Lielkrievija (krievu: Великоро́ссия) ir politisks un ģeogrāfisks termins, kas sākotnēji apzīmēja Zelta Ordai pakļautās Krievzemes vēsturisko teritoriju ar galvaspilsētu Maskavā. No 17. gadsimta Lielkrievijas jēdzienu sāka lietot pretstatā Baltkrievijai, Mazkrievijai un Jaunkrievijai. Arī 1944. gada PSRS himnas krieviskajā versijas pirmajā divrindē parādījās Lielkrievijas vārds: "Союз нерушимый республик свободных Сплотила навеки Великая Русь", kas latviskajā versijā bija tulkota kā Diženā Krievzeme: "Par brīvu un varenu republiksaimi Mūs pulcēja Diženās Krievzemes balss".

Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIE GRANDE RUSSIE) 1677. gada kartē

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmo reizi jēdziens "Lielkrievija" (grieķu: μεγάλη Ῥωσία) minēts 12. gadsimta beigās izdotajā Konstantinopoles patriarha jurisdikcijā esošo metropoliju sarakstā. 1319. gadā Maskavas kņazu Juriju kā uzticamu vasali Zelta Ordas hans Muhameds Uzbeghans iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskavu par mongoļiem pakļautās Lielkrievijas politisko centru.

Kad 1325. gadā no Vladimiras uz Maskavu pārcēlās Kijivas un visas Krievzemes metropolīts Pēteris (ukraiņu: Петро Ратенський), Maskava kļuva par Lielkrievijas garīgo un politisko centru. Turpretī Galīcijas kņazs Jurijs II 1335. gadā sevi dēvēja par "visas Mazās Krievijas kņazu" (Nos Georgius dei gracia natus dux totius Russiae Minoris). Līdz Pleskavas un Novgorodas aneksijai tās neuzskatīja par Lielkrievijas daļu. Tā Livonijas ordeņa mestrs 1413. gadā brīdināja Vācu ordeņa lielmestru, ka Vītauts sazvērējies pret viņu kopā ar Pleskavu, Novgorodu un Lielkrieviju (mit den grossen Reussen).

Tikai pēc Kuļikovas kaujas 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pilnībā atbrīvojās no Ordas pakļautības. Vasilija III laikā radās leģenda par Maskaviju kā trešo Romas impēriju. Līdz 1547. gadam Maskavijas valdnieki lietoja titulu, kurā uzskaitīja ne tikai pakļautās krievu kņazistes, kas veidoja Lielkrievijas kodolu: Vladimira, Maskava, Novgoroda, Pleskava, Smoļenska, Tvera, bet arī iekarotās nekrievu zemes: Jugra, Perma, Vjatka un Volgas Bulgārija. (Великiй Kнязь Володимерскiй, и Московскiй, и Новогородцкiй, и Псковскiй, и Смоленскiй, и Тферскiй, и Югорскiй, Пермьскiй, Вятcкiй, Бoлгарскiй, и иныхъ.).[1]

1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē Maskavijas lielkņazs Ivans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar jaunu titulu "Visas Krievijas cars". No 1547. līdz 1721. gadam Maskaviju aizvien biežāk dēvēja par Krievijas caristi, Maskavijas un Lielkrievijas nosaukumus lietoja kā sinonīmus kā, piemēram, N. Fišera 1681. gadā izdotās kartes nosaukums ir Moscoviae seu Russia Magnae generalis tabula.

Pēc Krievijas Impērijas izveides 18. gadsimtā krievu valodā pārstāja lietot Lielkrievijas nosaukumu, to saucot vienkārši par Krieviju, toties Ukrainu turpināja dēvēt par Mazkrieviju. Arī Sibīrijas, Donas un Kaukāza teritoriju neuzskatīja par Lielkrievijas daļu. Pārkrievošanas laikā 19. gadsimtā nostiprinājās uzskats par krievu tautas trīs atzariem — lielkrieviem, mazkrieviem un baltkrieviem.[2]

Pēc PSRS izveides teoriju par krievu tautas trīsvienību uzskatīja par reakcionāru, 1923. gadā VK(b)P XII kongresā oficiāli sāka lietot jēdzienu "lielkrievu šovinisms". 1935. gada skaidrojošajā vārdnīcā rakstīts, ka “lielkrievu nosaukums radās Maskavijas valstī, pamatojoties uz lielvalsts ideoloģiju, kas krievu tautu pasludināja par “diženu” salīdzinājumā ar ukraiņu un baltkrievu tautām”.

Lielkrievu, baltkrievu un mazkrievu apvienošanas ideja no jauna parādījās 21. gadsimta sākumā, gatavojot Baltkrievijas un Ukrainas aneksiju un kalpoja kā viens no ieganstiem Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā.[3]

Teritorija labot šo sadaļu

Lielkrievijai nav precīzu robežu, bet tā aptuveni atbilst Krievijas teritorijai Ivana IV valdīšanas laikā pirms Kazaņas hanistes, Astrahaņas hanistes un Sibīrijas hanistes aneksijas. Proti, Lielkrievijā ietilpst mūsdienu Maskavas apgabals, Vladimiras apgabals, Kostromas apgabals, Jaroslavļas apgabals, Tveras apgabals, Smoļenskas apgabals, Kalugas apgabals, Tulas apgabals, Rjazaņas apgabals, Novgorodas apgabals, Pleskavas apgabals, Vologdas apgabals, Arhangeļskas apgabals, Voroņežas apgabals, Orlas apgabals, Kurskas apgabals, Tambovas apgabals.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Krievzemes valdnieku tituli
  2. Соловьёв А. В. Великая, Малая и Белая Русь. Из истории русской культуры. Мaskava: 2002. — Т. 2. — № 1. — С. 479-495
  3. https://satori.lv/article/geopolitikas-apmatiba-kas-bija-prata-putinam-iebrukot-ukraina#:~:text=%C4%A2eopolitikas%20apm%C4%81t%C4%ABba%3A%20kas%20bija%20pr%C4%81t%C4%81%20Putinam%2C%20iebr%C5%ABkot%20Ukrain%C4%81%3F satori.lv, 22.03.2022