Mongoļi
Mongoļi (mongoļu: Монголчууд, Mongolchuud, izrunā: /ˈmɔŋ.ɢɔɮ.t͡ʃʊːt/) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās. Mūsdienās mongoļi tiek iedalīti divās lielās grupās, no kurām viena daļa mīt Mongolijā, kur veido valsts pamatnāciju, bet otra dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos.[1]
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ~10 miljoniem | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Valodas | |
| |
| Reliģijas | |
| budisms, šamanisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| tungusu tautas | |
Lielākā mongoļu cilts ir halhi, kuri dzīvo Mongolijā. Vēl Mongolijā dzīvo oirati. Par mongoļiem sauc arī Ķīnā dzīvojošos baoaņus, dunsjanus, daurus un bargus, kā arī Krievijā dzīvojošos burjatus un kalmikus.[1] Nereti par mongoļiem tiek saukti tikai Mongolijas iedzīvotāji, lai gan daudzas mongoļu ciltis mīt blakus esošajā Ķīnā, galvenokārt Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā. Mongolijā kopumā dzīvo ap 3,1 miljonu mongoļu,[2] bet Ķīnā viņu skaits tiek lēsts ap 5,8 miljoniem.[3] Pēc reliģiskās pārliecības lielākoties budisti.[3]
Vēsture
labot šo sadaļu
Mongoļu etnoģenēze nav līdz galam izpētīta. Tiek uzskatīts, ka tie cēlušies no pirmiedzīvotāju ciltīm, kas mitušas mūsdienu Mongolijā un Ķīnas ziemeļrietumu teritorijās. Ķīniešu hronikās mongoļus piemin sākot ar 7.—10. gadsimtu. 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tie Čingishana vadībā iekaroja plašas teritorijas, kas ļāva izveidot Mongoļu impēriju (tā pastāvēja no 13. līdz 14. gadsimtam). Šajā laikā mongoļu karaspēks sasniedza Oderas upi mūsdienu Polijas teritorijā, Adrijas jūru, Tuvos Austrumus, Indoķīnu, Javu un Japānu. Pēc impērijas sabrukuma mongoļi sašķēlās vairākās grupās.
Mongoļu kultūra
labot šo sadaļuDaudzi mongoļi dzīvo kā klejotāji, klīstot pa stepi no vienas vietas uz citu ar visu iedzīvi un mājdzīvniekiem. Viņi dzīvo jurtās. Arvien vairāk iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās, galvenokārt uz galvaspilsētu Ulanbatoru, kā arī sāk dzīvot vienuviet lopkopības fermās.
Mongoļu ganu ģimenēs bērni līdz astoņu gadu vecumam mācās mājās. Pēc tam viņi dodas uz internātskolām Ulanbatorā un citās pilsētās. Visi bērni jau no mazotnes mācās jāt ar zirgu. Nadama svētkos viņi sacenšas zirgu skriešanās sacensībās. Bez jāšanas vēl iecienītas sportiskās aktivitātes ir cīņas sports un loka šaušana.
Ulanbatorā lielākā daļa cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu namos. Daudzus vilina dzīve laukos un pieder jurtas ārpus pilsētas. Brīvajā laikā mongoļi pievēršas mūzikai. Mongoļu tautasdziesmas ir par mīlestību, piedzīvojumiem un dzīvi stepē.
Mongoļi pārtiek galvenokārt no piena produktiem, siera un gaļas. Uzturā maz lieto dārzeņus, kas skaidrojams ar to, ka ir maz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tautā iecienīto dzērienu airaku gatavo no ķēves piena, ko trīs dienas skābē, līdz to var lietot.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga : Zvaigzne. 1978. 489. lpp.
- ↑ «Mongolia» (angļu). CIA World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 26. augustā.
- ↑ 3,0 3,1 «The Mongolian Ethnic Group» (angļu).
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mongoļi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |