11. gadsimts

11. gadsimts jeb XI gadsimts bija laika posms vēsturē no 1001. līdz 1100. gadam pēc Jūlija kalendāra. Tas ir 2. tūkstošgades pirmais gadsimts.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	10. gadsimts 11. gadsimts 12. gadsimts
Desmitgades:	1000 • 1010 • 1020 • 1030 • 1040 1050 • 1060 • 1070 • 1080 • 1090
Gadi:	1001 1002 1003 1004 1005 1006 1007 1008 1009 1010 1011 1012 1013 1014 1015 1016 1017 1018 1019 1020 1021 1022 1023 1024 1025 1026 1027 1028 1029 1030 1031 1032 1033 1034 1035 1036 1037 1038 1039 1040 1041 1042 1043 1044 1045 1046 1047 1048 1049 1050 1051 1052 1053 1054 1055 1056 1057 1058 1059 1060 1061 1062 1063 1064 1065 1066 1067 1068 1069 1070 1071 1072 1073 1074 1075 1076 1077 1078 1079 1080 1081 1082 1083 1084 1085 1086 1087 1088 1089 1090 1091 1092 1093 1094 1095 1096 1097 1098 1099 1100

Eiropas vēsturē šis laika posms ir daļa no vidējiem viduslaikiem. Notiek Bizantijas impērijas varas samazināšanās un normaņu varas pieaugums Eiropā, tāpat palielinās arī Romas pāvesta ietekme. Iedzīvotāju skaita pieaugums Ziemeļitālijas pilsētās veicināja organizēta agrīnā kapitālisma izveidi un un sarežģītāku sociālo kultūru uz 11. gadsimta beigām. Kijivas Krievzemei šis bija zelta laikmets.

Sunu dinastijai Ķīnā un klasiskajā islāma pasaulē šis gadsimts bija augstākais punkts Ķīņas civilizācijai, zinātnei un tehnoloģijai, un klasiskajai Islāma zinātnei, filozofijai, tehnoloģijai un literatūrai. Vadošās politiskās frakcijas Ķīnā izveidoja cīņu par vadošo ministru un valsts ierēdņu vietām. Čolas dinastija Indijā un Fatimīda kalifāts Ēģiptē sasniedza savu augstāko punktu militārajā attīstībā un starptautiskajā ietekmē. Gadsimta beigās Rietumčalukju impērija (Čolas sāncenši) arī kļuva spēcīgāki.

Šajā gadsimtā Turcijas Seldžuku dinastija nāk pie varas Rietumāzijā pārņemot vadību sadrumstalotajā Abāsīdu kalifātā, kamēr gadsimta beigās sākas pirmais no Krusta kariem. Japānā, Fudzivaras klans turpināja vadīt valsts lietas. Korejā, Korjo karaliste plauka attīstība un pastāvēja draudi no Liao dinastijas (Mandžūrija). Vjetnamā izveidojās Lī dinastija, kamēr Mjanmā Paganu karaliste maksimāli uzlaboja savus politiskos un militāros spēkus.

Notikumi

• 1001.—1008. gads — japāņu rakstniece Murasaki Sikibu sarakstīja "Leģenda par Gendži".
• 1019. gads — Jaroslavs Gudrais kļūst par Kijivas Krievzemes kņazu.
• 1025. gads — dibināta Polijas Karaliste un par tās karali kļuva Boļeslavs I Drosmīgais.
• 1036. gads — Jaroslavs Gudrais uzvarēja pečeņegus, kam par godu tika uzbūvēta Kijivas Svētās Sofijas katedrāle.
• 1054. gada 4. jūlijs — ķīniešu un arābu astronomi piereģistrēja pārnovas, kuras atliekas zināmas kā Krabja miglājs, uzplaiksnījumu.
• 1054. gads — Lielā Shizma.
• 1059. gads — Romā apstiprināta kardinālu kolēģija, kuras pienākumos pārgāja pontifika izvēlēšanās.
• 1066. gads — norisinājās Heistingsas kauja.
• 1081. gads — Bizantijas imperatora Alekseja I Komnina valdīšanas sākums.
• 1089. gads — Gruzijā sāka valdīt Dāvids IV Celtnieks.
• 1094. gads — Francijas karalis Filips I izslēgts no baznīcas par divsievību.
• 1095. gads — Klermonferānā (Francija) notikušajā sinodē, pāvests Urbāns II aicināja kristiešu tautas iekarot Palestīnu un atbrīvot "Svēto zemi".
• 1096. gads — Pirmais Krusta karš.
• 1099. gads — krustneši iekaroja Jeruzalemi.
• Normaņi iekaroja Dienviditāliju un Sicīliju.
• Dānijas iedzīvotāji pieņēma kristietību, beidzās Vikingu laiki.
• Bādenes markgrāfistes izveidošanās Vācijā.
• Polovciešu apmešanās pie Donavas.
• Čičimeki iznīcināja Tolteku civilizāciju.
• Pastāvēja nelielas mosi valstis Nigēras dienvidos — Vagadugu un Jatenga.
• Etiopijā pārstāj pastāvēt Aksumas valsts.

Notikumi Latvijas vēsturē

• Vikingu sāgā par Ingvaru Tālbraucēju (Yngvars saga víðförla) par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (kong) maksājis meslus zviedru karalim Olavam (Olof Skötkonung, ap 980—1022).
• 1041. gadā Polockas ķēniņš Bračislavs (Eimunda sāgā: konungr Vartilafr) savam sabiedrotajam un bijušajam Norvēģijas vikingu ķēniņam Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā Daugavas līvu zemi (Сенковский, 1834) vai Jersikas ķēniņvalsti (Сапунов, 1916).
• pēc 1050. gada Līvzemē un Ventavā karoja zviedru vikingi, par ko liecina Vekholmas rūnu akmens un Šonemas rūnu akmens.
• 1075. gadā vācu garīdznieks Ādams no Brēmenes rakstīja, ka Kurzeme un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas zviedru ķēniņa virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no Spānijas un Grieķijas (latīņu: A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis). Tās iedzīvotāji nav kristieši, bet pēc dāņu ķēniņa Svenda II pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.

Celtnes

• 1037. gadā Kijivā uzsākta Kijivas Svētās Sofijas katedrāles celtniecība.
• 1065. gadā Londonā tika pabeigta Vestminsteras abatija.
• 1077. gadā Kenterberijā pabeigta Kenterberijas katedrāle.
• 1078. gadā Londonā uzbūvēts Tauers.

Inovācijas

• apmēram 1000. gadā musulmaņu matemātiķi atklāja sinusu teorēmu.
• pasaulē vecākā datētā uz papīra drukātā nauda ir 1024. gadā Sunu dinastijas Sihuanas provinces nauda.

Gadsimta celtnes

• 
  Sv. Adalberta baznīca (1005)
  Āhene, Vācija.
• 
  Tauers (1078)
  Londona, Lielbritānija.
• 
  Torčello katedrāle (1008)
  Torčello sala, Itālija.
• 
  Sofijas katedrāle (1045—1050)
  Novgoroda, Krievija.
• 
  Vahramašenas baznīca (1026)
  pie Aragaca kalna, Armēnija.
• 
  Malekas mošeja (1085)
  Kermana, Irāna.
• 
  Brahadisvaras templis (1010)
  Tandžavura, Indija.
• 
  Vatekfnomas templis (1027)
  9km no Battambangas, Kambodža.
• 
  Dzelzs pagoda (1049)
  Kaifenga, Ķīna.