Brazīlija

Valsts Dienvidamerikā
(Pāradresēts no Brazil)

Brazīlija (portugāļu: Brasil), oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts Latīņamerikā un piektā lielākā pasaulē. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā valsts. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo Atlantijas okeāns. Ziemeļos tā robežojas ar Francijas aizjūras departamentu Franču Gviānu, Surinamu, Gajanu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos — ar Bolīviju un Peru, dienvidrietumos — ar Paragvaju un Argentīnu, bet dienvidos — ar Urugvaju.

Brazīlijas Federatīvā Republika
República Federativa do Brasil
Brazīlijas karogs Brazīlijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeOrdem e Progresso
"Kārtība un progress"
HimnaOuviram do Ipiranga
Location of Brazil
Location of Brazil
GalvaspilsētaBrazilja
Lielākā pilsēta Sanpaulu
Valsts valodas portugāļu valoda (oficiālā un nacionālā valoda)
Valdība Prezidentāla federāla republika
 -  Prezidents Luizs Inasiu Lula da Silva
 -  Viceprezidents Džeraldo Alkmins
 -  Deputātu palātas prezidents Arturs Lira
 -  Federālā senāta prezidents Rodrigu Pačeku
 -  Augstākās federālās tiesas prezidents Roza Vēbere
Neatkarība no Portugāles 
 -  Brazīlijas Impērija 1822. gada 7. septembrī 
 -  Atzīta 1825. gada 29. augustā 
 -  Brazīlijas Pirmā Republika 1889. gada 15. novembrī 
Platība
 -  Kopā 8 514 877 km² (5.)
 -  Ūdens (%) 0,65
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. gadā 190 732 694[1] (5.)
 -  Blīvums 22/km² (182.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $2,172 triljoni[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $11 239[2] 
Džini koef. (2008) 49,3 
TAI (2010) 0,699 (augsts) (75.)
Valūta Brazīlijas reāls (BRL)
Laika josla BRT1 (UTC-2 līdz -5)
 -  Vasarā (DST) BRST2 (UTC-2 līdz -5)
Interneta domēns .br
ISO 3166-1 kods 076 / BRA / BR
Tālsarunu kods +55
1 Oficiāli UTC-3 (Braziljas laiks)
2 Oficiāli UTC-2 (Braziljas laiks)

No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija Portugāles kolonija, tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par Brazīlijas impēriju, bet 1889. gadā tā kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kas sastāv no 26 štatiem un viena federālā apgabala. Tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas un BRICS dibinātājvalsts.

Brazīlijai ir desmitais lielākais iekšzemes kopprodukts pasaulē un lielākais Latīņamerikā. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.[3] Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.[4] Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām dzīvnieku un augu sugām,[5] kas galvenokārt ir izskaidrojams ar Amazones lietus mežu atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km2.

Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka portugāļi to nosauca pēc mežos augošā brazas koka nosaukuma,[6] no kura pirmie kolonisti ieguva sarkano krāsu.

 
Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju

Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, alu zīmējumi, vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.[7] Vēl pirms eiropieši atklāja Dienvidameriku, tā jau bija sadalīta starp Kastīlijas Karalisti un Portugāli. Saskaņā ar Tordesiljasas līgumu, kas tika parakstīts 1494. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. meridiāna.

1500. gadā Pedru Alvariša Kabrala vadītā Portugāles ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. Portugāļi bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju.[8] Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija klejotāji ar ierobežotām lauksaimniecības darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts kanibālisms.[8] Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no Andu kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies džungļos.[8] Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, baku, dēļ.

Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai 1532. gadā mūsdienu Sanpaulu štatā un nosauca par Sanvisenti. Ap šo laiku sākās arī Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona izpēte. 1549. gadā tika dibināta Salvadora, kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. 1555. gadā franču jūrnieks Nikolā Djurāns de Viležjons (Nicolas Durand de Villegaignon) Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no Francijas aizbēgušie hugenoti. Tomēr 1565. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas Riodežaneiro dibināšanas gadu. 1624. gadā Salvadorā iebruka nīderlandieši. Līdz 1633. gadam Nīderlandes Austrumindijas kompānija spēja pakļaut arī Resifi un lielu daļu no Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja Johans Maurics (Johan Maurits). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no Portugāles, kuru no 1580. līdz 1640. gadam pārvaldīja Spānijas ieceltie vicekaraļi no Hābsburgu dinastijas. Tādēļ 1654. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus.

 
Brazīlijas topogrāfiskā karte

Brazīlija atrodas Dienvidamerikā un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir Latīņamerikas lielākā valsts un piektā lielākā valsts pasaulē. Brazīlija robežojas teju vai ar visām Dienvidamerikas valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju (Franču Gviānu), Surinamu, Gajānu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos — ar Peru un Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Paragvaju, Argentīnu un Urugvaju. Ekvadora un Čīle ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo Atlantijas okeāns.[9] Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — Trindadi, Martina Vasa salas, Fernandu di Noroņas sala, Rokasas atols un Sanpedru un Sanpaulu salas.

Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir Amazones līdzenums un Brazīlijas plakankalne. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,[9] un to galvenokārt klāj lietus mežs, kuru 1970. un 1980. gados rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.[7] Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir 1000 m v.j.l.,[9] un tai ir raksturīgas paugurainas savannas. Pašos valsts ziemeļos atrodas Gvajānas plakankalne.

Amazone un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido baseinu, kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir Sanfransisku, Parnaiba, Paragvaja, Parana un Urugvaja.

Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan ekvators, gan dienvidu tropu loks, tad tā galvenokārt atrodas tropu joslā. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas mērenajā joslā. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs klimats, tomēr ne visur tas ir vienāds. Brazīlijas plakankalnes pilsētās, piemēram, Braziljā, klimats ir maigs, dienas vidējā temperatūra ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, Riodežaneiro, klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet Amazones līdzenumā ir ļoti mitrs.

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 municipalitātēs. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes.

Distrikti Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Federālais distrikts Brazilja 5802 2 557 158
Štats Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Akri Riubranku 152 581 686 652
Amapa Makapa 142 815 615 715
Amazonasa Manausa 1 570 745 3 311 026
Baija Salvadora 564 692 1 395 0146
Espiritu Santu Vitorija 46 078 3 464 285
Gojasa Gojanija 340 086 5 926 300
Maraņauna Sanluisa 331 983 6 184 538
Matugrosu Kujaba 903 357 2 856 999
Matugrosu du Sula Kampugrandi 357 125 2 297 981
Minasžeraisa Belu Orizonti 586 528 19 479 356
Para Belena 1 247 690 7 110 465
Paraiba Žuaunpesoa 56 585 3 623 215
Parana Kuritiba 199 315 10 387 378
Pernambuku Resifi 98 312 8 810 256
Pjaui Terezina 251 529 3 036 290
Riodežaneiro Riodežaneiro 43 696 15 561 720
Riugrandi du Norti Natala 52 797 3 043 760
Riugrandi du Sula Portualegri 281 748 10 963 216
Rondonija Portuveļu 237 576 1 562 417
Roraima Boavista 224 299 403 344
Sanpaulu Sanpaulu 248 209 41 779 000
Santakatarina Floriānopolisa 95 346 5 958 266
Seara Fortaleza 146 348 8 217 085
Tokantinsa Palmasa 277 621 1 332 441
Alagoasa Masejo 27 768 3 050 652
Seržipi Arakāžu 21 910 2 000 738

Brazīlija ir daudzpartiju federāla republika ar divām likumdevēja palātām: Federālajā senātā ir 81 loceklis, bet Deputātu palātā — 513 locekļi.[9] Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.[7] Valsts un valdības galva ir Brazīlijas prezidents, kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš 2023. gada 1. janvāra Brazīlijas prezidents ir Luizs Inasiu Lula da Silva. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar 1988. gadā laboto Brazīlijas konstitūciju. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde.

Galvenās politiskās partijas ir Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija, Liberālās frontes partija, Demokrātiskā Strādnieku partija un Strādnieku partija.[7]

Līdz 1960. gadam Brazīlijas galvaspilsēta bija Riodežaneiro, pēc tam tā ir Brazilja. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni.

Pamatraksts: Brazīlieši
 
Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte

Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, indiāņu-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi Amazones baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija portugāļi, tad valsts oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir angļu valoda.[7] Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā spāņu valodā, hunsrikā, vācu valodā, franču valodā, kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no Āfrikas papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus vergu.

Kopš XIX gadsimta 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara[10] — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir Rionova Santakatarinas štatā, Novaodesa un Vārpa Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.[11][12][13]

1920. gados Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi japāņu zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu diaspora.

Pēdējos 60 gados iedzīvotāju skaits valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi nabadzīgi. Lielās pilsētas ieskauj plaši graustu rajoni ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc ANO Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 (bez nevienlīdzības iekļaušanas — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā Eiropas valsts — Moldova — ir 66. vietā.[14] Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas Atlantijas okeāna vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas Sanpaulu un Riodežaneiro.

Aptuveni 90% iedzīvotāji ir kristieši (galvenokārt Romas katoļi un protestanti), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.[9]

Vieta Pilsēta Štats Iedz. Vieta Pilsēta Štats Iedz.


 
Riodežaneiro

1 Sanpaulu Sanpaulu 11 037 593 11 Portualegri Riugrandi du Sula 1 436 123
2 Riodežaneiro Riodežaneiro 6 186 710 12 Gvaruļusa Sanpaulu 1 299 283
3 Salvadora Baija 2 998 056 13 Gojanija Gojasa 1 281 975
4 Brazilja Federālais distrikts 2 606 885 14 Kampinasa Sanpaulu 1 064 669
5 Fortaleza Seara 2 505 552 15 Sanluisa Maraņauna 997 098
6 Belu Orizonti Minasžeraisa 2 452 617 16 Sangonsalu Riodežaneiro 991 382
7 Kuritiba Parana 1 851 215 17 Masejo Alagoasa 936 314
8 Manausa Amazonasa 1 738 641 18 Duke di Kašjasa Riodežaneiro 872 762
9 Resifi Pernambuku 1 561 659 19 Nova Igvasu Riodežaneiro 865 089
10 Belena Para 1 437 600 20 Sanbernardu du Kampu Sanpaulu 810 979
Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;[15]; Gvaruļusa un Sanbernardu du Kampu ir Sanpaulu piepilsētas; Sangonsalu, Duke di Kašjasa un Nova Igvasu ir Riodežaneiro piepilsētas

Tautsaimniecība

labot šo sadaļu
 
Sojas pupiņu lauki Riugrandi du Sulā

Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir lauksaimniecības, kalnrūpniecības, ražošanas un pakalpojumu nozares.[7] Aptuveni viena trešdaļa no darbaspēka ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir kafija, citrusaugļi, sojas pupiņas, cukurniedres, rīsi, kukurūza, kakao, kokvilna, tabaka un banāni.[7]

Nozīmīgākās ostas Atlantijas okeāna krastā ir Belena, Salvadora, Riodežaneiro, Santusa un Portualegri.[9] Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt Santusa ir nozīmīga kafijas eksporta osta.[7] Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved kokmateriālus un kaučuku, kā arī dažādas meža veltes, piemēram, Indijas riekstus un ārstniecības augus.[7] Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī zelta iegūšana, ekotūrisms un zvejošana. Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā nozīmīgā saimniecības nozare ir cukura iegūšana no cukurniedrēm.[7] Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās savannas ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar lauksaimniecības produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir derīgo izrakteņu iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus kultūraugus. Riodežaneiro štatu var saukt par valsts rūpniecības centru.[7] Arī Sanpaulu štatā ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar lauksaimniecību.

Brazīlijā attīstās tirgus ekonomika, kura balstās uz ražošanu, finanšu pakalpojumiem un tirdzniecību.[9] Brazīlijas oficiālā valūta ir Brazīlijas reāls.

Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši portugāļi, bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, literatūra, visvairāk attīstās Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā.[7]

Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 universitātēm.[7]

Populārākais sporta veids Brazīlijā ir futbols. Brazīlijas futbola izlase vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi FIFA Pasaules kausu. Brazīlijai ir arī spēcīgas basketbola un volejbola izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir teniss, peldēšana, vingrošana. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, kapueirai, pludmales futbolam un telpu futbolam.

Arīdzan autosports šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas Formulas 1 piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: Emersons Fitipaldi divas reizes, Nelsons Pikē un Airtons Senna katrs pa trim reizēm.

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. IBGE. Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas.
  2. 2,0 2,1 «Brazil». International Monetary Fund. Skatīts: 2011-04-21.
  3. (portugāliski) «Brasil recupera posição de maior economia da América Latina». Últimas Notícias. Skatīts: 2009-12-29.
  4. (angliski) «The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index» (PDF). Skatīts: 2009-12-29.
  5. (portugāliski) «Implementação da CDB no Brasil». Convenção sobre Diversidade Biológica. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-03. Skatīts: 2009-12-29.
  6. (latviski) «Brazīlija». International Exchange Center. Skatīts: 2009-05-07.
  7. 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 7,11 7,12 (angliski) «Brazil». The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008. Skatīts: 2010-01-04.
  8. 8,0 8,1 8,2 (angliski) «BRAZIL - History». geographia.com. Skatīts: 2009-12-29.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 (angliski) «Brazil». Britannica Online Encyclopedia. Skatīts: 2010-01-04.
  10. Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.
  11. Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.
  12. Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000
  13. Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Žurnāls "Ceļš", Nr.61. Rīga, 2011. gads.
  14. Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update, 31. lpp.
  15. (portugāliski) «População residente no Brasil em 2009: Publicação completa». Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-10-07. Skatīts: 2010-01-07.

Ārējās saites

labot šo sadaļu