Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma. Saskaņā ar 2001. gada 17. decembra federālo konstitucionālo likumu Nr.6-FKZ “Par uzņemšanas kārtību Krievijas Federācijā un jauna Krievijas Federācijas subjekta veidošanu tās struktūrā” Krievijas Federācijai var pievienot citu valsti vai tās daļu un izveidot jaunu federācijas subjektu.[1]

Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā pirmo administratīvā iedalījuma līmeni veido 85 Krievijas Federācijas subjekti.
Administratīvo līmeņu shēmaLabot
1. līmenis | 2. līmenis | 3. līmenis | 4. līmenis |
---|---|---|---|
8 federālie apgabali | |||
87 federācijas subjekti: | |||
22 republikas, 46 apgabali, 9 novadi, 1 autonomais apgabals, 6 autonomie apvidi |
1821 rajoni, 517 pilsētu apgabali |
1711 pilsētciematu apmetnes, 18833 lauku apmetnes |
1100 pilsēta, 1286 pilsētas tipa apmetnes, 153 125 ciemu padomes |
3 federālās nozīmes pilsētas: | |||
Maskava | 12 administratīvie rajoni | 125 rajoni, 21 apmetne |
|
Sanktpēterburga | 18 rajoni | 81 pašvaldības apgabali, 21 ciemi, 9 pilsētas |
|
Sevastopole | 9 pašvaldības apgabali |
Pirmā līmeņa administratīvais iedalījumsLabot
Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis ir Krievijas Federācijas subjekti. 2014. gada 18. martā bija 85 subjekti. Tos veidoja republikas (22), novadi (9), apgabali (46), Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas (3), autonomie apvidi (4) un autonomais apgabals (1). Federālie subjekti sīkāk iedalās 2027 rajonos. Pēc Ukrainas daļu aneksijām Krievijas—Ukrainas kara laikā federālo subjektu skaitu patvaļīgi palielināja.
republikas | novadi | apgabali | ||||||
federālās nozīmes pilsētas | autonomais apgabals | autonomie apvidi |
Otrā līmeņa administratīvais iedalījumsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |