Kauņa (lietuviešu: Kaunas) ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta. Atrodas pie Neres ietekas Nemunā. Savulaik bijusi Kauņas guberņas centrs (1842—1915) un Lietuvas Republikas "pagaidu galvaspilsēta" (1920—1940). Tā ir nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs (Vītauta Dižā Universitāte, M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs). Kauņa atrodas 101 km uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Viļņas. Abas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Kauņa ir Kauņas pilsētas pašvaldības un Kauņas rajona pašvaldības centrs.

Kauņa
pilsēta
Kaunas
Kauņa
Karogs: Kauņa
Karogs
Ģerbonis: Kauņa
Ģerbonis
Kauņa (Lietuva)
Kauņa
Kauņa
Koordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722°N 23.88611°E / 54.89722; 23.88611Koordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722°N 23.88611°E / 54.89722; 23.88611
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Kauņas pilsētas pašvaldība
Pirmoreiz minēta 1361
Pilsētas tiesības 1408
Platība
 • Kopējā 157 km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 305 120
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.kaunas.lt
Kauņa Vikikrātuvē

2022. gadā Kauņa, kopā ar Ešu pie Alzetes Luksemburgā un Novisadu Serbijā, bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Vēsture labot šo sadaļu

Leģenda vēsta, ka Kauņa dibināta 1030. gadā, tomēr pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1361. gadā. Teitoņu ordenis 1362. gadā Kauņas pili ieņēma un nopostīja, tomēr 1404. gadā lietuvieši pili atguva. 1408. gadā Vītauts Lielais Kauņai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1441. gadā Kauņa iestājās Hanzas savienībā.

Trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Kauņa nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā, līdz 1917. gadam pilsētas oficiālais nosaukums bija Kovna (krievu Ко́вна). Tā bija viens no Novembra (1830—1831) un Janvāra sacelšanās (1863—1864) centriem. Kauņas (Kovenskas) guberņas galvaspilsēta (1842—1915). 1862. gadā cauri pilsētai tika ierīkots Pēterburgas—Viļņas—Kēnigsbergas—Berlīnes dzelzceļš un Kauņa kļuva par dzelzceļa mezglu, šeit pieturēja ekspresvilciens Nord-Express.

Pirmā pasaules kara laikā Kauņā atradās Oberosta militārās pārvaldes virspavēlnieka mītne. 1919. gadā, kad Viļņu ieņēma boļševiku spēki, Kauņa kļuva par faktisko Lietuvas galvaspilsētu (oficiāli tā tika dēvēta par "pagaidu galvaspilsētu"). Pilsēta bija Lietuvas galvaspilsēta arī laikā, kad Viļņa ietilpa Polijā, līdz pat 1940. gadam, kad par Lietuvas (nu jau Lietuvas PSR) galvaspilsētu atkal kļuva Viļņa.

Saimniecība labot šo sadaļu

Kauņa ir liels rūpniecības centrs. No 16. gadsimta Kauņa bija slavena ar savu kalēju, kurpnieku, podnieku, šuvēju, audēju, galdnieku, stiklinieku darbiem. 16. gadsimta sākumā pilsētā strādāja ap 40 specialitāšu amatnieki, kuri bija apvienojušies cunftēs. Rūpniecības uzņēmumi parādījās 19. gadsimta vidū.

Kauņas pilsētas rūpniecība ir apmēram 20% no visas Lietuvas rūpniecības. Visvairāk Kauņas pilsētā attīstītas šādas rūpniecības nozares: pārtikas un dzērienu rūpniecība, vieglā un tekstilrūpniecība, ķīmijas rūpniecība, poligrāfiskā rūpniecība, farmācija, metālapstrāde, kokapstrāde un mēbeļu rūpniecība. Informācijas tehnoloģijas un elektronika kļūst par nozīmīgu Kauņas ekonomiskās darbības sfēru.

Apmēram pusi no savas produkcijas rūpniecības uzņēmumi tirgo iekšzemē, bet otro pusi eksportē. Visvairāk eksportē audumus, metālizstrādājums, elektroierīces, kokmateriālus un to izstrādājumus, mēbeles. Visnozīmīgākie eksporta partneri — Eiropas Savienība, Skandināvijas valstis, Krievija.

Kauņas pilsētas ekonomikā visvairāk investīcijas ir no ASV un Somijas.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Pēc tautības apmēram 93% pilsētas iedzīvotāju ir lietuvieši, krievu — 4%, citu tautību — 3%. Pilsētā dzīvojošās mazākumtautības (cilvēku skaits): krievi (16 662), ukraiņi (1 906), poļi (1 600), baltkrievi (1 142) ebreji (427), vācieši (378), čigāni (364), latvieši (211), tatāri (200), armēņi (141), citas tautības (534).

Kauņā vai tās apkārtnē dzimuši:

Pilsētā dažādos laikos dzīvojuši tādi cilvēki kā Felikss Dzeržinskis, Marija Gimbutiene, Aļģirds Greims, Jaša Heifecs, Ādams Mickēvičs, Ludviks Zāmenhofs.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
17211 600—    
18112 500+56.2%
18235 500+120.0%
185722 000+300.0%
186361 500+179.5%
189770 920+15.3%
191497 410+37.4%
192284 352−13.4%
192392 446+9.6%
1931100 000+8.2%
1939155 450+55.5%
194580 000−48.5%
1959216 850+171.1%
1966275 000+26.8%
GadsIedz.±%
1970305 600+11.1%
1978364 600+19.3%
1979370 000+1.5%
1985405 000+9.5%
1989419 745+3.6%
1991433 200+3.2%
1995416 605−3.8%
1996408 706−1.9%
1997402 061−1.6%
1998395 555−1.6%
1999390 623−1.2%
2000385 620−1.3%
2001378 650−1.8%
2006360 637−4.8%
GadsIedz.±%
2007358 111−0.7%
2008355 586−0.7%
2009352 279−0.9%
2010 348 624−1.0%
2011315 993−9.4%
2012310 773−1.7%
2013306 888−1.3%
2014304 012−0.9%
2015 301 357−0.9%
2016297 846−1.2%
2017292 691−1.7%
2018288 466−1.4%
2019286 754−0.6%
2020289 364+0.9%

Sports labot šo sadaļu

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.

Ārējās saites labot šo sadaļu