Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem. No kokvilnas gatavo dažādus tekstilizstrādājumus. Tie ir ļoti izturīgi un lēni nodilst. Kokvilna sastāv gandrīz tikai no celulozes (91%).

Kokvilnas pogaļas

Izmantošana labot šo sadaļu

Kokvilna ir viena no izplatītākajām šķiedrām pasaulē. No kokvilnas šķiedrām izgatavo dažādus tekstilizstrādājumus, sākot ar viegliem audumiem un beidzot ar smagiem buru audekliem un biezu velvetu. No tās izgatavo ne tikai apģērbu, bet arī palagus, dvieļus un paklājus. Kokvilna ir ļoti labi piemērota dažādu mājsaimniecības piederumu, piemēram, auklu un virvju, izgatavošanā. To izmanto arī rūpniecībā. Audumus izgatavo no garākajām kokvilnas šķiedrām, bet īsākās lieto vates un sprāgstvielu ražošanai (skatīt nitroceluloze). Izmanto arī dažādu kompozītmateriālu izgatavošanā, piemēram, riepu, plēves, lakas un banknošu ražošanā.[1]

Ieguve labot šo sadaļu

Valstis, kurās visvairāk iegūst kokvilnu (tonnās)
Vieta Valsts 2010 2012 2014
1   Ķīna 5 970 000 6 281 000 6 532 000
2   Indija 5 683 000 6 071 000 6 423 000
3   ASV 3 941 700 3 412 550 3 553 000
4   Pakistāna 1 869 000 2 312 000 2 308 000
5   Brazīlija 973 449 1 673 337 1 524 103
6   Uzbekistāna 1 136 120 983 400 849 000
7   Turcija 816 705 754 600 697 000
8   Austrālija 386 800 473 497 501 000
9   Turkmenistāna 230 000 295 000 210 000
10   Meksika 225 000 195 000 198 000
Avots: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija[2]

Kokvilnu visvairāk iegūst Ķīnā un Indijā (attiecīgi 6,5 un 6,4 miljonus tonnas 2014. gadā).[2] Nākamās lielākās kokvilnas audzētājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Pakistāna, Brazīlija, Uzbekistāna, Turcija un Austrālija. Tas ir nozīmīgs ienākumu avots daudzām Centrālāzijas un Dienvidrietumāzijas valstīs, kā arī Āfrikā. Piemēram, kokvilna veido 40% no Beninas kopējā eksporta apjoma.[3]

Ietekme uz vidi labot šo sadaļu

Kokvilnas audzēšanas procesā izmanto ļoti daudzas ķīmiskās vielās, galvenokārt pesticīdus. 16% no pasaulē saražotajiem pesticīdiem izlieto kokvilnas lauku apstrādē.[1][4] Kokvilnas audzēšanai nepieciešams daudz ūdens. Līdz ar to tiek veikti plaši apūdeņošanas darbi. Kā negatīvu piemēru var minēt, 20. gadsimta vidū Padomju Savienības plānu Centrālāzijas republikās izvērst kokvilnas audzēšanu. No Amudarjas un Sirdarjas izraka kanālus, kas no upes tika novirzīti uz kokvilnas laukiem. Tā rezultātā Arāla jūra, kurā ieplūda šīs divas upes, lēnām izsīka. 1980. gadu beigās ūdens bija tika maz, ka Arāla jūra sadalījās divos ezeros.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Godīgā tirdzniecība: kokvilnas popularitāte aug» (latviešu valodā). Zaļā brīvība (zalabriviba.lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 15. maijā.
  2. 2,0 2,1 «Leading cotton producing countries worldwide in 2014/2015 (in 1,000 metric tons)» (angļu valodā). Statista - The Statistics Portal for Market Data, Market Research and Market Studies. Skatīts: 2016. gada 15. maijā.
  3. «Benin Exports» (angļu valodā). TradingEconomics.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. septembrī. Skatīts: 2016. gada 15. maijā.
  4. «The risks of cotton farming» (angļu valodā). organiccotton.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. maijā. Skatīts: 2016. gada 15. maijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu