Tallina
Tallina (igauņu: Tallinn; agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta. Tā atrodas pašos Igaunijas ziemeļos, Somu līča krastā, 80 km uz dienvidiem no Helsinkiem. Igaunijas lielākais darījumu un rūpniecības centrs. Tallinas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tallina ir Harju apriņķa galvaspilsēta.
| Tallina Tallinn | |||
|---|---|---|---|
| valsts galvaspilsēta | |||
| Tallinn | |||
 Tallinas vecpilsēta | |||
| |||
  Tallina | |||
| Koordinātas: 59°26′14″N 24°44′43″E / 59.43722°N 24.74528°EKoordinātas: 59°26′14″N 24°44′43″E / 59.43722°N 24.74528°E | |||
| Valsts |
 Igaunija | ||
| Apriņķis | Harju | ||
| Pirmoreiz minēta | 1154. gadā | ||
| Citi nosaukumi |
vikingu: Lindanise (līdz 13. gadsimtam) krievu: Колывань; Ревель latviešu: Rēvele vācu: Reval | ||
| Iedalījums |
Rajoni
| ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Tāvi Āss | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 159,2 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 457 572 | ||
| • blīvums | 2 845,7/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Tallina Vikikrātuvē | |||
| Tallinas vēsturiskais centrs | |
|---|---|
| UNESCO Pasaules mantojuma saraksts | |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | ii, iv |
| Atsauce | 822bis |
| UNESCO reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
| Iekļaušanas vēsture | |
| Iekļaušana | 1997 (21. sesija) |
Pilsētā ir lieliski saglabājusies vecpilsēta ar viduslaiku aizsardzības mūri.
Visticamākā nosaukuma izcelsmes versija ir tāda, ka Tallinas nosaukums cēlies no taani linna — dāņu pilsēta. Līdz 1917. gadam Tallinas nosaukums bija Rēvele pēc apkārtējā Revalas novada nosaukuma.
Vēsture
labot šo sadaļu1154. gadā Tallina tika iezīmēta arābu kartogrāfa Muhameda al Idrisi (Muhammad al-Idrisi) Sicīlijas ķēniņam Rogeram veidotajā pasaules kartē. 1227. gadā pilsētu ieņēma Zobenbrāļu ordenis, bet pēc Saules kaujas un apvienošanās ar Vācu ordeni to nelabprāt atdeva dāņu karalim. No 1238. līdz 1346. gadam Tallina bija Dāņu Igaunijas galvaspilsēta. 1285. gadā tā kļuva par Hanzas savienības locekli. 1347. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju Livonijas ordenim. Livonijas kara laikā 1561. gadā Tallinas rāte padevās Zviedrijas karalim un līdz 1710. gadam Tallina bija Zviedru Igaunijas galvaspilsēta. Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta Krievijas Impērijā kā Igaunijas guberņas centrs.
1918. gada 24. februārī Tallinā tika publicēta Neatkarības deklarācija un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas Republikas galvaspilsētu. Otrā pasaules kara laikā Tallina nokļuva padomju (1940—41), pēc tam vācu (1941—44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu bombardēja padomju aviācija, izraisot postījumus un upurus. No 1940. līdz 1990. gadam Tallina bija Igaunijas PSR galvaspilsēta. No 1991. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas Republikas galvaspilsēta.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļu| Pilsētas daļa | Apkaimes | Teritorija | Iedzīvotāji (2009) |
|---|---|---|---|
| Hābersti | Astangu, Hābersti, Kakumē, Mēkila, Mustjē, Eismē, Pikalīva, Rocca al Mare, Tiskre, Veike-Eismē, Veskimetsa, Vismeistri | 18,6 km2 | 40 643 |
| Centrs | Aegna, Juhkentali, Kadriorgs, Kasisaba, Keldrimē, Kicekila , Kompasi , Luite , Mākri, Meigu, Raua , Osta, Sibulakila , Sidalinna, Tatari, Tenismē , Torupili, Ilemistes ezers, Ūsmāilma, Vecpilsēta, Vēreni | 30,6 km2 | 48 657 |
| Kristīne | Jerve, Lillekila, Tondi | 9,4 km2 | 29 248 |
| Lasnamē | Katleri, Kurepellu, Kuristiku, Lāgna, Lopealse, Mustakivi, Pae, Paevelja, Prīsle, Seli, Sikupilli, Sejamē, Tondiraba, Ilemiste, Ūslinna, Veo | 30 km2 | 113 229 |
| Mustamē | Kadaka, Mustamē, Sēze, Sīli | 8,1 km2 | 64 197 |
| Nemme | Hīu, Kivimē, Lāgri, Līva, Meniku, Nemme, Pēskila, Rahumē, Raudalu, Vana-Mustamē | 28 km2 | 38 372 |
| Pirita | Iru, Klostrimeca, Kose, Laiakila, Lepiku, Marjamē, Mehe, Merivelja, Pirita | 18,7 km2 | |
| Ziemeļtallina | Kalamaja, Karjamā, Kelmikila, Kopli, Merimeca, Paljassāre, Pelgulinna, Pelguranna, Sici |
Transports
labot šo sadaļuSabiedriskais transports Tallinā
labot šo sadaļuTallinas sabiedriskā transporta sistēma sevī ietver 62 autobusu maršrutus, 4 tramvaja maršrutus un 8 trolejbusu maršrutus. Samaksa par braucienu tiek veikta iegādājoties biļeti. Ir divu veidu biļetes — papīra un elektroniskās. Papīra biļetes var iegādāties preses kioskos vai pie transporta līdzekļa vadītāja (vienam braucienam, ar uzcenojumu). Elektroniskās biļetes var reģistrēt ar Igaunijas identifikācijas karti. Tās var iegādāties preses kioskos, pa telefonu vai internetā. Sākot ar 2013. gada janvāri iedzīvotājiem, kas savu dzīvesvietu deklarējuši Tallinā, sabiedriskais transports, tā skaitā vilciens pilsētas robežās, ir bez maksas.
Aviosatiksme
labot šo sadaļuLenarta Meri Tallinas starptautiskā lidosta atrodas aptuveni 4 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra, Ilemistes ezera krastā. Lidostā tiek nodrošināti gan vietējie, gan starptautiskie pasažieru un kravu aviopārvadājumi. Līdz lidostai var nokļūt izmantojot 2. autobusa maršrutu. Tuvākā dzelzceļa stacija — Ilemiste — atrodas 1,5 km attālumā no lidostas.
Jūras prāmju satiksme
labot šo sadaļuTallinas pasažieru ostā darbojas vairākas starptautiskas rēderejas — Viking Line, Linda Line Express, Tallink un Eckerö Line —, nodrošinot jūras pasažieru satiksmi ar šādām Baltijas jūras reģiona pilsētām:
Helsinki (Somija),- Mariehamna (Somija),
Stokholma (Zviedrija),
Rostoka (Vācija),
Sanktpēterburga (Krievija).
Dzelzceļš
labot šo sadaļuTallinas centrālā dzelzceļa stacija atrodas Tallinas centrālajā daļā, ziemeļrietumos no vecpilsētas un ir sasniedzama gan ejot kājām, gan ar sabiedrisko transportu. Tallinas centrālajā stacijā pasažieru dzelzceļa pārvadājuma pakalpojumus sniedz 3 dzelzceļa operatori, nodrošinot piepilsētas, vietējo un starptautisko pasažieru dzelzceļa satiksmi.
Piepilsētas satiksme
labot šo sadaļuPiepilsētas pasažieru dzelzceļa pārvadājumus no Tallinas nodrošina Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums Elektriraudtee. Elektrisko vilcienu satiksme tiek nodrošināta divos pamatvirzienos:
Austrumu virzienā:
Rietumu virzienā:
Vietējā satiksme
labot šo sadaļuIgaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums Edelaraudtee nodrošina vietējos pasažieru dīzeļvilcienu pārvadājumus no Tallinas trijos pamatvirzienos:
Dienvidu virzienā:
Austrumu virzienā:
Dienvidaustrumu virzienā:
Starptautiskā satiksme
labot šo sadaļuPrivātais dzelzceļa uzņēmums Go Rail nodrošina starptautiskos pasažieru dzelzceļa pārvadājumus no Tallinas uz Maskavu un Sanktpēterburgu.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita dinamika
labot šo sadaļu| Gads | Iedz. skaits |
|---|---|
| 1372 | 3250 |
| 1772 | 6954 |
| 1816 | 12 000 |
| 1834 | 15 300 |
| 1851 | 24 000 |
| 1881 | 45 900 |
| 1897 | 58 800 |
| 1925 | 119 800 |
| 1959 | 283 071 |
| 1989 | 487 974 |
| 1996 | 427 500 |
| 2000 | 400 378 |
| 2001 | 399 685 |
| 2002 | 398 434 |
| 2003 | 377 890 |
| 2004 | 392 306 |
| 2005 | 401 694 |
| 2006 | 399 108 |
| 2007 | 400 911 |
| 2008 | 401 372 |
| 2009 | 404 005 |
| 2010 | 406 703 |
Iedzīvotāju sastāvs
labot šo sadaļu| Iedzīvotāju etniskais sastāvs Tallinā 2009. gadā. | |
| Tautība | Procenti |
|---|---|
| Igauņi | 52,2 % |
| Krievi | 38,6 % |
| Ukraiņi | 3,8 % |
| Baltkrievi | 2,1 % |
| Somi | 0,6 % |
| Citi | 2,7 % |
Cilvēki
labot šo sadaļuTallinā dzimuši:
- Baltazars Rusovs (Balthasar Russow) (1536—1602), Livonijas hronikas autors;
- Jakobs de la Gardi (Jakob de la Gardie) (1583—1652), zviedru karavadonis;
- Aleksejs Ļvovs (Львов Алексей Фёдорович) (1798—1870), krievu komponists (Krievijas Impērijas himnas Боже, царя храни autors);
- Alfrēds Rozenbergs (Alfred Rosenberg) (1893—1946), viens no galvenajiem nacionālsociālisma ideologiem;
- Evalds Āvs (Evald Aav) (1900—1939), komponists (viena no pirmajām igauņu operām Vikingi/Vikerlased, 1928);
- Jāns Kross (Jaan Kross) (1920—2007), rakstnieks (Ķeizara trakais/Keisri hull, 1978);
- Aleksijs II (Алексий II) (1929—2008), Maskavas patriarhs, Krievu pareizticīgo baznīcas galva;
- Lenarts Meri (Lennart-Georg Meri) (1929—2006), Igaunijas prezidents (1992—2001);
- Olavs Ehala (Olav Ehala) (1950), igauņu komponists;
- Gerds Kanters (Gerd Kanter) (1979), diska metējs;
- Koits Tome (Koit Toome) (1979), dziedātājs;
- Mārja-Līsa Ilusa (Maarja-Liis Ilus) (1980), dziedātāja;
- Katrina Siska (Katrin Siska) (1983), dziedātāja, grupas Vanilla Ninja dalībniece;
- Pireta Jervisa (Piret Järvis) (1984), dziedātāja, grupas Vanilla Ninja dalībniece;
- Kaja Kanepi (Kaia Kanepi) (1985), tenisiste;
- Lenna Kūrmā (Lenna Kuurmaa) (1985), dziedātāja, grupas Vanilla Ninja dalībniece;
- Mārja Kivi (Maarja Kivi) (1986), dziedātāja, bijusī grupas Vanilla Ninja dalībniece;
- Birgita Eigemēla (Birgit Õigemeel) (1988), dziedātāja.
Tallinas klimats
labot šo sadaļu| Tallinas meteoroloģiskie dati. | ||||||||||||||
| Temperatūra (°C) | ||||||||||||||
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Absolūtais maksimums (°C) | 9.2 | 10.2 | 15.9 | 27.2 | 29.7 | 31.2 | 32.3 | 31.2 | 28.5 | 21.8 | 13.4 | 10.7 | 32.3 | |
| Augstākā vidējā temperatūra (°C) | -2.9 | -3 | 0.8 | 7.3 | 14 | 18.8 | 20.8 | 19.9 | 14.9 | 9 | 3.3 | -0.2 | 8.6 | |
| Zemākā vidējā temperatūra (°C) | -8.2 | -8.0 | -5.6 | -0.2 | 4.9 | 9.9 | 12.5 | 12 | 8 | 3.7 | -0.9 | -4.9 | 1.9 | |
| Absolūtais minimums (°C) | -31.4 | -31.0 | -26.2 | -17.2 | -4.3 | 0.0 | 4.4 | 1.7 | -4.7 | -10.5 | -21.3 | -32.2 | -32.2 | |
| Nokrišņu daudzums (mm) | ||||||||||||||
| Vidējais nokrišņu daudzums (mm) | 45 | 29 | 29 | 36 | 37 | 53 | 79 | 84 | 82 | 70 | 68 | 55 | 667 | |
Sports
labot šo sadaļu1980. gadā Tallinā notika Maskavas vasaras olimpisko spēļu burāšanas sacensības.
2010. gadā Tallinā notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.
Futbols
labot šo sadaļu- Tallinas "Kalev" (futbola klubs).
Sadraudzības pilsētas
labot šo sadaļuTallinai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:
.svg){kind=small}
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://andmed.stat.ee/et/stat/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 27 maijs 2024.
- ↑ «Rīgas sadraudzības pilsētas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 20. novembrī. Skatīts: 2010. gada 11. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tallina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Tallinas fotogrāfijas