Heistingsas kauja

Heistingsas kauja (angļu: Battle of Hastings, 1066. gada 14. oktobris) bija kauja starp Harolda II Godvinsona vadīto anglosakšu armiju un Viljama Iekarotāja normāņu karaspēku. Tās iemesls bija Anglijas Karalistes tronis.

Heistingsas kauja
Daļa no Anglijas Normāņu iekarošanas
Anglijas hronika — Harolda II nāve (1864)
Datums 1066. gada 14. oktobris Vieta netālu no Heistingsas (Īstsaseksa) 50°54′43″N 0°29′15″E Iznākums anglosakšu sakāve
Karotāji
Normāņi	Anglosakšu Anglija
Komandieri un līderi
Viljams I Iekarotājs	Harolds II Godvinsons  † Girts Godvinsons  †
Spēks
no 7000 līdz 12000 karotāju	no 5000 līdz 13000 karotāju

Pēc karaļa Edvarda Grēksūdzētāja, kuram nebija mantinieku, nāves 1066. gada sākumā, anglosakši ievēlēja par savu karali Haroldu II, tomēr Edvards Grēksūdzētājs testamentā par troņa mantinieku nosauca savu brālēnu, Normandijas hercogu Viljamu, kurš pārstāvēja normāņus. 1066. gada septembra beigās Viljams ar savu karaspēku izsēdās Anglijas karalistes krastos un devās tās iekšienē.

1066. gada 14. oktobrī anglosakšu un normāņu karaspēks netālu no Heistingsas sadūrās kaujā, kurā Harolds II krita un anglosakšu karaspēks tika sakauts. Šīs uzvaras rezultātā Viljamam atvērās vārti uz Angliju. Pēc neilgas pretošanās tika pakļauta Londona. Pēc tam anglosakšu aristokrātija atzina Viljama tiesības uz troni un jau 1066. gada 26. decembrī viņš tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I.

Anglosakšu valsts tika sagrauta. Normāņi Anglijā iedibināja feodālismu un spēcīgu, centralizētu karaļa varu pēc Eiropas parauga. Šī izmaiņas deva jaunu grūdienu valsts attīstībai un drīz tā piedzīvoja uzplaukumu.