Aleksandrs Bugajevs

Aleksandrs Bugajevs (krievu: Александр Романович Бугаев; 1937—2009) bija Latvijas krievu dekoratīvās mākslas mākslinieks un interjerists.

Aleksandrs Bugajevs
Dzimis	1937. gada 25. martā Voroņeža, Krievijas PFSR (tagad Krievija)
Miris	2009. gada 20. novembrī (72 gadu vecumā) Rīga, Latvija
Tautība	Latvijas krievs
Nozares	tēlniecība
Mācījies	Latvijas Mākslas akadēmija

Dzīvesgājums

Dzimis 1937. gada 25. martā Voroņežā Sarkanās armijas virsnieka un aktrises ģimenē. Viņa tēvs 1941. gadā gāja bojā Otrajā pasaules karā, Aleksandrs nosūtīja mācīties uz Čkalovas (tagad Orenburga) Suvorova karaskolu, tad Odesas karaskolu. Pēc 1956. gada Ungārijas revolūcijas apspiešanas Bugajevs dienēja Ungārijā, 1960. gadā viņš piedalījās savā pirmajā mākslas izstādē Budapeštā. 1964. gadā Bugajevs pārcēlās uz dzīvi Latvijā, kur demobilizējās un studēja Latvijas Mākslas akadēmijas interjēra nodaļā (1965—1969). Piedalījās PSRS interjēra diplomdarbu izstādē Tallinā (1969). Strādāja par rūpnieciskā dizaina mākslinieku Rīgas militārajā rūpnīcā "Komutators", vēlāk lietišķās mākslas fabrikā "Māksla". Uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā (1973), piedalījās Rīgas Dizaina izstādēs (1973, 1975). 1978. gadā viņa un līdzautoru projekts "Zvaigznes" uzvarēja Uzvaras parka pieminekļa konkursā. 1986. gadā piedalījās arī PSRS Kultūras Ministrijas konkursā Maskavas Uzvaras piemineklim Poklonnaja kalnā (Поклонная гора). Miris 2009. gada 20. novembrī, apglabāts Jaunciema kapos, pārapbedīts Garnizona kapos Rīgā.

Darbi

• atpūtas telpas Vnukovas lidostā, Dušanbes un Ļeņinabadas lidostās,
• divu restorānu interjeri Sočos,
• Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, 79 metrus garā obeliska autors (1985). Līdzautori: tēlnieks Ļevs Bukovskis, arhitekti E. Vecumnieks, E. Bāliņš, inženieri G. Beitiņš, H. Lācis.