Batuhans
Batuhans arī Batijs (mongoļu: Бат Хаан; dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, - Zelta Ordas dibinātājs. Krievu hronikās viņš tika dēvēts par caru Batiju.[1]
| Batuhans Бат Хаан | |
|---|---|
 | |
| Zelta Ordas Rietumu puses (Zilās Ordas) hans | |
|
Amatā 1227. gads — 1255. gads | |
| Priekštecis | Džuči |
| Pēctecis | Sartakhans |
|
| |
| Dzimšanas dati |
ap 1207. gadu Mongolija |
| Miršanas dati |
1255. gadā Saraja, Zelta Orda (mūsdienās Astrahaņas apgabals,  Krievija) |
| Tēvs | Džuči |
| Māte | Uhāudžina |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Borakčina |
| Bērni | Sartakhans |
DzīvesgājumsLabot
1230. gadu beigās Batuhans ar karavadoņa Subedeja palīdzību iebruka Krievzemē, izpostīdams gandrīz visas galvenās pilsētas, izņemot Smoļensku, Novgorodu un Pleskavu. Rezultātā Krievzeme un Kaukāzs uz 250 gadiem nokļuva mongoļu pakļautībā.
Vēlāk mongoļi Batija vadībā iebruka dziļāk Eiropā, sakaudami apvienoto Polijas un Svētās Romas impērijas karaspēku Legņicas kaujā 1241. gada 9. aprīlī, bet 1241. gada 11. aprīli sakaudami Ungārijas karaspēku Bēlas IV vadībā Muhi kaujā. Tomēr, uzzinājuši par hana Ugedeja nāvi, mongoļi devās uz atpakaļ uz dzimteni, lai piedalītos kurultajā, kas ievēlētu nākamo valdnieku.
Pēc Čingishana dēlu nāves Batuhans kļuva par visvecāko dzīvo Čingishana pēcnācēju, ar lielu ietekmi mongoļu vidū. 1253. gadā Inocents IV izsludināja jaunu krusta karu pret mongoļu valdnieku Batuhanu, aicinot tajā piedalīties kristītos Livonijas, Bohēmijas, Morāvijas, Serbijas, Pomerānijas un Lietuvas iedzīvotājus.
Batuhans tronī (Rašida-al-Dina miniatūra, ap 1300)
Batuhans un viņa vasalis Aleksandrs Ņevskis
Batuhana statuja Mongolijā
Batuhana krūšutēls Turcijā
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Batuhans.
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ The Chronicle of Novgorod, p.88 (angliskais tulkojums)