Livonijas karaliste

Livonijas karaliste (vācu: Königreich Livland, krievu: Королевство Лифляндия) bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Livonijas karaliste vācu: Königreich Livland 1570 – 1578 Location of karaliste Livonijas karte 1573. gadā of (Joann Portantius). Pārvaldes centrs Peltsamā un Cēsis (1577) Reliģija luterisms Valdība monarhija Livonijas karalis Magnuss Vēsture  - Nodibināta Krievijas caristes iekarotajā Livonijas Konfederācijas teritorijā 1570  - Atjaunota Polijas-Lietuvas ūnijas Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1578

Latvijas vēsture
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
Latvijas portāls

Priekšvēsture

Krievijas cars Ivans IV kopā ar saviem vācu padomniekiem Johanu Taubi un Elertu Krūzi plānoja izveidot neatkarīgu Livonijas valsti, kas atrastos Krievijas protektorātā. 1569. gadā Taube un Krūze stājās kontaktos ar Kurzemes bīskapu, Dānijas karaļa brāli Magnusu, kam piedāvāja šīs iecerētās valsts kroni. Nākotnē šai valstij tiktu pievienotas jaunas krievu iekarotas teritorijas.

Valsts veidošanās

Livonijas ķēniņa Magnusa zīmoga nospiedums. Leģenda: MAGNVS D – G – REX LIVONIÆ HÆ NOR DVX SCHLES H.

Livonijas kara trešajā posmā krievu okupētā teritorija

Magnuss pieņēma priekšlikumu un 1570. gada 10. jūnijā ieradās Maskavā. Sarunu rezultātā augustā Magnuss turpat tika kronēts par Livonijas karali un saderinājās ar Ivana IV radinieci Eifimiju Staricku, kurai pūrā cars solīja dot piecas mucas zelta. Livonijas karaļvalstij tika apsolīta ticības brīvība, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecība Krievijā bez muitām un nodevām. Par karaļa Magnusa rezidenci izvēlējās Oberpālenes cietoksni krievu okupētajā Livonijas daļā (tagad - Peltsamā).

Magnuss saņēma 20 000 krievu kareivju, ar kuriem devās iekarot savu karaļvalsti, kā pirmo mērķi uzbrukumam izvēloties tai brīdī Zviedrijas kontrolēto Rēveli. Ivana IV plāns, kronējot par Livonijas karali dāņu princi, bija saņemt Dānijas karaļa, Magnusa brāļa Frederika II atbalstu. Taču plāns nerealizējas un 1571. gada beigās Magnuss, neguvis panākumus, bija spiests pārtraukt Rēveles aplenkumu. 1573. gadā Novgorodā Magnuss apprecējās un pūrā saņēma vienīgi Karkuses cietoksni un līgavas veļu kā zīmi tam, ka viņš ir zaudējis cara uzticību.

1575. gadā, kad krievi ieņēma Pērnavas cietoksni, Ērģemes, Rūjienas un Helmetas cietokšņi nolēma padoties Magnusam. 1577. gadā Magnuss uzsāka slepenas sarunas ar Polijas-Lietuvas karali Stefanu Batoriju. Magnuss izdeva aicinājumu Livonijas iedzīvotājiem padoties viņam, ja vien viņi nevēlas nokļūt krievu varā. Aicinājumam atsaucās Cēsis, Koknese un Valmiera. Livonijas karaļa padotībā atradās liela daļa no Vidzemes un Igaunijas, Magnuss par sava galma rezidenci izvēlējās agrāko Livonijas ordeņa mestra rezidenci Cēsu pili.

1577. gadā Ivans IV pavēlēja Magnusu arestēt un ieņemt Cēsis. Magnusam uzticamie pils aizstāvji bailēs no krievu atmaksas paši uzspridzinājās. Magnuss tika sagūstīts un lūdza cara žēlastību.

Likvidācija

Pēc tam, kad krievi cieta pilnīgu sakāvi Cēsu kaujā, karalis Magnuss 1578. gadā tika atbrīvots un pārgāja Polijas-Lietuvas pusē, piedaloties uzbrukumā Tērbatai 1580. gadā. Magnuss labprātīgi atteicās no karaļa troņa par labu Stefanam Batorijam, kas iekarotajās Livonijas zemēs 1578. gadā izveidoja Livonijas Pārdaugavas hercogisti, par Livonojas vietvaldi ieceļot Georgu Radvilu. Magnusa valdījumā saglabājās viņam jau pirms kara piederošās Kurzemes bīskapijas un Sāmsalas-Vīkas bīskapijas zemes.

Magnusam atņemto karaļa titulu pārņēma Krievijas cari Fjodors Ivanovičs (1584-1598), un Mihails Fjodorovičs Romanovs (1613-1645), kas to lietoja savā pilnajā titulā kā "Livonijas lielkņazs" (Великий Князь Лифляндский), tādējādi piesakot pretenzijas uz Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Livonijas teritoriju.

Literatūra

• Herzog Magnus von Holstein und sein livländisches Königthum. Auszüge aus gleichzeitigen Actenstücken. – K. H. von Busse (Hrsg.). Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands. Bd. 8. 1857. (vāciski)
• Hübner, E. Zwischen allen Fronten: Magnus von Holstein als König von Livland. – E. Hübner, E. Klug, J. Kusber (Hrsg.). Zwischen Christianisierung und Europäisierung. Beiträge zur Geschichte Osteuropas in Mittelalter und früher Neuzeit. Festschrift für Peter Nitsche zum 65. Geburtstag. Stuttgart, 1998. (vāciski)
• Schiemann, T. Magnus, König von Livland. – Th. Schiemann. Characterköpfe und Sittenbilder aus der baltischen Geschichte des sechszehnten Jahrhunderts. Mitau, 1877. (vāciski)
• Zeļenkovs, A. Dānijas prinča Magnusa (1540–1583) darbība Livonijā. – Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. Rīga, 2000.
• ЧУМИКОВ, А. Осада Ревеля (1570–1571 гг.) герцогом Магнусом, королем ливонским, голдовником царя Ивана Грозного. – Чтения в Императорском обществе истории и древностей российских при Московском университете. Кн. 2. 1892. (krieviski)

Skatīt arī

• Piltenes apgabals