Atvērt galveno izvēlni

Roberts Ancāns (1919. gada 11. novembris1982. gada 1. janvāris) bija Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieku krusta kavalieris.

Roberts Ancāns
Roberts Ancāns 1945.gadā
Roberts Ancāns 1945.gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1919. gada 11. novembrī
Valsts karogs: Latvija Latvija, Tilžas pagasts
Miris 1982. gada 1. janvārī (62 gadi)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Ņujorka
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Obersturmfuhrer SS-Obersturmführer.svg (Virsleitnants)
Dienesta laiks 1939. — 1940.
1941. — 1945.
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: VācijaVācija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Otrais pasaules karš.
Apbalvojumi Bruņinieka pakāpes dzelzs krusts, Dzelzs krusts (I II šķira), Tuvcīņas nozīme (sudraba), Kājnieku trieciena nozīme (sudraba), Ievainojuma nozīme (zelta), Tanka iznīcināšanas nozīme, Austrumu frontes medaļa.[1]

BiogrāfijaLabot

Roberts Ancāns dzimis 1919.gada 11.novembrī Latvijā, Ludzas apriņķa Tilžas pagastā. Mācījies brāļu Skrindu pamatskolā un vienu gadu Aglonas ģimnāzijā. Vēlāk turpinājis mācības Kārsavas pilsētas ģimnāzijā, kuru absolvējis 1938.gadā. Tā paša gada rudenī uzsācis studijas Latvijas Universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, tautsaimniecības nodaļā. 1939.gada rudenī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, lai kļūtu par kara juristu. Šo nodomu izjauc Latvijas okupācija 1940.gadā.

1941.gadā, sākoties Vācijas un PSRS karam, brīvprātīgi piesakās latviešu bruņoto formējumu rindās. 1941.gada oktobrī 16. Zemgales policijas bataljona sastāvā devies uz austrumu fronti kā vada seržants. 1941/1942 gada ziemā Holmas ielenkumā, Veļikajas upes krastos pirmo reizi ievainots. Pēc ārstēšanās nosūtīts uz virsnieku kursiem, pēc kuru beigšanas kā Latviešu leģiona leitnants piedalījies kaujās pie Ļeņingradas, Volhovas purvos, pie Ostrovas un Kurzemes ielenkumā. Vairākas reizes ievainots un apbalvots.

1944.gada Ziemassvētku kauju laikā Kurzemes cietoksnī, Ancāna komandētā 19.divīzijas kaujas skola, pie Lestenes stacijas triju dienu ielenkuma kaujās ar kājnieku ieročiem iznīcināja 14 padomju tankus. Par šajā kaujā parādīto varonību Robertu Ancānu 1945.gada janvārī apbalvoja ar vācu armijas augstāko militāro apbalvojumu- Bruņinieka pakāpes dzelzs krustu.

1945.gada februārī organizējot Latvijas pagaidu valdību (Latvijas nacionālā komiteja), par vienu no delegātiem, pārstāvot leģiona 19.divīziju, tika izraudzīts arī Roberts Ancāns. Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis viņu iecēla par valdības pils komandantu. Valdības mītne bija paredzēta Ēdoles pilī.

Sestajā Kurzemes lielkaujā (1945.gada marts/aprīlis), pie Blīdenes dzelzceļa stacijas Ancānu astoto reizi ievaino. Ievietots Liepājas kara slimnīcā. 1945.gada 8.maijā ar vācu mīnu kuģi devies uz Vāciju. Karu beidzis virsleitnanta dienesta pakāpē.

Dzīve pēc karaLabot

Vācijā sākumā apmeties uz dzīvi Bādverishofenē (Badwoerishofen), pēc tam Neištatē (Neustadt) un beidzot Augsburgā. Neištatē bijis administrators IRO (International Refugee Organization- Starptautiskajā bēgļu organizācijā) kara invalīdu pārskološanas centrā, kur arodus apguvuši vairāk nekā 300 latviešu un igauņu kara invalīdu. 1950.gadā pārcēlies uz Augsburgu, kur pildījis Latviešu komitejas priekšsēža un latviešu tautskolas (pamatskolas un ģimnāzijas) pārziņa pienākumus. 1955.gadā Hamburgā atjaunojoties Latvijas kara invalīdu apvienības darbam, Ancānu ievēlēja par tās vadītāju, šo amatu viņš pildīja 15 gadus.

1955.gadā ieceļojis ASV un apmeties Ņujorkā. Tur strādājis kompānijā Otis elevators par tehnisko zīmētāju. Aktīvi piedalījies kara veterānu atpūtas nama Rota un Brāļu kapu izbūvē. Roberts Ancāns miris 1982.gada 1.janvārī Ričmondhilā (Richmond Hill), Ņujorkā.[2][3] Apbedīts Ņujorkas štatā, Katskiļu brāļu kapos.

Roberts Ancāns bija latviešu studentu korporācijas Lacuania (1938-II) biedrs.

AtsaucesLabot

  1. Waffen-Obersturmführer Roberts Ancans - Frontkjempere: Nordmenn i Waffen-SS / Norwegian SS Volunteers 41-45[novecojusi saite]
  2. Lacuaniai-70. Red. J.Kapustāns. Rīga.1999.
  3. «Sēru vēstis». Laiks (Nr. 6). 1982. gada 20. janvārī. Skatīts: 2018. gada 6. septembrī.