Doma laukums

laukums Rīgā
Šis raksts ir par laukumu Rīgā. Par Doma laukumu Milānā skatīt rakstu Doma laukums (Milāna).

Koordinātas: 56°56′58.78″N 24°6′18.73″E / 56.9496611°N 24.1052028°E / 56.9496611; 24.1052028

Doma laukums ir lielākais laukums Vecrīgā. Tiek uzskatīts par Vecrīgas centrālo laukumu, kurā bieži tiek rīkoti dažādi sabiedriski pasākumi. Doma laukumā sastopas septiņas ielas — Smilšu, Rozena, Šķūņu, Zirgu, Pils, Jēkaba un Jauniela. Laukumu ietver vairākas monumentālas 19. un 20. gadsimtā celtas ēkas. Viena no ievērojamākajām un atpazīstamākajām ēkām Doma laukumā ir Doma baznīca jeb Doms. Ievērības cienīga ir arī 1855. gadā uzceltā eklektiskā Rīgas biržas ēka (arhitekts Haralds Jūliuss Bose), kurai pretī atrodas 1922. uzceltā Komercbankas ēka (arhitekts Pauls Mandelštams) un 1940. gadā uzceltā Finanšu ministrijas ēka, kas aizņem veselu kvartālu (arhitekts Aleksandrs Klinklāvs).

Doma laukums 2008. gadā
 
Doma laukums
 
Nojauktie Vecrīgas nami Doma laukumā (skats no Jēkaba ielas, pirms 1936).

1986.-1987. gada arheoloģiskajos izrakumos Doma baznīcas tuvumā tika atrasta sena kapsēta, tai skaitā ar kuršu 13. gadsimta apbedījumiem.[1] 13. gadsimtā sākta teritorijas apbūve, neveidojot īpašu laukumu.

Laukums tolaik visai blīvajā Rīgas centra apbūvē tika izveidots 19. gadsimta 60. gados, kad tika nojauktas ēkas Lielās Mūku ielas malā, lai atsegtu pieeju jaunizbūvētajiem Doma baznīcas ziemeļrietumu pusē esošajiem ieejas portāliem. 1885. gada 18. martā atbrīvoto platību nosauca par Domes laukumu (vācu: Domplatz, krievu: Думская площадь). 1923. gada 6. septembrī nosaukums tika latviskots par "Doma laukumu".

Mūsdienu laukuma izskats radies 1936. gadā, kad pēc K.Ulmaņa iniciatīvas nojauca apbūvi ziemeļos un ziemeļaustrumos — Lielajā Jaunielā (mājas nr. 1—9 un 2—10), Lielajā Pils ielā (māja nr. 25), Šķūņu ielā (mājas nr. 22—32), Lielajā Zirgu ielā (mājas nr. 29 un 31) un Mazajā Jēkaba ielā, — izveidojot jaunu laukumu, kuru 1937. gada 12. maijā nodēvēja par 15. maija laukumu. Viduslaiku ēku piemiņai mūsdienās bruģī izveidotas seno gruntsgabalu kontūras.[2][3]

Pēc Latvijas padomju okupācijas, 1940. gada 23. jūlijā abi laukumi tika apvienoti vienā ar nosaukumu 17. jūnija laukums. Otrā pasaules kara Latvijas vācu okupācijas laikā laukumu atkal sadalīja divās daļās: "Domplatz" un Alberta fon Bukshēvdena laukumā (Albert-von-Buxhoevden-Platz), taču jau 1942. gada 16. aprīlī abi laukumi tika apvienoti ar nosaukumu "Domplatz". Pēckara gados laukums atkal tika pārdēvēts par "17. jūnija laukumu", bet 1987. gada 20.novembrī tika atjaunots starpkaru laika nosaukums — "Doma laukums".

60. gados laukums tika palielināts, neatjaunojot vairākas kara laikā sabombardēto ēku drupas, bet šajā vietā ierīkojot dekoratīvu zālienu (tā kā laukums, salīdzinot ar pašu Vecrīgu, ir neproporcionāli liels, 2007. gadā tika aizsākts projekts šajā vietā uzcelt jaunu ēku). Laukuma platība 1988. gadā bija 9425 m2.[1]

Ievērojami notikumi

labot šo sadaļu
 
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra zīme Doma laukumā
  1. 1,0 1,1 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 307. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
  2. Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 27–33. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
  3. «Doma laukuma bruģis būs līdzens». www.diena.lv. Skatīts: 2023-02-19.

Ārējās saites

labot šo sadaļu