Vladimirs Toporovs

Vladimirs Toporovs; Владимир Николаевич Топоров
Personīgā informācija
Dzimis	1928. gada 5. jūlijā ; Maskava, PSRS; ( Krievija)
Miris	2005. gada 5. decembrī (77 gadi); Maskava, Krievija
Nodarbošanās	filologs, valodnieks, literatūrzinātnieks, semiotiķis

Vladimirs Toporovs (krievu: Влади́мир Никола́евич Топоро́в; dzimis 1928. gada 5. jūlijā, miris 2005. gada 5. decembrī) bija krievu filologs, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists un semiotiķis.

Dzīvesgājums

Vladimirs Toporovs dzimis 1928. gada 5. jūlijā Maskavā. No 1946. līdz 1951. gadam viņš studējis slāvistiku Maskavas Universitātē, līdz 1954. gadam turpinājis studijas šajā pašā universitātē aspirantūrā. 1954. gadā uzsāka darbu toreizējā PSRS Zinātņu Akadēmijas Slāvistikas institūtā (tagad — Slāvistikas un balkānistikas institūts); gadu vēlāk tika aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija par slāvu valodu lokatīvu.

Zinātniskā darbība

1961. gadā iznākušajā monogrāfijā „Slāvu valodu lokatīvs” (Локатив в славянских языках) plaši izmantoti arī baltu valodu dotumi. Izcila nozīme ir 1962. gadā publicētajam pētījumam (kas veikts kopā ar Oļegu Trubačovu) par Dņepras augšteces rajona hidronīmiju Лингвистический анализ гидронимов Верхнего Поднепровья (1962). Labi pazīstami arī citi Toporova darbi, piemēram, kopā ar Vjačeslavu Ivanovu uzrakstītās grāmatas „Sanskrits” (Санскрит, 1960), „Slāvu valodu modelējošās semiotiskās sistēmas” (Славянские языковые моделирующие семиотические системы, 1965), „Pētījumi par slāvu senatni” (Исследования в области славянских древностей, 1974). Tāpat izcila nozīme ir arī Vladimira Toporova senprūšu valodas vārdnīcai (Прусский язык: Словарь, 1975-90; klajā nākuši pieci sējumi, kas aptver burtus A-L). Toporovs pievērsies arī baltu mitoloģijas izpētei: 2001. gadā Viļņā izdota darbu izlase „Baltu mitoloģijas un rituāla pētījumi” (Baltų mitologijos ir ritualo tyrimai); kopā ar Vjačeslavu Ivanovu sagatavoti raksti par baltu un slāvu mitoloģiju enciklopēdijai „Pasaules tautu mīti” (Мифи народов мира 1-2, 1980-82) utt. Kopējais Toporova zinātnisko publikāciju skaits — ap 1500.

Galvenie Vladimira Toporova zinātniskās darbības virzieni bija:

valodniecībā — salīdzinoši vēsturiskā valodniecība, etimoloģija, tipoloģiskā valodniecība, teorētiskā valodniecība;
semiotika;
mitoloģija un reliģija;
folklora;
literatūra;
krievu garīgā kultūra.

Vladimirs Toporovs bija Viļņas Universitātes goda doktors (no 1994. gada), Krievijas Zinātņu akadēmijas (1990) un arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (1990) goda biedrs, dažādu izdevumu, to skaitā arī starptautisku, redakcijas kolēģijas loceklis (Вопросы языкознания, Этимология, Linguistica Baltica, International Journal of Poetics, Kodikas, Proverbium u.c.), dažādu starptautisku organizāciju (Academia Europaea, International Semiotic Society, International Language Origin Society, International Philosophic Peirce Society) biedrs.

1990. gadā Toporovs kļuvis par PSRS Valsts prēmijas laureātu, taču no tās atteicies, protestējot pret PSRS vardarbīgo politiku Baltijas valstīs. 1998. gadā saņēmis Aleksandra Solžeņicina, bet 2004. - Andreja Belija prēmiju. 2002. gadā ieguvis arī Latvijas ZA Lielo medaļu.

Ārējās saites

Toporova darbi Jakova Krotova bibliotēkā (krieviski)