Šis raksts ir par Itālijas pilsētu. Par Francijas pilsētu skatīt rakstu Buloņa.

Boloņa (itāļu: Bologna) ir pilsēta Itālijas ziemeļos starp Po upi un Apenīniem. Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas metropoles administratīvais centrs.

Boloņa
pilsēta
Bologna
Boloņa
Karogs: Boloņa
Karogs
Ģerbonis: Boloņa
Ģerbonis
Boloņa (Itālija)
Boloņa
Boloņa
Boloņa (Emīlija-Romanja)
Boloņa
Boloņa
Koordinātas: 44°30′27″N 11°21′5″E / 44.50750°N 11.35139°E / 44.50750; 11.35139Koordinātas: 44°30′27″N 11°21′5″E / 44.50750°N 11.35139°E / 44.50750; 11.35139
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Reģions Emīlija-Romanja
Metropole Boloņa
Platība
 • Kopējā 140,7 km2
Augstums 54 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 387 971
 • blīvums 2 745,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.comune.bologna.it
Boloņa Vikikrātuvē

Slavena ar 1088. gadā dibināto Boloņas Universitāti, kura tiek uzskatīta par vecāko Rietumu pasaulē. Universitātē mācījušies daudzi viduslaiku ievērojamākie cilvēki (Dante, Petrarka, Tomass Bekets, Roterdamas Erasms, Koperniks). Arī mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām Eiropā un tajā mācās apmēram 100 000 studentu.

No 1945. gada līdz pat 1999. gadam Boloņā valdījušas kreisi noskaņotas partijas, tā tradicionāli bijusi sociālistisko un komunistisko intelektuāļu centrs. 1999. gadā pilsētā vēlēšanās uzvarēja centriski labējā koalīcija. Bet no 2004. gada Boloņu atkal pārvalda kreisi noskaņoti politiķi.

Ekonomikā pazīstama ar zīmoliem Ducati (motocikli), Lamborghini (auto), Maserati (auto, mūsdienās Modēnā).

Senas tradīcijas kulinārijā, slavenākie ēdieni — Boloņas mērce (ragù alla bolognese), tortellini, mortadella (tradicionālā Boloņas desa).

Pilsētu, nosaucot to par Felsīnu (Felsina), ap 534. gadu p.m.ē. dibinājuši etruski. 4. gadsimtā p.m.ē. apmetni ieņēma ķeltu tauta boji (boii). Kad 189. gadā p.m.ē. romieši šeit nodibināja koloniju, to nosauca boju vārdā par Bononiju (Bononia). Cits jēdziens, kurā ir saglabāts boju nosaukums, ir Bohēmija. 88. gadā p.m.ē. apmetne kļuva par municipiju. Romas impērijas laikā Boloņa bija otrā lielākā pilsēta Itālijā.

Pēc pagrimuma Boloņa atdzima 5. gadsimtā, kad pilsētā darbojās bīskaps Svētais Petronijs. Pēc Romas krišanas Boloņa bija Ravennas eksarhāta pierobežas pilsēta. 728. gadā pilsētu ieņēma langobardu karalis Liutprands.

11. gadsimtā Boloņa attīstījās kā brīva komūna, un 1164. gadā tā iestājās Lombardijas līgā pret Frīdrihu Barbarosu. 1088. gadā tika nodibināta Studio, kas bija sākums slavenajai Boloņas Universitātei.

1256. gadā Boloņa izdeva Legge del Paradiso (Paradīzes likumu), izpirkdama Boloņas iedzīvotājus no dzimtbūšanas, izmantojot sabiedriskās finanses. Gvelfu un Gibelīnu kara laikā 1325. gadā Boloņa (Gvelfi) zaudēja Zapolino kaujā Modēnai (Gibelīni) un Boloņa bija spiesta meklēt pāvesta aizsardzību. 14. gadsimta beigās un 15. gadsimta sākumā par Boloņu cīnījās vietējā vara, Pāvesta valsts un Milānas Viskonti dzimta.

15. gadsimta vidū varu pilsētā ieguva Bentivoljo dzimta. Boloņa piedzīvoja savus uzplaukumu un tā kļuva par vienu no Renesanses centriem, tomēr 1506. gadā pāvesta karaspēks ieņēma pilsētu. Tomēr pilsētas uzplaukums turpinājās un 16. un 17. gadsimtā šeit uzplauka Boloņas skolas glezniecība.

Napoleona laikā Boloņa vispirms bija Cispadānas republikas galvaspilsēta, bet vēlāk ietilpa Cisalpīnas republikā. Pēc Napoleona sakāves Boloņa atkal ietilpa Pāvesta valstī. 1831. un 1849. gadā Boloņa sacēlās pret pāvesta varu.

1859. gadā pilsēta balsoja par iekļaušanos Sardīnijas Karalistē un tā kļuva par apvienotās Itālijas daļu.

Otrā pasaules kara izskaņā daļa pilsētas cieta kaujās.

1980. gada 2. augustā terora aktā Boloņas dzelzceļa stacijā gāja bojā 85 cilvēki. Tiek uzskatīts, ka spridzināšanu veica galēji labējās organizācijas Ordine Nuovo biedri.

Boloņā dzimuši:

Ārējās saites

labot šo sadaļu