Vilberts Krasnais
Vilberts Krasnais (1908—1942) bija latviešu rakstnieks un Latgales sabiedriskais darbinieks.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1908. gada 12. janvārī Rugāju pagasta "Vēžos" zemnieka Andreja Krasnā un viņa sievas Alvīnes ģimenē. Mācījās Jaungulbenes un Galgauskas pamatskolā un Balvu komercskolā. Studēja tautsaimniecību, vēlāk vēsturi Latvijas Universitātē, iestājās studentu korporācijā Ventonia. Bija Latvju Nacionālās jaunatnes savienības centrālās valdes ģenerālsekretārs, rediģēja tās izdevumu "Jaunatnes gaitas". Darbojās Latviešu zemnieku savienībā un Jaunlatgales apriņķa aizsargu pulkā.
1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā kopā ar ģimeni apcietināts un izsūtīts uz Sevurallagu. Nošauts 1942. gada 3. augustā Sverdlovskā.[1]
Darbi labot šo sadaļu
- Ziemeļlatgales atmoda (1935)
- Latviskā Jaunlatgale: apgabala vēsturiskie likteņi (1937)
- Abrenes dziesmas (1937)
- Latviešu kolōnijas (1938)
- Baltkrievi kā latviešu tautas zars (1938)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- elektronisko grāmatu apgāds
- Latviešu kolōnijas Arhivēts 2019. gada 21. februārī, Wayback Machine vietnē. 1938.
Atsauces labot šo sadaļu
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |