Volga
Volga (krievu: Волга, mariešu: Юл, čuvašu: Атăл, tatāru: Идел, kalmiku: Иҗил-һол, kazahu: Еділ) ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā). Tā ir garākā Eiropas upe. Volga sākas Valdaja augstienē, Krievijā, 228 metrus virs jūras līmeņa, bet ietek Kaspijas jūrā (28 metrus zem jūras līmeņa). Upe tek caur Krievijas federācijas 4 republikām un 11 apgabaliem. Volga ir Krievijas Eiropas daļas galvenā ūdens artērija, tā jau kopš antīkajiem laikiem kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Volgai ir simboliska nozīme krievu kultūrā, poētiski tā saukta par Volgu-māmuļu (Волга-матушка).
| Volga | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Valdaja augstiene 57°15′04″N 32°28′05″E / 57.25111°N 32.46806°E |
| Ieteka | Kaspijas jūra 45°41′50″N 47°51′45″E / 45.69722°N 47.86250°EKoordinātas: 45°41′50″N 47°51′45″E / 45.69722°N 47.86250°E |
| Baseina valstis |  Krievija
|
| Caurteces valstis | Krievija |
| Garums | 3530 km |
| Iztekas augstums | 228 m |
| Gada notece | 243 km³ |
| Baseina platība | 1 360 000 km² |
 Volga Vikikrātuvē
| |
Upe ar kanāliem savienota ar Baltijas jūru, Balto jūru, Azovas jūru. Upes krastos atrodas Tvera, Ribinska, Jaroslavļa, Kostroma, Kinešma, Ņižņijnovgoroda, Čeboksari, Kazaņa, Uļjanovska, Toljati, Samara, Sizraņa, Balakova, Saratova, Engelsa, Kamišina, Volgograda, Astrahaņa. PSRS laikā uz upes izbūvēja daudzus HES, izveidojot mākslīgās ūdenskrātuves, tostarp pēc platības lielāko Eiropā — Kuibiševas ūdenskrātuvi.
Etimoloģija
labot šo sadaļuLīdz pat 18. gadsimta sākumam upei nebija vienota nosaukuma. Par Volgu sauca tikai augšteci, apmēram 200 km no izteces.
Krievijā valdošais uzskats Volgas vārda izcelsmi saista ar slāvu pirmvalodas vārdu *Vьlga (valgums, mitrums).[1]
Pēc Vladimira Toporova uzskatiem Volgas nosaukums ir baltu izcelsmes. Šajā teritorijā dzīvojošie balti zināja, ka tā ir ļoti gara upe, pa to ilgi jābrauc, un tā nebeidzas, tāpēc sākumā šo upi sauca "Ilgā". Šo sākuma skaņu "I" krieviski apzīmēja ar mīkstinājuma zīmi. Tā kā mīkstinājuma zīmi vārda sākumā neliek, tad to aizvietoja ar skaņu "v": "vilga" (ar cieto "v"). Tā šī mīkstinājuma zīme pārvērtās par cieto zīmi. Cietā zīme krievu valodā tiek paskaidrota ar "o" palīdzību.[2]
Citas versijas nosaukuma izcelsmi saista ar Baltijas somu valodām (piemēram, somu: valkea, igauņu: valge — 'balts').
Lielākās pietekas
labot šo sadaļu- Kama (Kamas baseins pie ieteces Volgā ir lielāks par pašas Volgas baseinu),
- Oka,
- Vetluga,
- Sura,
- Selizarovka,
- Unža,
- Mologa,
- Samara,
- Boļšojirgiza,
- Kostroma.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Во́лга Этимологический словарь Фасмера
- ↑ Языкознание. Литературоведение. История. История науки. К 80-летию С. Б. Бернштейна. — 1991. — С. 47—62.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Volga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |