2002. gads
gads
(Pāradresēts no 2002.)
2002. (MMII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2002 MMII |
| Ab urbe condita | 2755 |
| Armēņu kalendārs | 1451 ԹՎ ՌՆԾԱ |
| Asīriešu kalendārs | 6752 |
| Bahāju kalendārs | 158—159 |
| Bengāliešu kalendārs | 1409 |
| Berberu kalendārs | 2952 |
| Budistu kalendārs | 2546 |
| Birmiešu kalendārs | 1364 |
| Bizantiešu kalendārs | 7510—7511 |
| Ķīniešu kalendārs | 辛巳年 (Metāla čūska) 4698 vai 4638 — līdz — 壬午年 (Ūdens zirgs) 4699 vai 4639 |
| Koptu kalendārs | 1718—1719 |
| Etiopu kalendārs | 1994—1995 |
| Ebreju kalendārs | 5762—5763 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2058—2059 |
| - Shaka Samvat | 1924—1925 |
| - Kali Juga | 5103—5104 |
| Holocēna kalendārs | 12002 |
| Igbo kalendārs | 1002—1003 |
| Irānas kalendārs | 1380—1381 |
| Islāma kalendārs | 1422—1423 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4335 |
| UNIX laiks | 1009843200—1041379199 |
Šis gads bija:
- Starptautiskais Ekotūrisma un Kalnu gads.
- Lielbritānijā Nacionālais Zinātnes gads.
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris — Austrija, Beļģija, Grieķija, Francija, Islande, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija laida apgrozībā Eiro banknotes un monētas.
- 5. janvāris — 15 gadu vecais pilots Čārlzs Bišops ar privāto lidmašīnu ietriecās kādā augstceltnē Tampas pilsētā Floridā, ASV, izraisot bailes iedzīvotājos par 2001. gada 11. septembra terora aktu atkārtošanos.
- 22. janvāris — par Bulgārijas prezidentu tika iecelts Georgijs Parvanovs.
- 31. janvāris — No Larsena šelfa ledāja Antarktīdas pussalā, Antarktīdā atlūza milzīgs ledus gabals. Kopumā 35 dienu periodā atdalījās 3,250 km² ledus šelfa.
Februāris
labot šo sadaļu- 3. februāris — Kostarikā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
- 8. februāris līdz 24. februāris — Soltleiksitijā, ASV, notika ziemas olimpiskās spēles.
Marts
labot šo sadaļu- 4. marts — par Kosovas prezidentu ievēlēts Ibrahims Rugova.
- 14. marts — netālu no Ringgoldas pilsētas Džordžijas štatā ASV notika auto katastrofa, kurā iesaistītas 125 automašīnas.
- 17. marts — Portugālē notika parlamenta vēlēšanas.
- 31. marts — Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas.
- 31. marts — zemestrīce Taivānā.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 20. aprīlis — Austrumtimora panāca starptautisku atzīšanu.
- 21. aprīlis:
- 25. aprīlis — startēja kosmosa kuģis Sojuz TM-34 ar otro "kosmisko tūristu" Marku Satlvortu un diviem profesionāliem kosmonautiem.
Maijs
labot šo sadaļu- 5. maijs — Prezidenta vēlēšanu otrā kārta Francijā, kurā uzvarēja Žaks Širaks.
- 12. maijs — Baikonurā, remonta laikā sabrūkot angāra jumtam, tika iznīcināts vienīgais kosmosā lidojušais padomju kosmoplāns Buran.
- 20. maijs — Austrumtimora atjaunoja tās neatkarību.
- 23. maijs — Igaunijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Marija Naumova no Latvijas.
- 31. maijs — Dienvidkorejā un Japānā atklāts FIFA Pasaules kausa spēles.
Jūnijs
labot šo sadaļuJūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — tika nodibināta Starptautiskā krimināltiesa, kas ļautu personām ierosināt lietas genocīda, noziegumu pret humānismu, kara noziegumu un agresijas gadījumos.
- 1. jūlijs — Krievijas pasažieru lidmašīnas un kravas lidmašīnas sadursme Vācijas dienvidos, bojā gāja 71 cilvēki, 45 no tiem bērni.
- 27. jūlijs — aviošova laikā Ļvivā, Ukrainā avarēja lidmašīna Su-27, nogalinot 77 un vairāk nekā 100 ievainojot (lielākā aviošova katastrofa vesturē).
Augusts
labot šo sadaļuSeptembris
labot šo sadaļu- 10. septembris — Šveice, kas zināma ar tās neitralitāti, oficiāli iestājās ANO.
- 19. septembris — Kotdivuārā sākās pilsoņu karš.
- 22. septembris — Vācijā notika Bundestāga vēlēšanas, kurā uzvarēja sociāldemokrātu un zaļo koalīcija ar Gerhardu Šrēderu priekšgalā.
Oktobris
labot šo sadaļu- 4. oktobris — par Nepālas premjerministru kļuva Lokendra Bahadurs Čands, nomainot Seru Bahāduru Deubu.
Novembris
labot šo sadaļu- 13. novembris — tankkugis Prestige nogrima pie Spānijas Galīcijas krasta, izraisot plašu naftas piesārņojumu.
- 15. novembris — Hu Dzjiņtao kļuva par Ķīnas komunistiskās partijas ģenerālsekretāru.
- 21. novembris — Čehijas galvaspilsētā Prāgā notika NATO samits, kura laikā Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija tika uzaicinātas pievienoties NATO blokam.
Decembris
labot šo sadaļu- 4. decembris — Tika novērots pilns saules aptumsums.
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Nīderlandes valodnieks Janss van Stīnbergens izveidoja mākslīgu poļuromāņu valodu — Venēdiks.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 23. janvāris — Joško Gvardiols (Joško Gvardiol), horvātu futbolists
- 16. aprīlis — Seidija Sinka (Sadie Sink), amerikāņu aktrise
- 6. maijs — Kols Pālmers (Cole Palmer), angļu futbolists
- 19. maijs — Rikardo Kalafjori (Riccardo Calafiori), itāļu futbolists
- 27. maijs — Žeremī Dokū (Jérémy Doku), beļģu futbolists
- 12. jūlijs — Niko Viljamss (Nico Williams), spāņu futbolists
- 2. septembris — Bradlī Barkola (Bradley Barcola), franču futbolists
- 8. septembris — Geitens Mataraco (Gaten Matarazzo), amerikāņu aktieris
- 27. septembris — Dženna Ortega (Jenna Ortega), amerikāņu aktrise
- 10. novembris — Eduardo Kamavinga (Eduardo Camavinga), franču futbolists
- 22. novembris — Ouens Pauers (Owen Power), kanādiešu hokejists
- 25. novembris — Pedri (Pedri), spāņu futbolists
Miruši
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 8. janvāris — Aleksandrs Prohorovs (Александр Михайлович Прохоров), krievu fiziķis (dzimis 1916. gadā)
- 23. janvāris — Roberts Noziks (Robert Nozick), ASV filozofs (dzimis 1938.)
- 28. janvāris — Astrida Lindgrēna (Astrid Lindgren), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907. gadā)
Februāris
labot šo sadaļu- 6. februāris — Makss Perucs (Max Perutz), Austrijā dzimis molekulārbiologs (dzimis 1914. gadā)
- 8. februāris — Ziziņu (Zizinho), Brazīlijas futbolists (dzimis 1921. gadā)
- 10. februāris — Traudla Junge (Traudl Junge), Hitlera sekretāre (dzimusi 1920. gadā)
Marts
labot šo sadaļu- 11. marts — Džeimss Tobins (James Tobin), ASV ekonomists (dzimis 1918. gadā)
- 13. marts — Hanss Georgs Gadamers (Hans-Georg Gadamer), vācu filozofs (dzimis 1900. gadā)
- 24. marts — Cēzars Milsteins (César Milstein), Argentīnas izcelsmes britu zinātnieks (dzimis 1927. gadā)
- 27. marts — Billijs Vailders (Billy Wilder), ASV kinorežisors (dzimis 1906. gadā)
- 30. marts — Elizabete Bousa-Laiona (Elizabeth Bowes-Lyon) Apvienotās Karalistes karaļa Džordža VI sieva (dzimusi 1900. gadā)
Aprīlis
labot šo sadaļu- 1. aprīlis — Simo Heihe (Simo Häyhä), somu karavīrs (dzimis 1905. gadā)
- 18. aprīlis — Tūrs Heijerdāls (Thor Heyerdahl), norvēģu etnogrāfs, rakstnieks un ceļotājs (dzimis 1914. gadā)
Maijs
labot šo sadaļu- 17. maijs — Lāslo Kubala (Kubala Stécz László), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1927. gadā)
- 20. maijs — Stīvens Džejs Gūlds (Stephen Jay Gould), ASV paleontologs (dzimis 1941. gadā)
Jūlijs
labot šo sadaļu- 6. jūlijs — Džons Frankenheimers (John Frankenheimer), ASV kinorežisors (dzimis 1930. gadā)
- 9. jūlijs — Rods Steigers (Rod Steiger), ASV kinoaktieris (dzimis 1925. gadā)
- 28. jūlijs — Ārčers Mārtins (Archer John Porter Martin), angļu ķīmiķis (dzimis 1910. gadā)
Augusts
labot šo sadaļu- 6. augusts — Edsgers Deikstra (Edsger Dijkstra), nīderlandiešu datorzinātnieks (dzimis 1930. gadā)
- 31. augusts — Džordžs Porters (George Porter), angļu ķīmiķis (dzimis 1920. gadā)
Septembris
labot šo sadaļu- 20. septembris — Sergejs Bodrovs jaunākais (Сергей Бодров-младший), krievu aktieris kinorežisors un scenārists (dzimis 1971. gadā)
Oktobris
labot šo sadaļu- 18. oktobris — Nikolajs Rukavišņikovs (Николай Николаевич Рукавишников), PSRS kosmonauts (dzimis 1932. gadā)
- 25. oktobris — Ričards Heriss (Richard Harris), īru kinoaktieris, dziedātājs (dzimis 1930. gadā)
Novembris
labot šo sadaļu- 13. novembris — Huans Alberto Skjafīno (Juan Alberto Schiaffino), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1925. gadā)
- 18. novembris — Džeimss Kobērns (James Coburn), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā)