Tirgus ekonomika
Tirgus ekonomika jeb tirgus saimniecība ir ekonomiska sistēma, kas paredz, ka ar ražošanu, investēšanu un saimniecisko resursu sadalījumu saistītos lēmumus pieņem atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma. Resursu sadalījumu nosaka savstarpējas vienošanās starp labumu un pakalpojumu pircējiem un pārdevējiem. Šajā sistēmā cenas, kā arī preču un pakalpojumu piedāvājums un pieprasījums regulē tirgu, un ekonomikas dalībnieki darbojas atbilstoši savām interesēm, meklējot maksimālu labumu vai peļņu.
Tirgus ekonomiku iedala brīvā tirgus ekonomikā, kur nenotiek ārēja (parasti valdības īstenota) iejaukšanās tirgus ekonomikas ražošanā un tirdzniecībā, un jaukta tipa ekonomikā, kur valsts tirdzniecībā iesaistās daļēji. Brīvā tirgus ekonomikā resursu sadalījumu nosaka konkurence un tirgus dalībnieku rīcība, savukārt jauktā tipa ekonomikā valsts iejaucas tirgus procesā, piemēram, nosakot regulējumus, nodokļus vai subsīdijas, lai aizsargātu sabiedrības intereses, veicinātu sociālo taisnīgumu un nodrošinātu ekonomisko stabilitāti.
Tirgus ekonomikai raksturīga resursu efektīva izmantošana, jo tirgus mehānismi mudina ražotājus ražot to, ko patērētāji pieprasa, un patērētājus iegādāties preces un pakalpojumus atbilstoši savām vajadzībām un iespējām. Tomēr tirgus ekonomikas modelim ir arī trūkumi, piemēram, nevienlīdzība ienākumu sadalījumā, tirgus nepilnības, kā arī iespējama negatīva ietekme uz vidi, ja tirgus nespēj ņemt vērā sociālās vai ekoloģiskās izmaksas. Tādēļ valsts iejaukšanās dažkārt ir nepieciešama, lai novērstu tirgus neveiksmes un nodrošinātu sabiedrības ilgtspēju un kopējo labklājību.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |