Dublina

Dublina
Dublina; Baile Átha Cliath
; Karogs	; Ģerbonis
	Dublina
	Koordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°WKoordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°W
Valsts	Īrija
Apgabals	Lenstera
Platība
• Kopējā	114,99 km2
Iedzīvotāji
• kopā	527 612
• blīvums	4 588,3/km²
Laika josla	WET (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	IST (UTC+1)
Mājaslapa	www.dublincity.ie
	Dublina Vikikrātuvē

Dublina jeb pēc angliskās izrunas — Dablina^[1] (angļu: Dublin ([ˈdʌblɨn]), īru: Baile Átha Cliath [blʲa:ˈklʲiəh]) ir Īrijas galvaspilsēta un šīs valsts lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas Īrijas austrumu piekrastē pie Īrijas jūras Lifijas upes grīvā.

Satura rādītājs

VēstureLabot

Rakstos pirmoreiz Dublinu pieminējis Ptolemajs mūsu ēras 140. gadā, kurš saucis to par Eblanu. Tomēr par oficiālo Dublinas dzimšanas gadu uzskata 988. gadu (pēc citiem datiem — 841. gadu) un to nodibina vikingi, kurus Anglijā sauca par dāņiem. 10. gadsimtā Dublinas teritorijā eksistēja divas apmetnes, vikingu — An Dubh Linn (latviešu: melnais dīķis), no kā cēlies pilsētas nosaukums angliski, un ķeltu — Áth Cliath (latviešu: niedru brasls), no kā savukārt cēlies pilsētas īru nosaukums. Dāņi pamazām pievēršas kristietībai un 1028. gadā Dublinā tiek iecelts pirmais bīskaps, un drīz pēc tam tiek uzcelta katedrāle. 11. gadsimta beigās apkārt Dublinai uzceļ akmens aizsardzības mūri. Kaut arī īri vairākkārtīgi pilsētu noposta, tā pamazām kļūst par nozīmīgāko Īrijā un 11. gadsimta beigās tajā ir 4000 iedzīvotāju. 1169. gadā Dublinu ieņem normāņi un vēl pēc dažiem gadiem savstarpēju karu rezultātā viņi ieņem lielu daļu no Īrijas un Dublina kļūst par Bristoles koloniju. Kopš tā laika Dublina kļūst par angļu varas centru Īrijā līdz pat 20. gadsimtam. Līdz 17. gadsimta vidum Dublina ir tipiska angļu viduslaiku pilsēta.

Pēc 1649. gada, kad Olivers Kromvels iegūst varu pilsētā, tā sāk strauji attīstīties. Jaunu impulsu attīstībā ienesa arī hugenotu masveida ierašanās pilsētā, kuri glābās no vajāšanām Francijā. Nākamā gadsimta laikā Dublina kļūst par otro lielāko pilsētu Britu impērijā. Kad 1800.gadā Īrija tika pievienota Lielbritānijai un tika atlaists Īrijas parlaments (protestantu), Dublinas nozīme krasi samazinās. 20.gadsimta sākumā Dublina ir pilsēta ar drūmiem īres namiem, armijas kazarmām, un arī vislielāko sarkano lukturu rajonu Britu impērijā — t.s. Monto. Īrijas neatkarības karā (1919—1921) Dublinā notika sīvas ielu cīņas. 1921.gadā, Īrijai kļūstot neatkarīgai, Dublina kļūst par tās galvaspilsētu.

ValdībaLabot

Nacionālā valdībaLabot

Īrijas Karalistes valdība savā laikā atradās Īrijas parlamenta ēkā, kur pašlaik atrodas Koledžgrīna.

CilvēkiLabot

Dublinā vai tās pievārtē dzimuši:

Bertijs Aherns (Bertie Ahern; 1951) — politiķis
Džeimss Ašers (James Ussher; 1581—1656) — baznīcas darbinieks
Brendens Beans (Brendan Behan/Breandán Ó Beacháin; 1923—1964) — dzejnieks
Semjuels Bekets (Samuel Beckett; 1906—1989) — rakstnieks
Frensiss Bēkons (Francis Bacon; 1909—1992) — gleznotājs
Edmunds Bērks (Edmund Burke; 1729—1797) — valstvīrs
Bono (Bono; 1960) — mūziķis
Damjens Dafs (Damien Duff; 1979) — futbolists
Kens Dohertijs (Ken Doherty; 1969) — snūkera spēlētājs
Rodijs Doils (Roddy Doyle; 1958) — rakstnieks
Džeimss Džoiss (James Joyce; 1882—1941) — rakstnieks
Džordžs Plantagenets (George Plantagenet, 1st Duke of Clarence; 1449—1478) — augstmanis
Kolins Farels (Colin Farrell; 1976) — kinoaktieris
Džons Fīlds (John Field; 1782—1837) — komponists
Bobs Geldofs (Bob Geldof; 1951) — mūziķis
Maikls Gembons (Michael Gambon; 1940) — kinoaktieris
Brendans Glīsons (Brendan Gleeson; 1955) — kinoaktieris
Artūrs Grifits (Arthur Griffith; 1872—1922) — politiķis
Viljams Hamiltons (William Rowan Hamilton; 1805—1865) — matemātiķis un fiziķis
Viljams Batlers Jeitss (William Butler Yeats; 1865—1939) — dzejnieks
Šons O'Keisijs (Sean O'Casey; 1880—1964) — dramaturgs
Pets Kokss (Pat Cox; 1952) — politiķis
Šaineda O'Konora (Sinéad O’Connor; 1966) — mūziķe
Braiens Makfedens (Brian McFadden; 1980) — mūziķis
Airisa Mērdoka (Iris Murdoch; 1919—1999) — rakstniece
Patriks Pīrss (Patrick Pearse; 1879—1916) — dzejnieks, revolucionārs
Džonatans Rīss—Maijers (Jonathan Rhys—Meyers; 1977) — aktieris
Stīvens Roše (Stephen Roche; 1959) — riteņbraucējs
Džons Sendžs (John Millington Synge; 1871—1909) — dramaturgs
Čārlzs Stenfords (Charles Villiers Stanford; 1852—1924) — komponists
Brems Stokers (Bram Stoker; 1847—1912) — rakstnieks
Džonatans Svifts (Jonathan Swift; 1667—1745) — rakstnieks
Džims Šeridans (Jim Sheridan; 1949) — kinorežisors
Džordžs Bernards Šovs (George Bernard Shaw; 1856—1950) — dramaturgs
Oskars Vailds (Oscar Wilde; 1854—1900) — rakstnieks