Armēņu valoda
indoeiropiešu valoda, izplatīta galvenokārt Armēnijā
Armēņu valoda (հայերեն, hayeren, izrunā: [hɑjɛˈɾɛn]) ir indoeiropiešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā armēņi, tostarp ievērojamā daļa armēņu diasporas visā pasaulē. Tā ir Armēnijas valsts valoda. Armēņu valodu prot ap 6,7 miljoniem cilvēku. Tās pierakstīšanai izmanto armēņu alfabētu, ko 405. gadā radīja mūks un valodnieks Mesrops Maštocs.[1]
| Armēņu valoda հայերեն | ||
|---|---|---|
| : | 
| |
| Valodu lieto: |  Armēnija Kalnu Karabaha (de facto neatkarīga valsts, de jure Azerbaidžānas daļa) Gruzija Libāna Irānaarmēņu diaspora | |
| Reģions: | Kaukāzs, Tuvie Austrumi | |
| Pratēju skaits: | 6,7 miljoni | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Armēņu valoda | |
| Rakstība: | Armēņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Armēnija Kalnu Karabaha (de jure Azerbaidžānas daļa)
| |
| Regulators: | Armēnijas Zinātņu Akadēmija | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | hy | |
| ISO 639-2: | arm (B) | hye (T) |
| ISO 639-3: | hye | |
| ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Armēņu valodai ir divas versijas:
- Austrumarmēņu valoda, ko izmanto Aizkaukāzā (Armēnijā, Kalnu Karabahā, Gruzijā) un pēcpadomju valstīs.
- Rietumarmēņu valoda, ko tagad galvenokārt lieto armēņi Turcijā, Libānā un vairākās citās valstīs, to māca skolās un armēņu diasporas speciālās izglītības iestādēs.
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
| Armēņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: armēņu valoda.- Ethnologue par armēņu valodu
- Armēņu alfabēts
- Tiešsaistes armēņu vārdnīca
- Armēņu valoda
- Armēņu valodas materiāli Archived 2011. gada 24. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Armenian language | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-04-08.