Otrais Latgales kongress 1917. gadā jeb Vitebskas guberņas latgaliešu apriņķu padomju kongress (krievu: Съезд Советов латгальских уездов Витебской губернии) 1917. gada 3.-4. decembrī bija otrā vēlētā Latgales pārstāvju sanāksme, kas panāca latgaliešu apdzīvoto apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai.

Vēsture labot šo sadaļu

1917. gada 26. - 27. aprīlī (9.-10. maijā) Pirmā Latgales latviešu kongresa deputātu vairākums nolēma, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē, saglabājot autonomijas tiesības. Tomēr Krievijas Pagaidu valdība vilcinājās šo prasību izpildīt. Pēc Oktobra revolūcijas Rēzeknes padomes izpildkomiteja izveidoja jauna Latgales kongresa sasaukšanas komisiju, kurā iekļāva arī Latgales pagaidu zemes padomes locekļus Valeriju Seili, Staņislavu Kambalu un Pēteri Lazdānu.

Kongresu 1917. gada 3. decembrī atklāja Rēzeknes padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Pēteris Līpiņš. Tajā piedalījās 343 delegāti no 41 Latgales pagasta (nebija pārstāvju no 6 pagastiem). No tiem 297 bija latvieši (242 no Latgales, 55 no citurienes), 27 krievi (16 pareizticīgie un 11 vecticībnieki), 5 poļi, 2 ebreji un 2 baltkrievi.

Pirmajā kongresa dienā debatēja par kongresa prezidija vēlēšanām, kurā trīs dažādus viedokļus pārstāvēja Latgales pagaidu zemes padomes, lielinieku un Franča Kempa pārstāvētās delegātu grupas. Otrajā dienā tika pieņemtas kongresa rezolūcijas un ievēlēta Latgales Pagaidu izpildkomiteja 36 locekļu sastāvā, uzliekot tai par galvenajiem uzdevumiem:

  1. sasaukt Latgales mazzemnieku, iebūviešu, strādnieku un karavīru deputātu kongresu Rēzeknē 1918. gada 15.-18. janvārī;
  2. rast tuvākus sakarus ar Latvijas un Krievijas revolucionāriem;
  3. sagatavot Latgales atšķiršanu no Vitebskas guberņas.

Pēc kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[1]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.