Mieži
- Šis raksts ir par augu. Par citām jēdziena Miezis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mieži (latīņu: Hordeum vulgare) ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4. visaudzētākā labība pasaulē pēc kviešiem, rīsiem un kukurūzas, aizņemot 65—70 miljonus hektāru zemes ar vidējo graudu ražu 2,2—2,3 t/ha. Latvijā pēdējos gados ievērojami kritusies gan miežu sējplatība, gan arī kopraža, un Latvijas vidējā graudu raža (2,0 t/ha) ir zem pasaulē vidējā rādītāja. Taču daudzu saimniecību izmēģinājumu rezultāti liecina, ka Latvijā iespējams regulāri iegūt 4,0—5,5 t/ha.[1]
| Mieži Hordeum vulgare | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Miežu ģints (Hordeum) |
| Suga | Mieži (H. vulgare) |
 Mieži Vikikrātuvē | |
Miežiem pie viena vārpas ass loceklīša ir trīs vārpiņas. Pēc attīstīto vārpiņu skaita pie vārpas ass loceklīša miežus iedala divkanšu un daudzkanšu miežos, ko sīkāk iedala četrkanšu un seškanšu miežos. Divkanšu miežiem graudi parasti ir izlīdzinātāki, rupjāki un simetriski, bet daudzkanšu miežiem — neizlīdzinātāki, sīkāki un asimetriski.[1]
Vasaras mieži
labot šo sadaļuVasaras mieži ir viens no svarīgākajiem vasarāju kultūraugiem ar plašu pielietojumu. No to graudiem iegūst putraimus, miltus (nelielos daudzumos), iesalu, miežu kafiju, spirtu, raugu. Taču lielāko miežu graudu daudzumu izmanto lopbarībā. Miežu salmi ir lopbarībai vērtīgāki nekā rudzu vai kviešu salmi.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Antons Ruža (redaktors). Augkopība. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004. 167—168. lpp. ISBN 9984-596-72-9.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hordeum vulgare |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |