Emersons Fitipaldi
Emersons Fitipaldi (portugāļu: Emerson Fittipaldi; dzimis 1946. gada 12. decembrī) ir bijušais sacīkšu pilots no Brazīlijas. Savā sportista karjerā viņš kļuva par Formula 1 pasaules čempionu (1972. un 1974. gadā), 1989. gadā uzvarēja CART čempionātā, un 1989. un 1993. gadā uzvarēja Indianapolis 500 sacensībās.
Fitipaldi 2020. gadā
| ||
Personas dati | ||
Dzimis | 1946. gada 12. decembrī Sanpaulu, Brazīlija | |
Pārstāvētā valsts | Brazīlija | |
Formula 1 karjera | ||
Sezonas | 1970—1980 | |
Sacīkstes | 149 (144 starti) | |
Čempiona tituli | 2 (1972, 1974) | |
Uzvaras posmos | 14 | |
Pjedestāli posmos | 35 | |
Pole position | 6 | |
Ātrākie apļi | 6 | |
Pirmās sacīkstes | 1970. gada Lielbritānijas Grand Prix | |
Pirmā uzvara | 1970. gada ASV Grand Prix | |
Pēdējā uzvara | 1975. gada Lielbritānijas Grand Prix | |
Pēdējās sacīkstes | 1980. gada ASV Grand Prix | |
Komandas | ||
---|---|---|
Sezonas | Komanda | |
1970—1973 | Lotus | |
1974—1975 | McLaren | |
1976—1980 | Fittipaldi |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzīves sākums
labot šo sadaļuEmersons Fitipaldi piedzima Sanpaulu 1946. gada 12. decembrī. Viņš tika nosaukts par godu Ralfam Valdo Emersonam. Abi viņa vecāki pēc Otrā pasaules kara piedalījās autosacīkstēs, tādēļ gan Emersons Fitipaldi, gan viņa vecākais brālis Vilsons sāka aizrauties ar autosportu.[1]
Fitipaldi pusaudža gados piedalījās motociklu un ātrumlaivu sacensībās. Pēc tam, kad Vilsons braucot ar ātrumlaivu piedzīvoja avāriju, abi brāļi sāka koncentrēties tikai uz dalību autosacīkstēs.[2]
1969. gadā Fitipaldi kļuva par Lielbritānijas Formula 3 čempionu, un 1970. gadā viņš Eiropas Formula 2 čempionātu pabeidza 3. vietā.
Formula 1
labot šo sadaļu1960. gadu beigās Lotus bija viena no spēcīgākajām Formula 1 pasaules čempionāta komandām, un komanda regulāri deva iespēju jaunajiem braucējiem sevi pierādīt, braucot ar komandas trešo mašīnu. Fitipaldi tika dota šāda iespēja 1970. gada otrajā pusē, braucot līdzās Johenam Rintam un Džonam Mailzam. Savā otrajā sacīkstē Fitipaldi finišēja 4. vietā.
Itālijas Grand Prix treniņbraucienos Rints gāja bojā un Mailzs nolēma pamest komandu. Fitipaldi tika paaugstināts par Lotus komandas vadošo pilotu, un viņš uzvarēja ASV Grand Prix – savu pirmo sacīksti jaunajā statusā. 1971. gadā Fitipaldi savu pirmo pilno Formula 1 sezonu noslēdza 6. vietā. 1972. gadā viņš uzvarēja piecos no 11 posmiem un kļuva par pasaules čempionu. Būdams 25 gadus vecs, viņš kļuva par visu laiku jaunāko Formula 1 pasaules čempionu. 1973. gadā Fitipaldi uzsāka titula aizstāvēšanu ar trim uzvarām četrās sacīkstēs, taču sezonas otrā puse viņam bija neveiksmīga, un viņš piekāpās Džekijam Stjuartam.
1974. gadā Fitipaldi pievienojās McLaren komandai. Viņš izcīnīja trīs uzvaras un sīvā cīņā par titulu pārspēja Kleju Regaconi. 1975. gadā Fitipaldi izcīnīja divas uzvaras, bet sezonas kopvērtējumā palika 2. vietā, zaudējot Nikijam Laudam.
1976. gadā Fitipaldi atkal mainīja komandu, un pievienojās brālim Vilsonam piederošajai Fittipaldi komandai. Komanda bieži tika saukta tās ģenerālsponsora Copersucar vārdā. Fittipaldi komanda bija mazāk konkurētspējīga par Lotus un McLaren, un Emersons Fitipaldi piecu gadu laikā ne reizi neuzvarēja. Viņš divos posmos finišēja labāko trijniekā, bet trim sacīkstēm nekvalificējās. 1980. gada beigās viņš nolēma aiziet no Formula 1 sacensībām, to pamatojot ar savu kolēģu nāvēm.[3] Viņš pievienojās komandas vadībai,[4] taču komanda sponsoru trūkuma dēļ 1982. gada beigās pieteica maksātnespēju.[5]
CART
labot šo sadaļuFitipaldi pēc aiziešanas no Formula 1 trīs gadus nepiedalījās augstākā līmeņa sacensībās. 1984. gadā viņš pievienojās CART čempionātam. Vispirms viņš aizvadīja dažas sacīkstes WIT un H&R komandu sastāvā, bet sezonas otrajā pusē pievienojās Patrick Racing, aizvietojot tās savainoto pamatsastāva braucēju Čipu Ganasi. Fitipaldi palika Patrick komandā un 1985. gadā izcīnīja savu pirmo CART uzvaru.
1989. gadā Fitipaldi aizvadīja savu labāko CART sezonu – viņš uzvarēja piecos no 15 posmiem (tostarp, Indianapolis 500), un vēl astoņas reizes finišēja labāko pieciniekā. Viņš izcīnīja savu vienīgo CART čempiona titulu.
1990. gadā Fitipaldi pievienojās Penske komandai. Nākamajos sešos gados viņš izcīnīja vismaz vienu uzvaru gadā, un līdz 1994. gadam vienmēr ierindojās čempionāta kopvērtējuma labāko pieciniekā. 1993. gadā viņš otro reizi uzvarēja Indianapolis 500, 15 apļus pirms finiša apsteidzot Naidželu Menselu.[6] Fitipaldi pēc finiša lauza sacīkstes tradīciju un piena vietā iedzēra apelsīnu sulu. Daudzi fani bija sašutuši par Fitipaldi rīcību, un Fitipaldi Indianapolisā tika izsvilpts vēl 2008. gadā, 15 gadus pēc šī gadījuma.[7]
Fitipaldi turpināja piedalīties CART līdz 49 gadu vecumam. Viņš beidza karjeru 1996. gadā pēc tam, kad sacīkstē piedzīvoja avāriju un guva traumu.
Pēc karjeras beigām
labot šo sadaļu2003. gadā Fitipaldi kopā ar Džeimsu Dingmenu dibināja Champ Car komandu Fittipaldi-Dingman Racing. Tās vienīgais braucējs bija Tiagu Monteiru.[8] Komanda čempionātā aizvadīja tikai vienu sezonu.
Fitipaldi 2005. un 2006. gadā piedalījās Grand Prix Masters čempionātā, kas bija paredzēts bijušajiem Formula 1 braucējiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Emerson Fittipaldi» (angļu). ESPN. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 4. februārī. Skatīts: 2024. gada 12. septembrī.
- ↑ «From motorbikes to McLaren» (angļu). McLaren Racing. 2013. gada 14. martā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. februārī. Skatīts: 2024. gada 12. septembrī.
- ↑ "Fittipaldi to Retire", The Times, 12 December 1980, pg. 20
- ↑ «Emerson Fittipaldi». 8w.forix.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 24. maijā. Skatīts: 2024. gada 12. septembrī.
- ↑ «Emerson Fittipaldi». Edmonton Journal (angļu). 2012. gada 9. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 12. septembrī.
- ↑ «That's entertainment?». Motor Sport (angļu). 1993. gada 1. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 28. martā. Skatīts: 2024. gada 12. septembrī.
- ↑ «Lewis Hamilton is a great example for the other F1 drivers, says Emerson Fittipaldi». The Guardian (angļu). 2016. gada 30. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 12. septembrī.
- ↑ «Emerson Fittipaldi returns to CART as owner with Fittipaldi-Dingman Racing team». Autoweek (angļu). 2003. gada 10. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. Februāris. Skatīts: 2018. gada 7. februārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emersons Fitipaldi.
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- Driver Database profils (angliski)
- Motorsportstats profils (angliski)
- Racing-Reference driver profils (angliski)
Sporta tituli | ||
---|---|---|
Priekštecis: Džekijs Stjuarts Džekijs Stjuarts |
Formula 1 pasaules čempions 1972 1974 |
Pēctecis: Džekijs Stjuarts Nikijs Lauda |