Kolektivizācija PSRS

Kolektivizācija PSRS bija Josifa Staļina režīma īstenots process, kas sākot ar 1928. gadu likvidēja privātīpašumu lauksaimniecībā, spiežot zemniekus ar savu zemi, lopiem, inventāru un darbu apvienoties kolektīvās saimniecībās — kolhozos, kuru saražoto produkciju valsts iepirka par mākslīgi pazeminātām cenām. Kolektivizācija bija viena no 1. piecgades plāna sastāvdaļām. Komunistiskās ideoloģijas ietekmētie PSRS vadoņi uzskatīja, ka pāreja no privātās uz kolektīvo zemes apstrādi cels ražīgumu un nodrošinās valsti ar patēriņam un eksportam nepieciešamo pārtiku, kas ļaus īstenot Staļina uzsākto industrializācijas programmu. Kolektivizācija izvērtās zemnieku genocīdā, kura laikā mira no 6 līdz 13 miljoniem PSRS pilsoņu. Latvijā kolhozus sāka veidot jau 1941. gadā, bet ar pilnu spēku kolektivizācija sākās pēc Otrā pasaules kara. Lai veicinātu kolhozu dibināšanu, padomju okupācijas vara Latvijā īstenoja 1949. gada marta deportācijas.

Aicinājums ebreju zemniekiem stāties kolhozā, 1929
Pret kulakiem vērsts plakāts, 1930
Badā mirstošie Harkivas ielās, 1933
Staļins ar kolhozniecēm, 1936
Traktoriste, 1938

Pēc Krievijas pilsoņu kara laikā ieviestā kara komunisma beigām Ļeņins ieviesa Jauno ekonomisko politiku (NEP), kas atjaunoja kapitālisma tirgus ekonomikas daļēju darbību. 1927. gadā PSKP kongress pieņēma lēmumu par kolektivizācijas sākšanu. 1928. gadā tikai 1% lauksaimniecības zemes apstrādāja kolhozi, un 1. piecgades plānā sākotnēji paredzēja to daļu palielināt līdz 15%. Padomju režīma nepārdomātā politika noveda pie tā, ka 1928. gadā valstī akūti trūka graudu, jo zemnieki izvēlējās tos izbarot lopiem vai izmantot degvīna destilēšanai, nevis pārdot valstij par zemām cenām. Tā vietā, lai paaugstinātu graudu iepirkuma cenas, Politbirojs pieņēma lēmumu par trūkstošo 2,5 miljonu graudu tonnu konfiskāciju no zemnieku klētīm. Ņemot vērā zemnieku pretestību vardarbīgajai graudu konfiscēšanai, 1929. gada novembrī PSKP Centrālkomiteja pieņēma lēmumu par vispārējās kolektivizācijas sākšanu. Veiksmīgākos un turīgākos zemniekus nosauca par kulakiem, kas iznīcināmi kā šķira. Viņus masveidā arestēja un deportēja uz Sibīriju. Lai nepieļautu savu lopu nonākšanu kolhoza īpašumā, zemnieki izkāva savus mājlopus. Jau 1930. gada agrā pavasarī 11 miljoni zemnieku saimniecību bija apvienotas kolhozos, tā sasniedzot 60% no visas apsaimniekotās zemes. Kolektivizācijas paātrināšanai uz laukiem nosūtīja 25 000 komunistu aktīvistus no pilsētām, kas veica pārliecināšanas un organizēšanas darbu. Individuālo lauku vietā kolektivizācijas aizstāvji paredzēja lielus laukus, kurus apstrādās traktori, kamēr zemnieki no primitīvām sādžām pārcelsies uz modernām agropilsētiņām (pilsētciematiem). 1936. gadā 90% lauksaimniecību PSRS bija kolektivizētas, un plaši tika izmantoti Ford ražotie traktori, kurus pēc licences drīz uzsāka ražot arī PSRS.

Kolektivizācija iznīcināja krievu zemnieku tradicionālo dzīves modeli, lai arī viņi jau dzīvoja sādžās, kur zeme bija kopīpašums. Vēl lielākas problēmas izraisīja ukraiņi, kas parasti dzīvoja viensētās, kā arī Pievolgas stepju un Centrālāzijas iedzīvotāji, kuriem mājlopu pulks bija lielākais privātīpašums un lepnums. Daudzi kolektivizāciju uzskatīja kā jaunu dzimtbūšanu - kolhozniekiem nebija pases, viņi nedrīkstēja doties uz pilsētām, valsts graudus un gaļu iepirka par ārkārtīgi zemām cenām, vienlaikus nosakot augstas obligāti saražojamo produktu kvotas. Zemniekiem trūka motivācijas strādāt, izplatījās pasīva un aktīva pretestība. Jau pirms Otrā pasaules kara sākuma PSRS ievērojami kritās govju, zirgu un aitu skaits. 1932. gada 7. augustā pieņēma likumu par sociālistiskā īpašuma aizsardzību, kas par tādu pārkāpumu, kā nenopļauto graudu savākšanu varēja sodīt ar nāvessodu vai 10 gadiem soda nometnē. Zemnieku pretestība, nevēlēšanās pildīt valsts pasūtījumu, kā arī visu graudu konfiskācija valsts vajadzībām 1932.-1933. gadā izraisīja plašu badu, kas Ukrainā zināms kā Holodomors. Simtiem tūkstoši Centrālāzijas iedzīvotāju bēga uz Ķīnu.

Lai demonstrētu kolektivizētās lauksaimniecības sasniegumus, 1937. gadā Maskavā atklāja Vissavienības Lauksaimniecības izstādi, kur katra padomju republika rādīja savus "sasniegumus".

Deportētās sievietes meža darbos, 1930
Rinda pie piena veikala, 1933

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kolektivizācija PSRS.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)