 | 150 |
marieši | 0 | 4 | 7 | nez. | 51 | 83 | 153 | 160 | 107 |
mordvieši | 0 | 1 | 31 | 135 | 169 | 271 | 395 | 317 | 226 |
osetini | 0 | 0 | 0 | nez. | 57 | 79 | 195 | 163 | 120 |
udmurti | 0 | 1 | 10 | nez. | 81 | 162 | 195 | 167 | 126 |
čečeni | 0 | 0 | 2 | nez. | 8 | 56 | 340 | 557 | 300 |
turkmēņi | 0 | 0 | 0 | nez. | 4 | 20 | 107 | 54 | 64 |
čuvaši | 0 | 17 | 63 | 110 | 183 | 418 | 806 | 658 | 444 |
gagauzi | 0 | 0 | 0 | nez. | 3 | 22 | 97 | 91 | 111 |
korejieši | 0 | 0 | 7 | nez. | 38 | 61 | 73 | 144 | 119 |
pārējie | 144 | 194 | 561 | 448 | 302 | 574 | 1682 | 1409 | 1379 |
nenosaka etn. | 11 | 0 | 0 | 20 | nez. | 1 | 316 | 2590 | 24630 |
- 1897-1926 skaitļi atbilst Pleskavas guberņai.
Skatīt arīLabot
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pleskavas apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |