Leģenda par Gendži

Leģenda par Gendži (japāņu: 源氏物語, gendži monogatari) ir 11. gadsimta japāņu Heianas perioda Murasaki Sikibu romāns, kas vispāratzīts par Japānas literatūras augstāko sasniegumu. Leģendas varonis ir "Spīdošais princis" Gendži, kāda imperatora un mazsvarīgas konkubīnes dēls. Tiek sacerētas prinča mīlas dēkas un politiskās intrigas.

Japāniete demonstrē Heiana laikmeta galma dāmas tērpu. Tādos, iespējams, ģērbās rakstniece un viņas pirmie lasītāji.

Raksturojums

Romāns "Leģenda par Gendži" (rakstīts 1000-1008. gadā) ticis nosaukts par pirmo romānu, par pirmo moderno romānu un par pirmo psiholoģisko romānu. (Kritiķi joprojām debatē par kategorijām.) ^[1] Rakstam ir galvenais varonis, daudzas vairāk un mazāk svarīgas personas un notikumu secība mūža garumā. Tomēr stāsts ir bez visaptverošas drāmas. Viens notikums risinās pēc otra un personas attīstās, vienkārši novecojot. Murasaki uzrakstīja unikālu galminieku dzīves stāstu pa daļām, burtnīcu sējumos, ko pati izdalīja galma sievietēm.

Attēls no Murasaki "Gendži Monogatari"

Apbrīnojamā Murasaki

Tulkotāji^[2] un lasītāji joprojām apbrīno Murasaki spējas konsekventi savienot kādas 400 romāna personas piecdesmit četros sējumos un saskaņot visas ģimeņu un feodāļu attiecības vairāku mūžu garumā, nelietojot personu tiešos vārdus. Atbilstoši galma pieklājības kultūrai, cilvēki nosaukti pēc amata un attiecībām. Notikumu tēlojumos ir, piemēram, Viņa godība, Ministrs kreisajā pusē, Šķietamais mantinieks, Astotā prinča vecākā meita, u. tml. Sējumiem ir tēlaini nosaukumi: Plūmju koka zars, Peldošais sapņu tilts, u. tml. Gendži vienkārši nemirst, bet viņa vairs nav, sākot ar sējumu "Pazudis mākoņos".

Rakstniece Murasaki

Kritiķi slavējuši Murasaki raksta valodu un apsprieduši, kāpēc romāns beidzas teikuma vidū. "Leģendas par Gendži" dialogi ir drīzāk vārsmas tanku žanrā,^[3] tie rakstīti kana alfabētā (nelietojot ķīniešu zīmes) tai laikā, kad reti kāds prata lasīt un rakstīt. Mūsdienu japāņi dodas īpašās valodu mācībās, lai baudītu šo klasiku.

Mantojums

Murasaki rakstīja galvaspilsētā Kioto, Heianas kultūras augstākā uzplaukuma laikā, viņa ietekmējusi vairākas klasiskās japāņu mākslas formas. No "Leģendas par Gendži" ticis iedvesmots Nobela prēmijas laureāts, rakstnieks Jasunari Kavabata, kā arī vairāki mūsdienu televīzijas seriālu, filmu un mangu autori un producenti.

Atsauces

↑ Patrick Caddeau, Appraising Genji: Literary Criticism and Cultural Anxiety in the Age of the Last Samurai, ISBN 978-0-7914-6673-5
↑ Eduard G. Seidensticker, The Tale of Genji (angliski); 1. daļa ISBN 978-4-8053-0919-3; 2. daļa ISBN 978-4-8053-0920-9
↑ [1] Arhivēts 2009. gada 13. septembrī, Wayback Machine vietnē. Par japāņu dzeju (latviski)

Ārējās saites

[2] Udži pilsētas Gendži muzejs (angliski)
[3] Gendži tulkojums, e-grāmata (angliski)
[4] Arhivēts 2010. gada 6. februārī, Wayback Machine vietnē. Gendži raksta kopija no Kongresa bibliotēkas (ASV) digitālās krātuves

[1] Patrick Caddeau, Appraising Genji: Literary Criticism and Cultural Anxiety in the Age of the Last Samurai, ISBN 978-0-7914-6673-5

[2] Eduard G. Seidensticker, The Tale of Genji (angliski); 1. daļa ISBN 978-4-8053-0919-3; 2. daļa ISBN 978-4-8053-0920-9

[3] [1] Arhivēts 2009. gada 13. septembrī, Wayback Machine vietnē. Par japāņu dzeju (latviski)

[1]

[2]

[3]