Tālis Matīss
Tālis Matīss (dzimis 1904. gada 1. maijā, miris 1985. gada 8. augustā) bija latviešu operdziedātājs, vēlāk populārās mūzikas dziedātājs un skolotājs.
| Tālis Matīss | |
|---|---|
 Tālis Matīss jaunībā | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1904. gada 1. maijā Rugāju pagasts, Ludzas apriņķis, Vitebskas guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris | 1985. gada 8. augustā (81 gada vecumā) |
| Žanri |
tautasdziesmas šlāgermūzika opera |
| Nodarbošanās |
dziedātājs teātra režisors pedagogs |
| Instrumenti | balss |
| Darbības gadi | 1929—1977 |
| Izdevēji |
Melodija Bellaccord Electro Mikrofona ieraksti |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1904. gada 1. maijā Rugāju pagasta "Rītezeros" Kārļa Matīsa un viņa sievas Minnes ģimenē, kur jau auga divas meitas, Milda un Leontīne. 1910. gadā piedzima viņa jaunākais brālis Jānis (Juoņs).[1]
Pēc Balvu luterāņu draudzes skolas beigšanas, no 1922. līdz 1925. gadam viņš mācījās Balvu komercskolā. Skolas dziedāšanas pasniedzējs Heinrihs Polfanders ierosināja izveidot zēnu dubultkvartetu, kurā Tālis Matīss dziedāja pirmo tenoru. Kvartets uzstājās Balvos ka arī Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē.
Pēc neveiksmīga mēģinājuma iestāties Latvijas Konservatorijas vokāla klasē, Matīss beidza Zeltmata[2] dramatiskos kursus (1926—1929). Dziedāšanu apguva privāti pie profesora Eduarda Miķelsona. Pēc dramatisko kursu beigšanas viņam un kursa biedriem Žanim Katlapam un Pēterim Lūcim piedāvāja darbu Nacionālajā teātrī. Bet Matīss no piedāvājuma atteicās un atgriezās Latgalē.[3] Viņš kļuva par pirmo profesionālo teātra režisoru Latgalē un organizēja brīvdabas izrādes Balvos, Rugājos, kopā ar kursabiedriem Pēteri Lūci un Žani Katlapu. Repertuārā bija lugas "Mūsu senči", "Jāzeps un viņa brāļi" u.c. Viņa draugu pulkā bija arī rakstnieks Jānis Klīdzējs, balerīna Helēna Tangijeva-Birzniece, dzejnieki Andrejs Eglītis, Andris Vējāns un Velta Toma.[3]
1933. gada rudenī Matīss kā dziedātājs debitēja Nacionālajā operā Hosē lomā operā "Karmena".[4] Aizvietojot pēkšņi saslimušo Mari Vētru, viņš uzstājās Pinkertona lomā operā "Madama Butterfly", kur Čočosanas lomu dziedāja japāniete Tapales Isang.[5] Vētram tālāk tā arī neiznāca uzstāties blakus ārzemju zvaigznei un dziedātāju attiecības tika neglābjami sabojātas.[3] Matīss dziedāja arī Kavaradosi Džakomo Pučīni "Toskā"[6], Rudolfu Dž. Pučīni "Bohēmā", Rubinšteina "Dēmonā", Borodina "Kņazā Igorā" un Jāņa Kalniņa "Ugunī". Viņa popularitāte auga, sekoja ieraksti skaņu platēs, uzstāšanās radiofonā un pirmajā latviešu pilnmetrāžas mākslas skaņu filmā "Zvejnieka dēls".[7] Pēc nesaskaņām ar administrāciju 1939. gadā T. Matīsu no darba Nacionālajā operā atlaida. 1940. — 1941. gadā viņš uzstājās kā Liepājas Operas teātra solists, 1941. gada 1. novembrī apprecējās ar Viju Ozoliņu. Vija brauca līdzi vīram koncertizbraukumos par administratori un programmas pieteicēju.
Otrā pasaules kara beigās devās uz Kurzemi, dzīvoja Saldus pagasta "Butnānos" pie sievas radiem, kur strādāja kā laukstrādnieks.[8] Pēc kara beigām aktīvi koncertēja kā Latvijas Valsts filharmonijas solists (1945—1955),[9] viņa repertuārā bija arī tautas dziesmas un šlāgermūzika. Lielu popularitāti ieguva dziesma "Brūnacīte" ar Jāņa Klīdzēja vārdiem[10], kurš lūdza Matīsu atsūtīt viņam dziesmas oriģinālu ko trimdas latvieši uzskatīja par tautas dziesmu, bet studentu organizācija "Dzintars" to pieņēma par savu himnu.[3]
Pēc 1955. gada viņš strādāja par dziedāšanas pedagogu Pāvula Jurjāna Mūzikas skolā un Rīgas 3. mūzikas skolā, vadīja Poligrāfiķu kluba vokālo studiju, vēlāk arī vokālo studiju VEF kultūras pilī. 1964. gada 26. jūnijā Tālis Matīss apprecējās ar pianisti Adu Volfmani-Osi, kura kā pavadītāja kopā ar viņu strādāja jau no 1940. gada (ar pirmo sievu Viju Ozoliņu laulība tika šķirta 1961.gada 11 maijā). Šajā laikā dziedātājs dzīvoja komunālajā dzīvoklī Bruņinieku ielā Rīgā, kur viņš mācīja savus skolniekus. Vasarās visa ģimene pārbrauca uz vasarnīcu Vecāķos. Matīss, kuram nebija savu bērnu, uzņēma kā savējos Adas Volfmanes-Oses meitas Marutu un Zintu un dēlu Paulu (pēc Maruta Skudras liecības).[3]
1974. gadā Rīgas skaņuplašu fabrika izdeva Tāļa Matīsa iedziedātās trīsdesmito gadu populārās dziesmas. Vēlāk plati izdeva atkārtoti pēc klausītāju pieprasījuma. 1977. gadā iznāca viņa grāmata "Par dziedāšanas mākslu" (Liesma, 1977).[11] Tālis Matīss aicināja savus audzēkņus atteikties no alkohola un smēķēšanas, sportot un norūdīties un pats visu mūžu ievēroja veselīgu dzīves veidu.[3]
Tālis Matīss mira 1985. gada 8. augustā, astoņdesmit viena gada vecumā rīta vingrošanas laikā.[3] Viṇš ir apbedīts Jaunciema kapos blakus sievai Adai, kura bija mirusi 1978. gada 18. novembrī.[12]
Piemiņa
labot šo sadaļu1985. gadā Raimonds Pauls Tāļa Matīsa piemiņai veltīja dziesmu "Vecais muzikants" Aijas Kukules izpildījumā. Balvu pilsētas ģimnāzijas skolotāja Irēna Šaicāne pētīja un apkopoja materiālus par Tāli Matīsu, kurus 1994. gadā izdeva brošūrā "Tālim Matīsam — 90".
2004. gada 1. maijā Rugāju parkā Tālim Matīsam atklāja pieminekli. Piemiņas akmens autori ir akmeņkalis Dzintars Bendzulis ar savu palīgu Jāni Kluci. Uz akmens iegravēti Tāļa Matīsa vārdi: "Nekad nedrīkst zaudēt dziedāšanas prieku".[13]
Tāļa Matīsa un firmas Bellaccord Electro matricu un skaņu plašu kolekcija, kura tapusi 1920. un 1930. gados, glabājas kā viena no nozīmīgām liecībām par starpkaru perioda populāro mūziku, sadzīvi un sabiedrības gaumi Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu fondā.[7]
Diskogrāfija
labot šo sadaļuIzlases
labot šo sadaļu- Tālis Matīss "Stāv dzirnas zaļā ielejā" (Melodija, 1985.)
- "Slavas dziesma Gaujai" (Bellaccord Electro, 1937)[14]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latgolys operdzīdūņs Tālis Matīss». Latgalīšu Kulturys Gazeta. 2013-03-30. Skatīts: 2014-03-15.[novecojusi saite]
- ↑ «Zeltmatis - īstajā vārdā Ernests Kārkliņš 1908. un 1909. gadā studē režiju Berlīnē, Reihera dramatiskās mākslas augstskolā, pēc atgriešanās Latvijā kopā ar Jēkabu Duburu dibināja un vadīja Latvju dramatiskos kursus». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-06. Skatīts: 2014-03-15.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 «Dziedātājam jāskan visam». Diena. Skatīts: 2014-03-15.
- ↑ «Katalogs». Balvi.biblioteka.lv. Skatīts: 2014-03-15.[novecojusi saite]
- ↑ «Le Carillon 01/08/1928». God.biboostende.be. 2006-07-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2014-03-15.
- ↑ «Līdzšinējie 'Toskas' iestudējumi Latvijas Nacionālajā operā». Delfi. 2004-03-09. Skatīts: 2014-03-15.
- ↑ 7,0 7,1 Nordik IT. «Latvijas Valsts arhīvi». Arhivi.lv, 1993-12-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-19. Skatīts: 2014-03-15.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-09. Skatīts: 2014-02-20.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 20. septembrī. Skatīts: 2014. gada 20. februārī.
- ↑ «Brūnacīte - J.Klīdzējs». Dziesmas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2014-03-15.
- ↑ «Par dziedāšanas mākslu». iBook.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-06. Skatīts: 2014-03-15.
- ↑ Latviešu. «Tālis Matīss». Nekropole.info. Skatīts: 2014-03-15.[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. martā. Skatīts: 2014. gada 16. martā.
- ↑ «Latvijas vēsturiskie skaņu ieraksti - Slavas dziesma Gaujai» ((latviski)). Audio.lndb.lv. Skatīts: 2019-11-25.[novecojusi saite]
