Parks

Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā. Parka nozīme parasti tiek saistīta ar atpūtu vai rekreāciju. Kā parka tipi tradicionāli tiek izšķirti dabas parki, nacionālie parki un tematiskie parki. Līdztekus tam par parkiem tiek saukta arī īpaši nodrošināta teritorija, kas tiek izmantota plaša spektra transportlīdzekļu novietnei, apkopei un remontam. Par parku mēdz saukt arī iekārtu kopumu.

Parku vēsture

Parku mākslas aizsākumi meklējumi Ķīnas pilsētā Sudžou (Suzhou). Eiropā par parka aizsākumu uzskatāma aristokrātijas medībām paredzētu ar sienām vai žogiem norobežotu meža platību izveide viduslaikos. Pati parka māksla Eiropā aizsākās baroka laikmetā ar Ķīnas parku ideju iemiesošanu regulārajā parkā. 18. gadsimtā romantisma pacēluma iespaidā radās ainavu parks. 19. gadsimta straujā urbanizācija un industrializācija lika rasties pilsētu publiskajiem parkiem.

Parki Rīgā

Lielākās zaļās teritorijas jeb parki Rīgā ir:^[1]

Centra rajonā: Kanālmalas apstādījumi (10,41 ha), Esplanāde (6,79 ha), 11. novembra krastmala (2,31 ha), Vērmanes dārzs;
Ziemeļu rajonā: Kronvalda parks (11,92 ha), Jūras pasažieru osta (8,65 ha), Viesturdārzs (7,60 ha), Ziemeļblāzmas parks (5,40, ha);
Vidzemes priekšpilsētā: Lielie kapi 2 (22 ha), Lielie kapi 1 (12 ha);
Latgales priekšpilsētā: Grīziņkalns (10,45 ha), Ziedoņdārzs (6,37 ha), Maskavas dārzs (6,13 ha), Klusais dārzs (4,73 ha), Miera dārzs (3,60 ha), Ebreju kapi (2,80 ha);
Zemgales priekšpilsētā: Uzvaras parks (30,04 ha), Māras dīķa apstādījumi (11,40 ha), Ēbelmuižas parks (9,30 ha), Arkādijas parks (6,92 ha), Daugavmalas apstādījumi (3,06 ha), Meteora dārzs (2,08 ha);
Kurzemes rajonā: Dzegužkalns (10,03 ha), Nordeķu parks (5,65 ha) Spilves skvērs (5,26 ha), Ķīpsalas skvērs (4,40 ha) Apstādījumi A-B dambī (2,94 ha).

Atsauces

↑ Rīgā zaļu vietu atpūtai pagaidām nekļūs vairāk

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parks.

[1] Rīgā zaļu vietu atpūtai pagaidām nekļūs vairāk

[1]