Leo Paiders
Leo Paiders (dzimis 1926. gada 27. augustā, miris 1991. gada 2. novembrī) bija latviešu meliorators un sabiedriskais darbinieks.[1] Ieviesis 27 racionalizācijas priekšlikumus, sagatavojis 22 vienkausa ekskavatora mašīnistus.[2]
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1926. gada 27. augustā Balvos Jura un Bertas Paideru ģimenē. Mācījās Balvu stacijas septiņgadīgajā skolā.
Otrā pasaules kara laikā laikā strādāja tēva jaunsaimniecībā Annas pagasta "Bērzupļavās". 1944. gada augustā viņu mobilizēja Sarkanajā armijā, 1945. gadā, pēc ievainojumiem Kurzemes cietokšņa kaujā, atbrīvots no armijas. No 1945. līdz 1947. gadam dzīvoja vecāku mājās. No 1947. līdz 1950. gadam strādāja kā šoferis Lubānas un Gulbenes MTS (Mašīnu-traktoru stacijā). No 1950. gada strādāja par ekskavatora mašīnistu Madonas CMP (Celtniecības montāžas pārvaldē), tad no 1976. gada par mašīnistu-instruktoru Madonas PMK-19 (Pārvietojamajā mehanizētajā kolonnā).
1966. gadā iestājās PSKP[3] un kļuva par Sociālistiskā Darba Varoni.[4] Bija LPSR Augstākās Padomes deputāts (1975—1985),[5] Madonas rajona izpildu komitejas loceklis un Madonas rajona darbaudzinātāju padomes priekšsēdētājs.
Miris Balvos 1991. gadā 2. novembrī no sirdslēkmes. Apbedīts Skāķu kalnā, Aronas pagastā.
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- PSRS ordenis "Goda Zīme" (1958)
- Sociālistiskā Darba Varonis (Ļeņina ordenis un medaļa "Sirpis un Āmurs", 1966)
- Nopelniem bagātais jaunatnes darbaudzinātājs (1984)
Literatūra
labot šo sadaļu- "Saknes nedrīkst būt kailas" (1985)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 752. lpp.
- ↑ No Kusas pamatskolas arhīva materiāliem
- ↑ L. Paidera autobiogrāfija
- ↑ "Cīņa", Nr.228 (28.09.1975)
- ↑ http://latgalesdati.du.lv/8, Latgales Pētniecības Institūts