Reimsa (franču: Reims) ir pilsēta Francijas ziemeļaustrumos, 114 kilometri uz ziemeļaustrumiem no Parīzes. Šampaņas senā galvaspilsēta. Pilsēta Francijas vēsturē spēlē īpašu lomu, jo viduslaikos tā bija Francijas karaļu un Vācu nācijas Svētās Romas impērijas imperatoru kronēšanas vieta.

Reimsa
pilsēta
Reims
Reimsa
Karogs: Reimsa
Karogs
Ģerbonis: Reimsa
Ģerbonis
Reimsa (Francija)
Reimsa
Reimsa
Koordinātas: 49°15′56″N 4°02′05″E / 49.26556°N 4.03472°E / 49.26556; 4.03472Koordinātas: 49°15′56″N 4°02′05″E / 49.26556°N 4.03472°E / 49.26556; 4.03472
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Grandesta
Departaments Marna
Platība
 • pilsēta 47,02 km2
Augstums 80−135 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • pilsēta 179 380
 • blīvums 3 828/km²
 • urbānā teritorija 318 000
Laika josla CET (UTC+1)
Pasta kods 51454, 51100
Mājaslapa www.reims.fr
Reimsa Vikikrātuvē

Pilsētā saglabājušās vairākas izcilas būves: Reimsas katedrāle - brīnišķīgs gotikas stila bīvniecības paraugs (Notre-Dame de Reims), romiešu laika triumfa arka - Marsa vārti (Porte de Mars), Reimsas arhibīskapa pils - To pils (Palais du Tau), kā arī Senremī bazilika (Basilique Saint-Remi de Reims). Ievērības cienīgi ir XIX gadsimtā apkārt pilsētai uzceltie forti.

Pilsēta ir viena no galvenajiem šampanieša ražošanas un tirdzniecības centriem. Zem pilsētas atrodas šampanieša pagrabi, vairāki no tiem izveidoti jau romiešu laikos.

Vēsture labot šo sadaļu

Pirms romiešu ienākšanas Gallijā, Reimsa bija belģu un remu cilts galvenais centrs. Kad Jūlijs Cēzars sāka Gallijas iekarošanu, remi bija vieni no romiešu uzticamākajiem sabiedrotajiem.

3. gadsimtā pilsētā izplatījās kristietība, un tā kļuva par bīskapijas centru. 406. gadā pilsētu nopostījā vandaļi. 496. gadā franku karalis Hlodvigs I.

Reimsā kristīja katolismā, un kopš tā laika Reimsa kļuva par Francijas karaļu kronēšanas vietu. Sevišķi zīmīga bija karaļa Šarla VII kronēšana 1429. gadā, kad Žannas d'Arkas vadībā no pilsētas bija padzīti angļi.

Pilsēta cieta ievērojamus postījumus Pirmā pasaules kara laikā. Izpostītā katedrāle ilgi tika izmantota propagandas cīņā pret Vāciju. Pēc kara katedrāli atjaunoja. 1945. gada 7. maijā Sabiedroto virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Eizenhauers, atrodoties Reimsā, saņēma ziņu par Vērmahta bezierunu kapitulāciju.

Izglītība labot šo sadaļu

Cilvēki labot šo sadaļu

Reimsā ir dzimuši tādi cilvēki kā:

Ārējās saites labot šo sadaļu

  1. Q124036546.