Krievijas administratīvais iedalījums
_-_Crimea_disputed.svg)
Krievijas Federācijas novietojums
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma, ko veido 85 federācijas subjekti (krievu: субъект федерации).
Federācijas subjekti atšķiras pēc nosaukuma un dažām uzbūves īpatnībām, proti, Krievijas Federācijā ir 22 republikas, 46 apgabali, 9 novadi, 1 autonomais apgabals, 6 autonomie apvidi un 3 federālās nozīmes pilsētas. Federālie subjekti sīkāk iedalās 2027 rajonos.
Satura rādītājs
Administratīvo līmeņu shēmaLabot
| 1. līmenis | 2. līmenis | 3. līmenis | 4. līmenis |
|---|---|---|---|
| 9 federālie apgabali | |||
| 87 federācijas subjekti: | |||
| 22 republikas, 46 apgabali, 9 novadi, 1 autonomais apgabals, 6 autonomie apvidi |
1821 rajoni, 517 pilsētu apgabali |
1711 pilsētciematu apmetnes, 18833 lauku apmetnes |
1100 pilsēta, 1286 pilsētas tipa apmetnes, 153 125 ciemu padomes |
| 3 federālās nozīmes pilsētas: | |||
| Maskava | 12 administratīvie rajoni | 125 rajoni, 21 apmetne |
|
| Sanktpēterburga | 18 rajoni | 81 pašvaldības apgabali, 21 ciemi, 9 pilsētas |
|
| Sevastopole | 9 pašvaldības apgabali | ||
Pirmā līmeņa administratīvais iedalījumsLabot
.svg) | ||||||||
| 22 republikas | 9 novadi | 46 apgabali | ||||||
| 3 federālās nozīmes pilsētas | 1 autonomais apgabals | 4 autonomie apvidi | ||||||
Federālās nozīmes pilsētasLabot
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Federālās nozīmes pilsēta | Nosaukums krievu valodā |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[1] |
Administratīvais iedalījums | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | .svg) |
 |
 |
Maskava | Москва | 2 510 | 12 197 596 | 10 administratīvie apgabali | UTC+4 | Centrālais | RU-MOW |
| 2. | .svg) |
 |
.svg){kind=small} |
Sanktpēterburga | Санкт-Петербург | 1 439 | 5 191 690 | 14 rajoni | UTC+4 | Ziemeļrietumu | RU-SPE |
| 3. |  |
 |
 |
Sevastopole† | Севастополь | 864 | 409 952 | 4 rajoni | UTC+3 | Krimas |
† — Sevastopole de iure ir Ukrainas sastāvdaļa, ko 2014. gadā anektēja Krievija.
Autonomais apvidiLabot
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Autonomais apvidus | Nosaukums krievu valodā |
Adminis- tratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[1] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  |
 |
 |
Čukotkas autonomais apvidus | Чуко́тский автоно́мный о́круг | Anadira | 737 700 | 50 540 | 3 | 6 | 1930 gada 10. decembris | UTC+12 | Tālie Austrumi | RU-CHU |
| 2. |  |
 |
 |
Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra | Ха́нты-Манси́йский автоно́мный о́круг — Югра́ | Hantimansijska | 534 800 | 1 612 076 | 9 | 16 | 1930 gada 10. decembris | UTC+5 | Urālu | RU-KHM |
| 4. |  |
 |
 |
Jamalas Ņencu autonomais apvidus | Ямало-Ненецкий автономный округ | Saleharda | 750 300 | 539 985 | 8 | 7 | 1930 gada 10. decembris | UTC+5 | Urālu | RU-YAN |
| 3. |  |
 |
 |
Ņencu autonomais apvidus | Ненецкий автономный округ | Narjanmara | 176 700 | 43 373 | 1 | 1 | 1929.gada 15. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-NEN |
Autonomais apgabalsLabot
| Karte | Karogs | Ģerbonis | Autonomais apgabals | Nosaukums krievu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[1] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
 |
 |
Ebreju autonomais apgabals | Еврейская автономная область | Birobidžana | 36 266 | 168 368 | 2 | 5 | 1934. gada 7. maijs | UTC+10 | Tālie Austrumi | RU-YEV |
NovadiLabot
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Novads | Nosaukums krievu valodā |
Adminis- tratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[1] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 9. |  |
 |
 |
Aizbaikāla novads | Забайкальский край | Čita | 431 892 | 1 087 452 | 4 | 31 | 2008. gada 1. marts | UTC+8 | Sibīrijas | RU-ZAB |
| 1. |  |
 |
 |
Altaja novads | Алта́йский край | Barnaula | 167 996 | 2 384 812 | 12 | 59 | 1937. gada 28. septembris | UTC+6 | Sibīrijas | RU-ALT |
| 3. |  |
 |
 |
Habarovskas novads | Хабаровский край | Habarovska | 787 633 | 1 338 305 | 2 | 17 | 1938. gada 20. oktobris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-KHA |
| 2. |  |
 |
 |
Kamčatkas novads | Камча́тский край | Petropavlovska-Kamčatska | 464 275 | 317 269 | 3 | 11 | 2007. gada 1. jūlijs | UTC+12 | Tālo Austrumu | RU-KAM |
| 4. |  |
 |
 |
Krasnodaras novads | Краснодарский край | Krasnodara | 75 485 | 5 453 329 | 26 | 38 | 1937. gada 13. septembris | UTC+3 | Dienvidu | RU-KDA |
| 5. |  |
 |
 |
Krasnojarskas novads | Красноярский край | Krasnojarska | 348 000 | 1 052 218 | 22 | 44 | 1934. gada 7. decembris | UTC+7 | Sibīrijas | RU-KYA |
| 7. |  |
 |
 |
Piejūras novads | Приморский край | Vladivostoka | 164 673 | 1 933 308 | 12 | 22 | 1938. gada 20. oktobris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-PRI |
| 6. |  |
 |
 |
Permas novads | Пермский край | Perma | 160 236 | 2 637 032 | 8 | 40 | 2005. gada 1. decembris | UTC+5 | Volgas | RU-PER |
| 8. |  |
 |
 |
Stavropoles novads | Ставропольский край | Stavropole | 66 160 | 2 799 473 | 8 | 26 | 1924. gada 17. oktobris | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-STA |
ApgabaliLabot
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Apgabals | Nosaukums krievu valodā |
Adminis- tratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[1] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  |
 |
 |
Amūras apgabals | Амурская область | Blagoveščenska | 363 700 | 809 873 | 9 | 20 | 1932. gada 20. oktobris | UTC+9 | Tālo Austrumu | RU-AMU |
| 2. | .svg) |
 |
 |
Arhangeļskas apgabals | Архангельская область | Arhangeļska | 587 400 | 1 183 323 | 14 | 22 | 1937. gada 23. septembris | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-ARK |
| 3. |  |
 |
 |
Astrahaņas apgabals | Астраханская область | Astrahaņa | 44 100 | 1 021 287 | 6 | 11 | 1943. gada 27. decembris | UTC+3 | Dienvidu | RU-AST |
| 4. |  |
 |
 |
Belgorodas apgabals | Белгородская область | Belgoroda | 27 100 | 1 547 936 | 11 | 19 | 1954. gada 6. janvāris | UTC+3 | Centrālais | RU-BEL |
| 5. |  |
 |
 |
Brjanskas apgabals | Брянская область | Brjanska | 34 900 | 1 232 940 | 16 | 27 | 1944. gada 5. jūlijs | UTC+3 | Centrālais | RU-BRY |
| 6. |  |
 |
 |
Čeļabinskas apgabals | Челябинская область | Čeļabinska | 88 529 | 3 497 274 | 30 | 27 | 1934. gada 17. janvāris | UTC+5 | Urālu | RU-CHE |
| 8. |  |
 |
 |
Irkutskas apgabals | Иркутская область | Irkutska | 767 900 | 2 414 913 | 22 | 33 | 1937. gada 26. septembris | UTC+8 | Sibīrijas | RU-IRK |
| 9. |  |
 |
 |
Ivanovas apgabals | Ивановская область | Ivanova | 21 800 | 1 036 909 | 17 | 21 | 1936. gada 11. marts | UTC+3 | Centrālais | RU-IVA |
| 47. |  |
 |
 |
Jaroslavļas apgabals | Ярославская область | Jaroslavļa | 36 400 | 1 271 629 | 11 | 17 | 1936. gada 11. marts | UTC+3 | Centrālais | RU-YAR |
| 11. |  |
 |
 |
Kalugas apgabals | Калужская область | Kaluga | 29 800 | 1 010 486 | 19 | 24 | 1944. gada 5. jūlijs | UTC+3 | Centrālais | RU-KLU |
| 10. |  |
 |
 |
Kaļiņingradas apgabals | Калининградская область | Kaļiņingrada | 15 100 | 968 944 | 22 | 13 | 1946. gada 7. aprīlis | UTC+2 | Ziemeļrietumu | RU-KGD |
| 12. |  |
 |
 |
Kemerovas apgabals | Кемеровская область | Kemerova | 95 500 | 2 724 990 | 20 | 19 | 1943. gada 26. janvāris | UTC+7 | Sibīrijas | RU-KEM |
| 13. |  |
 |
 |
Kirovas apgabals | Кировская область | Kirova | 120 800 | 1 304 348 | 18 | 39 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-KIR |
| 14. |  |
 |
 |
Kostromas apgabals | Костромская область | Kostroma | 60 100 | 654 390 | 12 | 24 | 1944. gada 13. augusts | UTC+3 | Centrālais | RU-KOS |
| 15. |  |
 |
 |
Kurgānas apgabals | Курганская область | Kurgāna | 71 000 | 869 814 | 9 | 24 | 1943. gada 6. februāris | UTC+5 | Urālu | RU-KGN |
| 16. |  |
 |
 |
Kurskas apgabals | Курская область | Kurska | 29 800 | 1 117 378 | 10 | 28 | 1934. gada 13. jūnijs | UTC+3 | Centrālais | RU-KRS |
| 17. |  |
 |
 |
Ļeņingradas apgabals | Ленинградская область | Sanktpēterburga (neietilpst apgabalā) | 84 500 | 1 775 540 | 17 | 31 | 1927. gada 1. augusts | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-LEN |
| 40. |  |
 |
 |
Ļipeckas apgabals | Липецкая область | Ļipecka | 24 100 | 1 157 865 | 8 | 18 | 1954. gada 6. janvāris | UTC+3 | Centrālais | RU-LIP |
| 19. |  |
 |
 |
Magadanas apgabals | Магаданская область | Magadana | 461 400 | 148 071 | 2 | 8 | 1953. gada 3. decembris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-MAG |
| 20. |  |
 |
.svg){kind=small} |
Maskavas apgabals | Московская область | Maskava (neietilpst apgabalā) | 45 900 | 7 231 068 | 80 | 38 | 1929. gada 14. janvāris | UTC+3 | Centrālais | RU-MOS |
| 21. |  |
 |
 |
Murmanskas apgabals | Мурманская область | Murmanska | 144 900 | 766 281 | 16 | 6 | 1938. gada 28. maijs | UTC+2 | Ziemeļrietumu | RU-MUR |
| 23. |  |
 |
 |
Novgorodas apgabals | Новгородская область | Novgoroda | 55 300 | 618 703 | 10 | 21 | 1944. gada 5. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-NGR |
| 24. |  |
 |
 |
Novosibirskas apgabals | Новосибирская область | Novosibirska | 178 200 | 2 746 822 | 14 | 30 | 1937. gada 28. septembris | UTC+6 | Sibīrijas | RU-NVS |
| 22. |  |
 |
 |
Ņižņijnovgorodas apgabals | Нижегородская область | Ņižņijnovgoroda | 76 900 | 3 270 203 | 28 | 43 | 1929. gada 14. janvāris | UTC+3 | Volgas | RU-NIZ |
| 25. |  |
 |
 |
Omskas apgabals | Омская область | Omska | 139 700 | 1 978 183 | 6 | 32 | 1934. gada 7. decembris | UTC+6 | Sibīrijas | RU-OMS |
| 26. |  |
 |
 |
Orenburgas apgabals | Оренбургская область | Orenburga | 124 000 | 2 001 110 | 12 | 35 | 1934. gada 7. decembris | UTC+5 | Volgas | RU-ORE |
| 27. |  |
 |
.svg){kind=small} |
Orlas apgabals | Орловская область | Orla | 24 700 | 765 231 | 7 | 24 | 1937. gada 27. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-ORL |
| 28. |  |
 |
 |
Penzas apgabals | Пензенская область | Penza | 43 200 | 1 355 618 | 11 | 27 | 1939. gada 4. februāris | UTC+3 | Volgas | RU-PNZ |
| 29. |  |
 |
Pleskavas apgabals | Псковская область | Pleskava | 55 300 | 651 108 | 14 | 24 | 1944. gada 23. augusts | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-PSK | |
| 31. |  |
 |
 |
Rjazaņas apgabals | Рязанская область | Rjazaņa | 39 600 | 1 135 438 | 12 | 25 | 1937. gada 26. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-RYA |
| 30. |  |
 |
 |
Rostovas apgabals | Ростовская область | Rostova | 100 800 | 4 242 080 | 23 | 43 | 1937. gada 13. septembris | UTC+3 | Dienvidu | RU-ROS |
| 32. | .svg) |
 |
 |
Sahalīnas apgabals | Сахалинская область | Južnosahaļinska | 87 100 | 488 391 | 15 | 17 | 1947. gada 2. janvāris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-SAK |
| 33. |  |
 |
 |
Samaras apgabals | Самарская область | Samara | 53 600 | 3 212 676 | 11 | 27 | 1928. gada 14. maijs | UTC+4 | Volgas | RU-SAM |
| 34. |  |
 |
 |
Saratovas apgabals | Саратовская область | Saratova | 100 200 | 2 493 024 | 18 | 38 | 1935. gada 5. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-SAR |
| 35. |  |
 |
 |
Smoļenskas apgabals | Смоленская область | Smoļenska | 49 800 | 964 791 | 15 | 25 | 1937. gada 27. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-SMO |
| 36. |  |
 |
 |
Sverdlovskas apgabals | Свердловская область | Sverdlovska | 194 800 | 4 327 472 | 47 | 30 | 1934. gada 17. janvāris | UTC+5 | Urālu | RU-SVE |
| 37. |  |
 |
 |
Tambovas apgabals | Тамбовская область | Tambova | 34 300 | 1 062 421 | 8 | 23 | 1937. gada 27. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-TAM |
| 41. | .svg) |
 |
 |
Tjumeņas apgabals | Тюменская область | Tjumeņa | 1 435 200 | 3 581 293 | 5 | 22 | 1944. gada 4. augusts | UTC+5 | Urālu | RU-TYU |
| 38. |  |
 |
 |
Tomskas apgabals | Томская область | Tomska | 316 900 | 1 074 453 | 6 | 16 | 1944. gada 13. augusts | UTC+6 | Sibīrijas | RU-TOM |
| 40. |  |
 |
 |
Tulas apgabals | Тульская область | Tula | 25 700 | 1 513 570 | 20 | 23 | 1937. gada 27. septembris | UTC+3 | Centrālais | RU-TUL |
| 39. |  |
 |
 |
Tveras apgabals | Тверская область | Tvera | 84 100 | 1 315 071 | 23 | 36 | 1935. gada 29. janvāris | UTC+3 | Centrālais | RU-TVE |
| 42. |  |
 |
 |
Uļjanovskas apgabals | Ульяновская область | Uļjanovska | 37 300 | 1 262 549 | 6 | 21 | 1943. gada 19. janvāris | UTC+3 | Volgas | RU-ULY |
| 43. |  |
 |
 |
Vladimiras apgabals | Владимирская область | Vladimira | 29 000 | 1 405 613 | 23 | 16 | 1944. gada 14. augusts | UTC+3 | Centrālais | RU-VLA |
| 44. |  |
 |
 |
Volgogradas apgabals | Волгоградская область | Volgograda | 113 900 | 2 557 397 | 19 | 33 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-VGG |
| 45. |  |
 |
 |
Vologdas apgabals | Вологодская область | Vologda | 145 700 | 1 191 010 | 15 | 26 | 1937. gada 23. septembris | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-VLG |
| 46. |  |
 |
 |
Voroņežas apgabals | Воронежская область | Voroņeža | 52 400 | 2 331 147 | 15 | 32 | 1934. gada 13. jūnijs | UTC+3 | Centrālais | RU-VOR |
RepublikasLabot
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Republika | Nosaukums krievu valodā |
Administra- tīvais centrs |
Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[1] |
Pilsētu skaits |
Rajonu skaits |
Izveidots | Laika zona | Federālais reģions |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  |
 |
 |
Adigeja | Адыгея | Maikopa | 7 792 | 449 171 | 2 | 7 | 1991. gada 3. jūlijs | UTC+3 | Dienvidu | RU-AD |
| 2. |  |
 |
 |
Altaja Republika | Республика Алтай | Gornoaltajska | 92 903 | 213 703 | 1 | 10 | 1922. gada 1. jūlijs | UTC+6 | Sibīrijas | RU-AL |
| 3. |  |
 |
 |
Baškortostāna | Башкортостан | Ufa | 142 947 | 4 071 987 | 21 | 54 | 1917. gada 28. novembris | UTC+5 | Pievolgas | RU-BA |
| 4. |  |
 |
 |
Burjatija | Бурятия | Ulanude | 351 300 | 978 495 | 6 | 21 | 1923. gada 30. maijs | UTC+8 | Sibīrijas | RU-BU |
| 20. |  |
 |
 |
Čečenija | Чечня | Groznija | 17 300 | 1 370 268 | 5 | 15 | 1993. gada 10. janvāris | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-CE |
| 21. |  |
 |
 |
Čuvašija | Чувашия | Čeboksari | 18 300 | 1 238 071 | 9 | 21 | 1925. gada 15. jūnijs | UTC+3 | Pievolgas | RU-CU |
| 5. |  |
 |
 |
Dagestāna | Дагестан | Mahačkala | 50 300 | 2 990 371 | 10 | 41 | 1921. gada 20. janvāris | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-DA |
| 19. |  |
 |
 |
Hakasija | Хакасия | Abakana | 61 900 | 535 796 | 5 | 8 | 1991. gada 3. jūlijs | UTC+7 | Sibīrijas | RU-KK |
| 6. |  |
 |
 |
Ingušija | Ингушетия | Magasa | 3 000 | 463 893 | 4 | 4 | 1992. gada 4. jūnijs | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-IN |
| 7. |  |
 |
 |
Kabarda-Balkārija | Кабардино-Балкарская | Naļčika | 12 470 | 860 709 | 8 | 10 | 1936. gada 5. janvāris | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-KB |
| 8. |  |
 |
 |
Kalmikija | Калмыкия | Elista | 76 100 | 280 564 | 3 | 13 | 1958.gada 29. jūlijs | UTC+3 | Dienvidu | RU-KL |
| 9. |  |
 |
 |
Karačaja-Čerkesija | Карача́ево-Черке́сская | Čerkeska | 14 100 | 469 060 | 4 | 10 | 1991. gada 3. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-KC |
| 10. |  |
 |
 |
Karēlijas Republika | Республика Карелия | Petrozavodska | 172 400 | 632 533 | 13 | 15 | 1956. gada 16. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-KR |
| 11. |  |
 |
 |
Komi | Коми | Siktivkara | 415 900 | 864 424 | 10 | 12 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-KO |
| 22. |  |
 |
 |
Krimas Republika† | Республика Крым | Simferopole | 26 100 | 1 895 915 | 11 | 14 | 2014. gada 21. marts | UTC+3 | Krimas | |
| 12. |  |
 |
 |
Marijela | Марий Эл | Joškarola | 23 200 | 687 435 | 4 | 14 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-ME |
| 13. |  |
 |
 |
Mordvija | Мордовия | Saranska | 26 200 | 808 888 | 7 | 22 | 1934. gada 20. decembris | UTC+3 | Volgas | RU-MO |
| 14. |  |
 |
.svg){kind=small} |
Saha | Саха | Jakutska | 3 083 523 | 956 896 | 13 | 33 | 1922. gada 27. aprīlis | UTC+9/UTC+10/UTC+11 | Tālo Austrumu | RU-SA |
| 16. |  |
 |
 |
Tatarstāna | Татарстан | Kazaņa | 67 847 | 3 855 037 | 22 | 43 | 1920. gada 27. maijs | UTC+3 | Volgas | RU-TA |
| 17. |  |
 |
 |
Tiva | Тыва | Kizila | 170 500 | 313 777 | 5 | 17 | 1994. gada 13. oktobris | UTC+7 | Sibīrijas | RU-TY |
| 18. |  |
 |
 |
Udmurtija | Удмуртия | Iževska | 42 061 | 1 517 472 | 6 | 25 | 1934. gada 28. decembris | UTC+4 | Volgas | RU-UD |
| 15. |  |
 |
 |
Ziemeļosetija-Alānija | Северная Осетия — Алания | Vladikaukāza | 8 000 | 705 270 | 6 | 8 | 1936. gada 5. decembris | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-SE |
† — Krimas Republika de iure ir Ukrainas sastāvdaļa, ko 2014. gadā anektēja Krievija.