Pēča

Pēča (ungāru: Pécs) ir pilsēta Ungārijas dienvidos netālu no Horvātijas robežas. Vēsturiskā Baraņas novada galvaspilsēta un Baraņas meģes centrs.

Pēča Pécs
pilsēta
Pēčas galvenais laukums
Karogs Ģerbonis
Pēča
Koordinātas: 46°3′N 18°16′E
Valsts	Ungārija
Meģe	Baraņa
Dibināta	10. gadsimts
Platība
• Kopējā	162,61 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	140 330
• blīvums	969,9/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+2)
Pasta indekss	7601–7693
Tālruņu kods	72
Mājaslapa	www.pecs.hu
Pēča Vikikrātuvē

20. gadsimtā apkārtnē tika iegūtas akmeņogles un urāns, tomēr mūsdienās šahtas ir slēgtas. Pilsētā atrodas pazīstama porcelāna rūpnīca — Zsolnay Porcelánmanufaktúra. 1367. gadā dibinātā Pēčas Universitāte ir vecākā universitāte Ungārijā.

Vēsture

2. gadsimtā Pēčas teritorijā romieši nodibināja vairākas vīnogu audzēšanas kolonijas ar nosaukumu Sopiāna (Sopianae).

Vēlāk Pēčas apkārtnē mitinājās avāri un slāvi. 8. gadsimta beigās teritoriju ieņēma Kārlis Lielais un iekļāva Zalcburgas arhidiocēzē. Ar 871. gadu datēts pirmais dokuments, kurā pieminēta Pēča (latīņu variantā — Quinque Basilicae).

9. gadsimta beigās — 10. gadsimta sākumā Pēču ieņēma maģāri. Maģāri nodibināja Baraņas komitātu. Kaut arī komitāta galvaspilsēta bija netālu esošā Baraņavāras (Baranyavár) pils, Pēča kļuva par lielu reliģisko centru un bīskapa mītnes vietu. 1367. gadā Ungārijas karalis Lajošs I nodibināja Pēčas Universitāti. 1459. gadā par Pēčas bīskapu apstiprināja ievērojamāko viduslaiku ungāru dzejnieku Panonijas Janušu (Janus Pannonius).

Pēc Mohāčas kaujas 1526. gadā Pēcu izpostīja Suleimana Lieliskā osmaņu karaspēks. 1529. gadā osmaņi atkal ieņēma Pēču, bet 1543. gadā pievienoja to impērijai.

1686. gadā pilsētu ieņēma austriešu karaspēks un iekļāva Hābsburgu impērijā. Pilsētā ieplūda vācu un dienvidslāvu iedzīvotāji. Tā kā 18. gadsimta sākumā vairums Pēčas iedzīvotāju nebija ungāri, pilsēta neatbalstīja Ferenca II Rākoči sacelšanos, tāpēc viņš to 1704. gadā izpostīja.

1848. gadā Pēču uz īsu laiku ieņēma horvātu spēki. Pirmā pasaules kara laikā Pēču ieņēma Serbijas armija un tikai 1921. gada augustā pilsēta kļuva par Ungārijas daļu. Pēc kara uz Pēču pārcēla Bratislavas (ungāru Počoņi) Universitāti. Otrā pasaules kara laikā Pēča gandrīz nemaz necieta.

Cilvēki

Pēc nacionālā sastāva absolūtais vairākums pilsētas iedzīvotāju ir ungāri (92,6 %), dzīvo arī vācieši (3,1 %), pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (58,5 %), nereliģiozi (30,3 %), kalvinisti (7,4 %).

Pēča ir mēbeļu dizainera Marsela Breijera (Marcel Breuer, 1902—1981), futbolista Zoltāna Geras (Gera Zoltán, 1979), peldētājas Katinkas Hošsū (Hosszú Katinka, 1989), Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma (Sólyom László, 1942), kinorežisora Bēla Tara (Tarr Béla, 1955), mākslinieka Viktora Vazareli (Victor Vasarely, 1906—1997) dzimtā pilsēta.

Pēčas katedrālē apglabāts Ungārijas karalis Pēteris (Péter, 1046—1059).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pēča.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)