Skopje

Skopje (maķedoniešu: Скопје, albāņu: Shkupi) ir pilsēta Ziemeļmaķedonijas ziemeļos, Vardaras upes augštecē. Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta un, ar vairāk nekā pus miljonu iedzīvotāju, valsts lielākā pilsēta.

Skopje Скопје
Karogs Ģerbonis
Skopje
Koordinātas: 42°0′N 21°28′E
Valsts	Ziemeļmaķedonija
Platība
• Kopējā	571,46 km2
Augstums	240 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	526 502
• blīvums	952,1/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.skopje.gov.mk/en/
Skopje Vikikrātuvē

Skopjē saglabākusies bizantiešu Svētā Panteleimona baznīca ar lieliskām freskām, Kales cietoksnis pilsētas centrā un Stefana Dušana laika akmens tilts pār Vardaru, ko uzskata par nozīmīgāko apskates vietu pilsētā. Netālu no pilsētas saglabājies sens akvedukts.

Vēsture

Seno Skupi (Skupi) dibinājuši dardāni (dardani) 3. gadsimtā p. m. ē. Kopš 148. gada tā bija romiešu varā, un bija impērijas Augšmēzijas (Moesia superior) provinces galvaspilsēta. Kopš 395. gada — Bizantijas impērijā. 483. gadā šeit piedzima viens no izcilākajiem Bizantijas imperatoriem Justiniāns I. 518. gadā seno Skopji gandrīz pilnīgi nopostīja zemestrīce.

Justiniāns lika atjaunot savu dzimto pilsētu, un to, nosaucot par Justiniana Prima, uzcēla citā vietā (lejpus pa Vardaru). Pilsētu 7. gadsimta beigās gandrīz pilnīgi nopostīja iebrukušās slāvu ciltis. Vēlākā gaitā Skopje bija cīņas arēna starp Bizantiju un Bulgārijas Pirmo valsti. 11. gadsimta beigās pilsētu atkal izpostīja zemestrīce.

13. gadsimta vidū Skopje bija bulgāru valdnieka Konstantīna I Asena galvaspilsēta. 1282. gadā Skopji ieņēma serbi. 14. gadsimta vidū Skopje bija varenākā Serbijas valdnieka Stefana Dušana impērijas galvaspilsēta. 1392. gadā, trīs gadus pēc izšķirošās Kosovas kaujas, Skopji ieņēma Osmaņu impērija, kuras īpašumā tā bija līdz 1912. gadam. Pilsētas nosaukums šajā laikā bija Iskiba (Üsküb), un tā bija Kosovas vilājeta centrs.

1555. gadā pilsētu vēlreiz izpostīja zemestrīce. 1689. gadā Skopji nopostīja austriešu ģenerāļa Pikolomīni armija. Vēlākos gados pilsēta pamazām panīka un 19. gadsimta vidū tajā bija apmēram 10 000 iedzīvotāju.

Pilsētas atdzimšana sākās pēc 1873. gada, kad caur to tika ierīkota Belgradas—Saloniku dzelzceļa līnija. Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija raibs — šeit dzīvoja albāņi, serbi, bulgāri, turki, čigāni. Pašus maķedoniešus līdz 20. gadsimta vidum pieskaitīja vai nu pie serbiem vai bulgāriem, atkarībā no politiskās nepieciešamības.

1903. gadā Skopje bija viens no neveiksmīgās, pret turkiem vērstās Ilindenas sacelšanās centriem. 1912. gada 12. augustā turkus no Skopjes padzina albāņu spēki. Pēc dažiem mēnešiem Pirmā Balkānu kara laikā pilsētu ieņēma serbi.

Pirmā pasaules kara laikā Skopji ieņēma Bulgārijas armija, tomēr pēc kara Skopje tika iekļauta Serbu, horvātu un slovēņu karalistē (vēlākajā Dienvidslāvijā).

Arī Otrā pasaules kara laikā pilsētu ieņēma Bulgārijas karaspēks. Pēc kara tika nodibināta Maķedonijas Tautas republika, par kuras galvaspilsētu tika izraudzīta Skopje. 1963. gadā Skopjē atkal notika zemestrīce, kas pilsētu izpostīja — tika nopostīti 80% ēku.

1991. gada 17. septembrī Maķedonijā notika referendums par neatkarību no Dienvidslāvijas, un Skopje kļuva par neatkarīgās Maķedonijas Republikas galvaspilsētu. Maķedonija, atšķirībā no gandrīz visām citām bijušās Dienvidslāvijas republikām, neatkarību ieguva bez asiņaina kara.

Ievērojamas personības

Skopjē vai tās apkārtnē dzimuši:

• Justiniāns I (Ιουστινιανός A') (483—565) — Bizantijas imperators;
• Milčo Mančevskis (Милчо Манчевски) (1959) — kinorežisors;
• Māte Terēze (Mater Teresa) (1910—1997) — katoļu mūķene.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skopje.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)