Tauers

Tauers jeb oficiāli Vēsturiskā karaliskā pils un cietoksnis Londonas Tauers (angļu: Her Majesty's Royal Palace and Fortress, Tower of London) ir viduslaiku cietoksnis Londonā, Temzas kreisajā (ziemeļu) krastā. Tā ir viena no senākajām un pazīstamākajām Lielbritānijas ēkām, Londonas vēsturiskais centrs un simbols. Ilgu laiku Tauers bija Anglijas monarhu dzīvesvieta. Mūsdienās šeit ir iekārtots muzejs, Tauers ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Tauers
Tower of London
Tauers no putna lidojuma
Tauers Tauers
Atrašanās vieta	Tauerhamleta, Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Koordinātas	51°30′29″N 0°4′34″W
Platība	Pils: 12 akri
Augstums	Baltā torņa virsotne: 27 m
Uzcelts	Baltais tornis: 1078
Apmeklētāji	2 894 698 (2013)
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Londonas Tauers
Tips	Kultūra
Kritērijs	ii, iv
Iekļauts	1988 (12. sesija)
Aizsardzības nr.	488
Valsts	Apvienotā Karaliste
Reģions	Eiropa un Ziemeļamerika

Par Tauera izveidotāju uzskata Anglijas karali Vilhelmu Iekarotāju, kas pirmo cietoksni, vēlāko Balto torni (White Tower), šeit uzbūvēja 1078. gadā. Turpmāk pils komplekss tika pārbūvēts un papildināts, sevišķi būtiski nocietināts Tauers tika karaļa Ričarda Lauvassirds laikā. Tas bija ne vien cietoksnis un karaļu pils, bet arī cietums (kopš 1190. gada), karalisko dārgumu glabātuve un zvērnīca. Tauera cietumā bijuši ieslodzīti daudzi ievērojami cilvēki, arī Francijas karalis Žans II, Ziemeļamerikas kolonizētājs Viljams Penns un viens no nacistu līderiem Rūdolfs Hess. Tauerā vai tā tuvumā ar nāvessodu sodīti daudzi noziedznieki, tostarp Anglijas karalienes Anna Boleina un Džeina Greja.

Mūsdienās Tauers un Tauera tilts ir viena no ievērojamākajām apskates vietām Londonā un Lielbritānijā. Kopš viduslaikiem maz pārveidotajā pilī ir iekārtots muzejs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tauers.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Oficiālā mājaslapa (angliski)