Spāņu valoda
Spāņu jeb kastīliešu valoda (español jeb castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes, romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda gandrīz 400 miljoniem cilvēku galvenokārt Ibērijas pussalā un Amerikā.
Spāņu valoda Español, Castellano | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: /espaˈɲol/, /kasteˈʎano/ vai /kasteˈʝano/ | |
Valodu lieto: | Argentīna, Bolīvija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Dominikāna, Ekvadora, Ekvatoriālā Gvineja, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Puertoriko, Spānija, Urugvaja, Venecuēla; Nozīmiga iedzīvotāju daļa: Andora, Beliza, Gibraltārs, Trinidāda un Tobāgo, ASV. | |
Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: 400— 500 milj. Kopā: 500—600 milj. | |
Reitings: | 2-4 (dzimtā val.) Kopā: 3 | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliskās Romāņu Rietumitāliešu Gallu-ibēriešu Ibēriešu-romāņu Rietumibēriešu Spāņu valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (spāņu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | 21 valsts un teritorija | |
Regulators: | Spāņu valodas Akadēmiju asociācija | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | es | |
ISO 639-2: | spa | |
ISO 639-3: | spa | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Spāņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Skaņu izruna spāņu valodāLabot
- a — a
- b — vārda sākumā vai pēc m un n — b, citur — v
- c — k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā θ (šļupstošs s)
- ch — č
- d — d
- e — e
- f — f
- g — g, izņemot pirms e un i, kad izrunā kā h
- gu — pirms e un i — g
- h — neizrunā
- i — i
- j — h
- k — k (tikai aizgūtos vārdos)
- l — l
- ll — ļj (var variēt, piem., lj, ļ, j atkarībā no reģiona)
- m — m
- n — n
- ñ — ņj
- o — o
- p — p
- qu — k
- r — r
- s — s
- t — t
- u — u
- v — vārda sākumā vai pēc m un n — b, citur — v
- w — w (tikai aizgūtos vārdos)
- x — ks
- y — pirms patskaņiem — j,atsevišķi — i
- z — θ (šļupstošs s)
UzsvarsLabot
Uzsvērta:
- priekšpēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar patskani vai n, vai s (flores);
- pēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar līdzskani, kas nav n vai s (trabajar);
- pārējos gadījumos uzsvars tiek atzīmēts virs attiecīgā burta (corazón).
Artikuls (El artículo)Labot
Spāņu valodā ir:
- noteiktais artikuls
vienskaitlī | daudzskaitlī | |
vīr. dz. siev. dz. |
el la |
los las |
- nenoteiktais artikuls
vienskaitlī | daudzskaitlī | |
vīr. dz. siev. dz. |
un unos |
una unas |
Skatīt arīLabot
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |