Atvērt galveno izvēlni

Parks

īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
Šis raksts ir par dabas teritoriju. Par citām jēdziena Parks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā. Parka nozīme parasti tiek saistīta ar atpūtu vai rekreāciju. Kā parka tipi tradicionāli tiek izšķirti dabas parki, nacionālie parki un tematiskie parki. Līdztekus tam par parkiem tiek saukti arī īpaši nodrošināta teritorija, kura tiek izmantota plaša spektra transportlīdzekļu novietnei, apkopei un remontam. Par parku mēdz saukt arī iekārtu kopumu.

Satura rādītājs

Parku vēstureLabot

Parku mākslas aizsākumi meklējumi Ķīnas pilsētā Sudžou (Suzhou). Eiropā par parka aizsākumu uzskatāma aristokrātijas medībām paredzētu ar sienām vai žogiem norobežotu meža platību izveide viduslaikos. Pati parka māksla Eiropā aizsākas baroka laikmetā ar Ķīnas parku ideju iemiesošanu regulārajā parkā. 18. gadsimtā romantisma pacēluma iespaidā rodas ainavu parks. 19. gadsimta straujā urbanizācija un industrializācija lika rasties pilsētu publiskajiem parkiem.

Parki RīgāLabot

Lielākās zaļās teritorijas jeb parki Rīgā ir:[1]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot