Georgs Radvils, arī Radivils[1] (latīņu: Georgius Radvillus) jeb Jurģis Radvila (lietuviešu: Jurgis Radvila), arī Juris (Jeržijs) Radzivils (baltkrievu: Юры Радзівіл, poļu: Jerzy Radziwiłł, 1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks. Pārdaugavas hercogistes administrators (1578/1582–1586), Viļņas bīskaps (1579–1591), Krakovas bīskaps (1591–1600). Pirmais Romas katoļu baznīcas kardināls no Latvijas un Lietuvas teritorijas (1586).

Georgs Radivils
Jerzy Radziwiłł
Georgs Radivils
Personīgā informācija
Dzimis 1556. gada 31. maijā
Viļņa
Miris 1600. gada 21. janvārī (43 gadi)
Roma
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1556. gada 31. maijā Viļņā Lietuvas lielmaršala un kanclera, Viļņas vaivada Nikolaja Radvila Melnā (Mikalojus Radvila Juodasis) ģimenē. Mācījās Viļņas un Ņasvižas kalvinistu skolās. No 1570. gada studēja Leipcigas universitātē, jezuītu ietekmē 1574. gadā pārgāja katoļu ticībā, studēja Poznaņas, Viļņas un Romas jezuītu skolās. 1574. gadā tika iecelts par Viļņas bīskapa koadjuktoru, 1579. gadā par Viļņas bīskapu. Atbalstīja Viļņas jezuītu akadēmijas (latīņu: Alma Academia et Universitas Vilnensis Societatis Iesu, 1579–1782) dibināšanu.

Pēc panākumiem Livonijas karā Stefans Batorijs viņu jau 1578. gadā iecēla par Livonijas hercogistes administratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. Viņa vietnieks bija Demetrijs Soļikovskis, kas vēlāk kļuva par Ļvivas arhibīskapu. Pēc pēdējā Kurzemes bīskapa Magnusa nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju (Piltenes mantojuma karš). Ar viņa atbalstu 1583. gadā tika izveidota Cēsu bīskapija un 1584. gadā Rīgas jezuītu koledža. Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja Kalendāra nemierus (1584-1589).

1583. un 1584.-1586. gada muižu revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca Livonijas seimeli (provincialis conventus), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps Vilhelms Brandenburgs vai administrators Jānis Hodkevičs.[2]

1586. gada 14. jūlijā viņu svinīgi iesvētīja par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Pēc karaļa Stefana Batorija nāves 1586. gada 12. decembrī pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus.

1587. gadā kardināls G. Radvils piedalījās jaunā Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda III Vāsas vēlēšanās, 1591. gadā viņu iecēla par Krakovas bīskapu.

Miris 1600. gada 21. janvārī Romā.

  1. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.
  2. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Hodkevičs
Livonijas vietvaldis
1578./1582. - 1586.
Pēctecis: