Antons Circāns (segvārds "Vārpa", 1918—1947) bija nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Vidzemē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) otrais komandieris (1946—1947), izstrādājis daudzus LNPA pamatdokumentus un instrukcijas.

Antons Circāns
Antons Circāns
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gada 24. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Viļakas pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1947. gada 7. jūlijā (29 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Gatartas pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1918. gada 24. janvārī Viļakas pagasta Slobodskas ciema “Vinčos” trīs bērnu ģimenē. 1937. gadā absolvēja Šķilbēnu lauksaimniecības skolu un strādāja vecāku saimniecībā. 1939. gadā viņu iesauca Latvijas armijā, Latvijas vācu okupācijas laikā strādāja Viļakas pagasta valdē. Pēc apmācības vācu izlūku skolā SS Jagdverband Ost viņu operācijas "Mežaķakis" (vācu: Unternehmen "Wildkatze") ietvaros[1] pēc Latgales okupācijas iesūtīja Sarkanās armijas aizmugurē. 1944. gada septembrī Antons Circāns sāka organizēt nacionālo partizānu grupas, decembrī viņš kļuva par Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) štāba virsnieku un tās komandiera Pētera Supes ("Cinīša") vietnieku. Circāns pamatā darbojās Stampaku bāzē starp Viļaku un Balviem. Pēc zaudētās Stompaku kaujas 1945. gada martā viņš dzīvoja Slobodkā, Vīksnas mežos, vēlāk devās uz Ziemeļvidzemi, kur organizēja Vidzemes un Latgales atsevišķu partizānu grupu apvienošanu.

1945. gada 28. septembrī LNPA centrālā štāba sakarnieks Antons Circāns ar segvārdu "majors Šmits" Alsviķu pagasta "Strautiņos" noslēdza 12 dienu pamieru ar Latvijas PSR NKVD Bandītisma apkarošanas nodaļas priekšnieku apakšpulkvedi Alekseju Korņejevu. Pārrunu laikā nacionālie partizāni izvirzīja vairākas politiskas prasības saistībā ar Latvijas neatkarības jautājumu: nodrošināt latviešu tautai pašnoteikšanās tiesības demokrātijas garā, PSRS saimnieciskās politikas izbeigšanu Latvijā, izsūtīto un arestēto Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, kā arī demokrātiskas vēlēšanas.[2]

Pēc Pētera Supes nāves 1946. gadā viņu ievēlēja par LNPA nodaļas komandieri. 1946. gada jūlijā viņam izdevās panākt Kārļa Rusova ("Salnas") vadītās Centrālvidzemes partizānu grupas pievienošanos LNPA. Ievērojamākais A. Circāna rakstu darbs bija LNPA memorands Latvijas PSR varas iestādēm ar prasību nekavējoties beigt izsūtīšanu teroru, laupīšanas u.c. despotiskas darbības pret civiliedzīvotājiem, no Latvijas evakuēt Sarkanās armijas, NKVD daļas, veikt brīvu tautas nobalsošanu par to, vai Latvija paliek vai nepaliek PSRS sastāvā. Dokumentā bija atsauces uz ANO dokumentiem un starptautisko cilvēktiesību deklarāciju.

1947. gada 7. jūlijā Gatartas pagastā pie “Kaimiņu” mājām notika bruņota sadursme ar VDK nodaļu. Izlietojis visu munīciju un sapratis, ka nonāks gūstā, Antons Circāns nošāvās vai arī krita no čekistu lodes. Viņa līķis vairākas dienas gulēja Jaunpiebalgas pagasta izpildkomitejas pagalmā, līdz tika aprakts Abrupes gravā aiz tās.[3]

Atsauces labot šo sadaļu