Kauņa

Kauņa
Kauņa;
	pilsēta
Kaunas
; Karogs	; Ģerbonis
	Kauņa
	Koordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722°N 23.88611°EKoordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722°N 23.88611°E
Valsts	Lietuva
Pašvaldība	Kauņas pilsētas pašvaldība
Pirmoreiz minēta	1361
Pilsētas tiesības	1408
Platība
• Kopējā	157 km2
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	305 120
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.kaunas.lt
	Kauņa Vikikrātuvē

Kauņa (lietuviešu: Kaunas) ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta. Atrodas pie Neres ietekas Nemunā. Savulaik bijusi Kauņas guberņas centrs (1842—1915) un Lietuvas Republikas "pagaidu galvaspilsēta" (1920—1940). Tā ir nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs (Vītauta Dižā Universitāte, M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs). Kauņa atrodas 101 km uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Viļņas. Abas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Kauņa ir Kauņas pilsētas pašvaldības un Kauņas rajona pašvaldības centrs.

2022. gadā Kauņa, kopā ar Ešu pie Alzetes Luksemburgā un Novisadu Serbijā, bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Vēsture

Leģenda vēsta, ka Kauņa dibināta 1030. gadā, tomēr pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1361. gadā. Teitoņu ordenis 1362. gadā Kauņas pili ieņēma un nopostīja, tomēr 1404. gadā lietuvieši pili atguva. 1408. gadā Vītauts Dižais Kauņai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1441. gadā Kauņa iestājās Hanzas savienībā.

Trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Kauņa nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā, līdz 1917. gadam pilsētas oficiālais nosaukums bija Kovna (krievu Ко́вна). Tā bija viens no Novembra (1830—1831) un Janvāra sacelšanās (1863—1864) centriem. Kauņas (Kovenskas) guberņas galvaspilsēta (1842—1915). 1862. gadā cauri pilsētai tika ierīkots Pēterburgas—Viļņas—Kēnigsbergas—Berlīnes dzelzceļš un Kauņa kļuva par dzelzceļa mezglu, šeit pieturēja ekspresvilciens Nord-Express.

Pirmā pasaules kara laikā Kauņā atradās Oberosta militārās pārvaldes virspavēlnieka mītne. 1919. gadā, kad Viļņu ieņēma boļševiku spēki, Kauņa kļuva par faktisko Lietuvas galvaspilsētu (oficiāli tā tika dēvēta par "pagaidu galvaspilsētu"). Pilsēta bija Lietuvas galvaspilsēta arī laikā, kad Viļņa ietilpa Polijā, līdz pat 1940. gadam, kad par Lietuvas (nu jau Lietuvas PSR) galvaspilsētu atkal kļuva Viļņa.

Saimniecība

Kauņa ir liels rūpniecības centrs. No 16. gadsimta Kauņa bija slavena ar savu kalēju, kurpnieku, podnieku, šuvēju, audēju, galdnieku, stiklinieku darbiem. 16. gadsimta sākumā pilsētā strādāja ap 40 specialitāšu amatnieki, kuri bija apvienojušies cunftēs. Rūpniecības uzņēmumi parādījās 19. gadsimta vidū.

Kauņas pilsētas rūpniecība ir apmēram 20% no visas Lietuvas rūpniecības. Visvairāk Kauņas pilsētā attīstītas šādas rūpniecības nozares: pārtikas un dzērienu rūpniecība, vieglā un tekstilrūpniecība, ķīmijas rūpniecība, poligrāfiskā rūpniecība, farmācija, metālapstrāde, kokapstrāde un mēbeļu rūpniecība. Informācijas tehnoloģijas un elektronika kļūst par nozīmīgu Kauņas ekonomiskās darbības sfēru.

Apmēram pusi no savas produkcijas rūpniecības uzņēmumi tirgo iekšzemē, bet otro pusi eksportē. Visvairāk eksportē audumus, metālizstrādājums, elektroierīces, kokmateriālus un to izstrādājumus, mēbeles. Visnozīmīgākie eksporta partneri — Eiropas Savienība, Skandināvijas valstis, Krievija.

Kauņas pilsētas ekonomikā visvairāk investīcijas ir no ASV un Somijas.

Iedzīvotāji

Pēc tautības apmēram 93% pilsētas iedzīvotāju ir lietuvieši, krievi — 4%, citu tautību pārstavji — 3%. Pilsētā dzīvojošās mazākumtautības (cilvēku skaits): krievi (16 662), ukraiņi (1 906), poļi (1 600), baltkrievi (1 142) ebreji (427), vācieši (378), čigāni (364), latvieši (211), tatāri (200), armēņi (141), citas tautības (534).

Kauņā vai tās apkārtnē dzimuši:

Valds Adamkus (Valdas Adamkus, 1926) — politiķis, Lietuvas prezidents (1998—2003, 2004—2009);
Emma Goldmane (Emma Goldman, 1869—1940) — anarhiste;
Žīdrūns Ilgausks (Žydrūnas Ilgauskas, 1975) — basketbolists;
Šarūns Jasikēvičs (Šarūnas Jasikevičius, 1976) — basketbolists;
Lins Kleiza (Linas Kleiza, 1985) — basketbolists;
Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis, 1932) — politiķis;
Emanuels Levins (Emmanuel Lévinas, 1906—1995) — franču filozofs;
Rūta Meilutīte (Rūta Meilutytė, 1997) — peldētāja;
Hermanis Minkovskis (Hermann Minkowski, 1864—1909) — matemātiķis;
Arvīds Sabonis (Arvydas Sabonis, 1964) — basketbolists.

Pilsētā dažādos laikos dzīvojuši tādi cilvēki kā Felikss Dzeržinskis, Marija Gimbutiene, Aļģirds Greims, Jaša Heifecs, Ādams Mickēvičs, Ludviks Zāmenhofs.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1721	1 600	—
1811	2 500	+56.2%
1823	5 500	+120.0%
1857	22 000	+300.0%
1863	61 500	+179.5%
1897	70 920	+15.3%
1914	97 410	+37.4%
1922	84 352	−13.4%
1923	92 446	+9.6%
1931	100 000	+8.2%
1939	155 450	+55.5%
1945	80 000	−48.5%
1959	216 850	+171.1%
1966	275 000	+26.8%

Gads	Iedz.	±%
1970	305 600	+11.1%
1978	364 600	+19.3%
1979	370 000	+1.5%
1985	405 000	+9.5%
1989	419 745	+3.6%
1991	433 200	+3.2%
1995	416 605	−3.8%
1996	408 706	−1.9%
1997	402 061	−1.6%
1998	395 555	−1.6%
1999	390 623	−1.2%
2000	385 620	−1.3%
2001	378 650	−1.8%
2006	360 637	−4.8%

Gads	Iedz.	±%
2007	358 111	−0.7%
2008	355 586	−0.7%
2009	352 279	−0.9%
2010	348 624	−1.0%
2011	315 993	−9.4%
2012	310 773	−1.7%
2013	306 888	−1.3%
2014	304 012	−0.9%
2015	301 357	−0.9%
2016	297 846	−1.2%
2017	292 691	−1.7%
2018	288 466	−1.4%
2019	286 754	−0.6%
2020	289 364	+0.9%