Karksi-Nuija (igauņu: Karksi-Nuia) ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas. Tā bija Karksi pagasta administratīvais centrs. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir 1841 (2010)[2] un platība 3 km². Tuvākās apdzīvotās vietas ir Univere rietumos, Polli un Karksi ziemeļos un Kevakila dienvidos.

Karksi-Nuija
Pagasta pilsēta
Karksi-Nuia
Pētera Luterāņu baznīca
Pētera Luterāņu baznīca
Karksi-Nuija (Igaunija)
Karksi-Nuija
Karksi-Nuija
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 58°06′17″N 25°32′51″E / 58.10472°N 25.54750°E / 58.10472; 25.54750Koordinātas: 58°06′17″N 25°32′51″E / 58.10472°N 25.54750°E / 58.10472; 25.54750
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Viljandi apriņķis
Pagasts Mulgi pagasts
Platība
 • Kopējā 3 km2
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 1 436
 • blīvums 613,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.karksi.ee
Karksi-Nuija Vikikrātuvē
 
Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.).

Livonijas krusta karu laikā 1248. gadā pirmo reizi rakstos pieminēts Sakalas zemē uzceltās Livonijas ordeņa Karkuses pils fogts, kuram bija pakļauta arī Rūjienas pils. Mūra pils celtniecību pabeidza ordeņa mestrs Gosvins fon Hērike 1357. gadā. Pilī rezidēja Karksi fogti, kas reizēm bija pakļauti Cēsu komturiem.

Livonijas kara laikā 1560. gadā pili ieņēma Lietuvas karaspēks, 1563. gadā Zviedrijas karaspēks, no 1573. līdz 1578. gadam tā nokļuva Livonijas karaļa Magnusa pakļautībā. 1582. gadā Karkuses fogteja tika iekļauta Livonijas Pārdaugavas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā. Pili dzimtas īpašumā ieguva Jirgens fon Fārensbahs, kas vēlāk kļuva par Cēsu vaivadu (1598-1602).

2017. gada 24. oktobrī Meizakila, Karksi pagasts, Abjas pagasts un Hallistes pagasts apvienojās jaunajā Mulgi pagastā.[3]

Poļu-zviedru kara sākumā 1601. gadā pili iekaroja Zviedrijas karaspēks. Lielā Ziemeļu kara laikā 1708. gadā pili sagrāva un tā vairs netika atjaunota.

Ārējās saites

labot šo sadaļu