Elerts Krūze

Elerts Krūze (vācu: Elert Kruse; miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,

Elerts Krūze
Elert Kruse
Personīgā informācija
Dzimis Tērbatas bīskapija
Miris 1587. gads
Prūsija
Nodarbošanās diplomāts
Dzīvesbiedre Katrīna fon Tīzenhauzena


Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578).

DzīvesgājumsLabot

Dzimis Tērbatas bīskapijā, bija Kalles (Kollis) muižas īpašnieks un Tērbatas bīskapijas soģis jeb štiftfogts (vācu: Stiftvogt, latīņu: advocatus episcopi, 1550—1560). 1557. gadā Maskavā viņš nesekmīgi veda sarunas ar Krievijas caru Ivanu IV par finanšu domstarpību izlīdzināšanu. Kad Livonijas kara laikā 1560. gada 6. decembrī Krievijas karaspēks ieņēma Pērnavas cietoksni, Krūze kopā ar ģimeni nokļuva krievu gūstā.

Pēc piekrišanas pāriet krievu pusē Elertu Krūzi 1565. gadā atbrīvoja un kopā ar citu bijušo gūstekni Johanu Taubi jeb Dūvi (Johann Tuwe) viņu nosūtīja vest sarunas ar Livonijas vietvaldi hercogu Gothardu un Rīgas arhibīskapijas bruņniecību par Livonijas valstisko statusu. Kad 1566. gadā pēc Livonijas padošanās akta parakstīšanas tika izveidota Livonijas hercogiste, Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo Tērbatas bīskapijas daļu), tomēr cars izlēma turpināt karu. Tādēļ 1566. gada 26. decembrī Grodņā tika noslēgta Livonijas un Lietuvas reālūnija (latīņu: Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania).[1] 1568. un 1569. gadā izjuka Krūzes un Taubes diplomātiskās sarunas ne vien ar hercogu Gothardu un arhibīskapijas bruņniecību, bet arī ar Rēveles pilsētu,[2] kas pārgāja Zviedrijas karaļa Juhana III pakļautībā.

Tomēr Krūzem un Taubem izdevās pierunāt Sāmsalas bīskapu Magnusu pieņemt cara piedāvājumu kļūt par Livonijas karali. 1570. gada 10. jūnijā bīskaps Magnuss ieradās Maskavā, kur Ivans IV, viņu kā savu feodālo vasali kronēja par Livonijas karali. Ar 20 tūkstošiem krievu algotņu karalis Magnuss devās atkarot zviedriem Tallinas cietoksni, bet nespēja to ieņemt līdz 1571. gada martam. Redzot kara neveiksmes, Krūze un Taube pārgāja lietuviešu pusē un 1571. gada 21. janvārī veda sarunas ar Tērbatas pilsētu par pakļaušanos Livonijas vietvaldim Hodkevičam. Pēc pāriešanas Polijas karaļa Sigismunda dienestā Krūzem kā atalgojumu piešķīra Turaidas muižu.

1577. gadā Krūze kā Polijas karaļa pārstāvis veda sarunas ar Dancigas pilsētu. Baltazars Rusovs savā hronikā pārmeta Krūzem nodevību, uz ko viņš atbildēja ar pretrakstu.

Kad 1583. gada martā Krūzi un Taubi izraidīja no Livonijas landtāga, taču Livonijas vietvaldis Georgs Radvils 1585. gadā piespieda landtāgu viņu atkal pieņemt (Taube bija starplaikā miris).

Miris 1587. gadā diplomātiskā misijā Prūsijā.[2]

Krūzes un Taubes sarunas ar rēveliešiem (1569)Labot

"Jānis Dūve un Elerts Krūze visiem spēkiem ieteica viņiem šādu lietu: [..] Visžēlīgais Dievs mums ir atklājis tādus līdzekļus un ceļus, ar kuŗiem galīgi var novērst ne tikai nākotnes nelaimes, kaŗu un asins izliešanu, bet arī citas nepatikšanas. Visa Livonija, un sevišķi Rēvele, nāktu tad pie nedzirdētas brīvības un labklājības. Mēs no visas sirds vēlējamies pārrunāt šo svarīgo lietu ar dažiem uzticamiem un mūsu nolūkiem derīgiem vīriem no godājamās Rēveles rāts vidus. Kad nu jūs esat ieradušies uz mūsu raksta pamata, mēs gribam jums atgādināt, lai jūs labāk izprastu lietas svarīgumu, kādu palīdzību un aizsardzību mūsu zemei gŗūtos brīžos ir sniedzis svētās Romas valsts vācu tautas ķeizars. Daži reichstāgi tak bija sasaukti šīs lietas dēļ, izdots bija arī daudz naudas, bet panākums bija tik tas, ka nosūtīja dažu sūtņus pie Krievijas cara. Livonijas labā netika nekas darīts, un sūtņi atnesa atbildi, ka Krievijas cars esot spiests kaŗot ar Livoniju, jo Livonija esot viņa vecu vecais mantojums un viņš nevarot agrāk rimties, kamēr nebūšot viņu dabūjis zem savas varas. Tādēļ cars arī prasot, lai sv. Romas valsts ķeizars galīgi atsakoties no Livonijas. Pēc tādas atbildes tad arī nolēma nākotnē Livonijas lietās neiemaisīties. Jūs arī labi zināt, ka Livonijas kārtas lūdza palīdzību no Dānijas ķēniņa pret Krievijas caru, bet arī Dānijas ķēniņš negribēja un nevarēja sākt kaŗu ar caru. Tāpat arī tagadējais Dānijas ķēniņš sev un savam brālim hercogam Magnusam izdabūja miera līgumu ar to stingro noteikumu, ka viņi Livonijā neieņems nevienas pilsētas vai miesta ar varu vai līgumu ceļā. Viņiem jāpateicas Dievam, ka uz tādiem nosacījumiem vēl izdevās noslēgt mieru.[..][3]

DarbiLabot

  • Elert Kruse's, Freiherrn zu Kelles und Treiden, Dörptischen Stiftsvogt's, Warhafftiger Gegenbericht auff die Anno 1578 ausgangene Liefflendische Chronica Balthasar Russow's.

AtsaucesLabot

  1. Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 — op. cit. nr. 64.
  2. 2,0 2,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 18 613. sleja.
  3. Rusova hronikas fragments par Elertu Krūzi

Ārējās saitesLabot