Vikipēdija

Kolhīda

Kolhīda (sengrieķu: Κολχίς) jeb Egrisa (gruzīnu: ეგრისი) bija gruzīnu valsts, kas atradās Melnās jūras austrumu krastā, mūsdienu Gruzijas rietumdaļā.

ეგრისი
Egrisi
Kolhīda
Pontas vasaļvalsts (101. — 66. g. p.m.ē.)
Romas vasaļvalsts (66. g. p.m.ē. — 131. g.)
[[Kolhu kultūra|←]]
13. gadsimts p.m.ē. – 131 [[Lazika|→]]
Location of Kolhīda
Location of Kolhīda
Kolhīda un Ibērija
Pārvaldes centrs Aija
Valoda(s) Kartvelu valodas[1]
Sengrieķu valoda (plaši izplatīta, pārvaldē un numismātikā)[2]
Citas valodas[3]
Politiskā struktūra Monarhija
Vēsturiskais laikmets Dzelzs laikmets, Klasiskie antīkie laiki
 - Kolhu cilšu apvienošanās 13. gadsimts p.m.ē.[4][5]
 - Diauhi iekarošana 750. gads p.m.ē.[6][7][8][9]
 - Urartu iebrukums 744./743. g. p.m.ē.[10][3]
 - Kimeru un skitu iebrukums 720. g. p.m.ē.[11]
 - Pontas iebrukums pēc 70. g. p.m.ē.[12]
 - Likvidēta 131[13]

Kolhīda pirmoreiz rakstītos avotos minēta Asīrijas karaļa Tukulti-Ninurtas I valdīšanas laikā (1245. — 1209. g. p.m.ē.), kad viņš piemin "40 ķēniņus pie Augšējās [Melnās] jūras".

Uzskata, ka kolhi bija viena no pirmajām kartvelu valodās runājošajām ciltīm mūsdienu Gruzijas teritorijā un dzīvoja Kaukāzā kopš vidējā bronzas laikmeta.[14][15][16][17] Viņi bija mūsdienu rietumgruzīnu, sevišķi lazu, megrēliešu un svanu tiešie priekšteči.[1] Kolhīda kopā ar Ibēriju bija senākais gruzīnu valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās Gruzijas Karalistes un gruzīnu nācijas izveidē.[18][19][20][21] Par Kolhīdas daudznacionālo iedzīvotāju sastāvu vēsta sengrieķu un romiešu avoti, kas pauž, ka Dioskūrijā (mūsdienu Suhumi) vien runāja no 70 līdz 300 dažādās valodās.[3]

Sengrieķu mitoloģijā Kolhīda zināma kā argonautu galamērķis, kuri turp devās, lai iegūtu zelta aunādu. To argonautu vadonim Jāsonam palīdzēja iegūt Kolhīdas valdnieka meita Mēdeja. Sengrieķi Kolhīdu raksturoja kā zemi, kas bagāta ar zeltu, dzelzi, kokmateriāliem un medu. Kolhi savas preces galvenokārt tirgoja antīkajām hellēņu pilsētvalstīm.[22][23]

Mūsdienās Kolhīdas teritorija veido Gruzijas rietumu daļu, aptverot Imeretiju, Guriju, Raču-Lečhumi un Lejassvanetiju, Megreliju-Augšsvanetiju, Adžāriju un Abhāziju Gruzijā, Sočus un Tuapsi Krievijā, kā arī Artvinas, Rizes un Trabzonas ilu Turcijā.[24][25]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Ivane Javakhishvili. A History of the Georgian Nation, Book I. lpp. 44–47.
  2. ↑ Tsetskhladze, Gocha R. (1993). "On the numismatics of Colchis: the classical archaeologist's perspective". Dialogues d'histoire ancienne Année. 19–1: 233–256 (235). https://www.persee.fr/doc/dha_0755-7256_1993_num_19_1_2084 "A small percentage of the Colchian Type В hemidrachms are complete with Greek letters. [page 240] The Greek language was widespread in Colchis and decrees were even issued in that language."
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Rayfield, Donald (2012). 17. Edge of Empires : A History of Georgia. Reaktion Books.
  4. ↑ R.D. Morritt. Stones that Speak. EBSCO ebook academic collection. Cambridge Scholars Pub., 2010. 99. lpp. ISBN 9781443821766. The tribes in Colchis consolidated during the 13th century BCE. This was at this period mentioned in Greek mythology as Colchis as the destination of the Argonauts and the home of Medea in her domain of sorcery. She was known to Urartians as Qulha (Kolkha or Kilkhi).
  5. ↑ Nodar Asatiani, Otar Janelidże. History of Georgia: From Ancient Times to the Present Day. University of Michigan : Publishing House Petite, 2009. 17. lpp. ISBN 9789941906367.
  6. ↑ R.D. Morritt. Stones that Speak. EBSCO ebook academic collection. Cambridge Scholars Pub., 2010. ISBN 9781443821766. they [Colchis] absorbed part of Diaokh (c.750 BCE)
  7. ↑ Nodar Assatiani, Alexandre Bendianachvili. Histoire de la Géorgie. Paris : L'Harmattan, 1997. 31. lpp. ISBN 2-7384-6186-7.
  8. ↑ Nodar Asatiani, Otar Janelidże. History of Georgia. Tbilisi : Publishing House Petite, 2009. 16. lpp.
  9. ↑ "Over the Mountains and Far Away: Studies in Near Eastern History and Archaeology Presented to Mirjo Salvini on the Occasion of His 80th Birthday". Archaeopress, 2019. lpp.141
  10. ↑ Stanley Arthur Cook, Martin Percival Charlesworth, John Bagnell Bury, John Bernard Bury. The Cambridge Ancient History. Cambridge University Press. lpp. 350.
  11. ↑ Ronald Grigor Suny, The Making of the Georgian Nation, 2nd ed., p 7
  12. ↑ Savalli-Lestrade, I. (1998) *Les philoi royaux dans l'Asie hellenistique", École pratique des hautes études: Sciences historiques et philologiques. Droz. 9782600002905 lpp.182
  13. ↑ David Braund. Georgia in Antiquity: A History of Colchis and Transcaucasian Iberia, 550 BC – AD 562. lpp. 5, 180.
  14. ↑ David Marshall Lang. The Georgians. lpp. 59. Frederick A. Praeger. New York (1966).
  15. ↑ Antiquity 1994. lpp. 359. The Great Soviet Encyclopedia: Значение слова "Колхи" в Большой Советской Энциклопедии
  16. ↑ The Cambridge Ancient History, John Anthony Crook, Elizabeth Rawson, lpp. 255
  17. ↑ David Marshall Lang. The Georgians. lpp. 75, 76-88. Frederick A. Praeger. New York (1966).
  18. ↑ Cyril Toumanoff, Studies in Christian Caucasian History, lpp. 69, 84
  19. ↑ Christopher Haas, Early Christianity in Contexts, An Exploration Across Cultures and Continents, Chapter Three: Caucasus, Baker Publishing Group (November 18, 2014),
  20. ↑ Charles Burney, David Marshall Lang. The Peoples of the Hills: Ancient Ararat and Caucasus. lpp. 194-94. Phoenix Press. (2001)
  21. ↑ Svante E. Cornell. Autonomy and Conflict, Ethnoteritoriality and Separatism in the South Caucasus-Cases of Georgia. lpp. 130. Uppsala University. Stockholm (2002)
  22. ↑ W. E. D. Allen, A history of the Georgian people (1932), lpp. 123
  23. ↑ Nigel Wilson, Encyclopedia of Ancient Greece, lpp. 149
  24. ↑ Robert D. Morritt. Stones that Speak. Cambridge Scholars Publisher, 2017. ISBN 9781443821766 – caur Google Books.
  25. ↑ Ronald G. Suny - The Making of the Georgian Nation. Indiana University Press. lpp. 8

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kolhīda&oldid=4097518"