Miķelis Bukšs
Miķelis Bukšs (dzimis 1912. gada 10. augustā, miris 1977. gada 8. jūnijā) bija latviešu literatūrvēsturnieks, valodnieks un publicists.
| ||||||||||
Dzimis zemnieku ģimenē, Pāvela un Jūlijas dēls.[2] 1938. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāti, 1957. gadā — Stokholmas Universitāti.[3][4]
Laikā no 1936. līdz 1942. gadam strādājis par skolotāju Aglonā, Daugavpilī un Rēzeknē. Pēc tam līdz Latvijas pamešanai 1944. gadā bijis Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors.[3]
1944. gadā emigrējis uz Zviedriju, kur bijis "Dzeive" un Acta Latgalica redaktors. Vairāku grāmatu autors. Par 1957. gadā izdoto "Latgaļu literatūras vēsturi" 1959. gadā tika saņemta Andriva Jūrdža fonda balva.[3]
Miris 1977. gadā Stokholmā, apbedīts Hāgas katoļu kapos Stokholmā.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Miķelis Bukšs – jubilārs no Latgales». Rēzeknes bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 5. jūnijā.
- ↑ LVVA. f. 7085. ap. 6. l. 344. lp. 29 ap.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 821. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ «Miķelis Bukšs». Latgales dati. Daugavpils Universitāte. Skatīts: 2016. gada 5. jūnijā.
- ↑ «MIĶELIS BUKŠS». Daugavpils novadnieki. Latgales Centrālā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 5. jūnijā.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |