Eiropas čempionāts cīņas sportā
Eiropas čempionāts cīņas sportā ir Eiropas amatieru sacensības cīņas sportā, kuras organizē Starptautiskā cīņas federācija (UWW).
Vīriešu pasaules čempionāti grieķu-romiešu cīņā notiek kopš 1911. gada, brīvajā cīņā — kopš 1929. gada. Sieviešu čempionāti brīvajā cīņā kopš 1988. gada.
Gads | Grieķu-romiešu cīņa vīriešiem |
Brīvā cīņa vīriešiem |
Brīvā cīņa sievietēm |
Svara kategoriju skaits | |||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Sacensību vieta | Uzvarētāja komanda |
Sacensību vieta | Uzvarētāja komanda |
Sacensību vieta | Uzvarētāja komanda | ||
1911 | Budapešta | Ungārija | 4 | ||||
No 1912. līdz 1920. gadam nenotika | |||||||
1921 | Ofenbaha pie Mainas | Vācija | 5 | ||||
No 1922. līdz 1923. gadam nenotika | |||||||
1924 | Neinkirhene | Vācija | 7 | ||||
1925 | Milāna | Ungārija | 6 | ||||
1926 | Rīga | Vācija | 6 | ||||
1927 | Budapešta | Ungārija | 6 | ||||
1928. gadā nenotika | |||||||
1929 | Dortmunde | Vācija | Parīze | Zviedrija | 6/7 | ||
1930 | Stokholma | Zviedrija | Brisele | Beļģija | 6 | ||
1931 | Prāga | Somija | Budapešta | Šveice | 6 | ||
1932. gadā nenotika | |||||||
1933 | Helsinki | Somija | Parīze | Ungārija | 7 | ||
1934 | Roma | Zviedrija | Stokholma | Zviedrija | 7 | ||
1935 | Kopenhāgena | Zviedrija | Brisele | Ungārija | 7 | ||
1936. gadam nenotika | |||||||
1937 | Parīze | Zviedrija | Minhene | Vācija | 7 | ||
1938 | Tallina | Somija | 7 | ||||
1939 | Oslo | Zviedrija | 7 | ||||
No 1940. līdz 1945. gadam nenotika | |||||||
1946 | Stokholma | Turcija | 8 | ||||
1947 | Prāga | Zviedrija | 8 | ||||
1948. gadā nenotika | |||||||
1949 | Stambula | Turcija | 8 | ||||
No 1950. līdz 1965. gadam nenotika | |||||||
1966 | Esene | PSRS | Karlsrūe | PSRS | 8 | ||
1967 | Minska | Ungārija | Stambula | Turcija | 8 | ||
1968 | Vesterosa | PSRS | Skopje | PSRS | 8 | ||
1969 | Modēna | Dienvidslāvija | Sofija | PSRS | 10 | ||
1970 | Austrumberlīne | VDR | Austrumberlīne | PSRS | 10 | ||
1971. gadā nenotika | |||||||
1972 | Katovice | Bulgārija | Katovice | PSRS | 10 | ||
1973 | Helsinki | PSRS | Lozanna | PSRS | 10 | ||
1974 | Madride | PSRS | Madride | PSRS | 10 | ||
1975 | Ludvigshāfene | PSRS | Ludvigshāfene | PSRS | 10 | ||
1976 | Ļeņingrada | PSRS | Ļeņingrada | PSRS | 10 | ||
1977 | Bursa | Rumānija | Bursa | PSRS | 10 | ||
1978 | Sofija | Rumānija | Sofija | Bulgārija | 10 | ||
1979 | Bukareste | Rumānija | Bukareste | PSRS | 10 | ||
1980 | Prjevidza | PSRS | Prjevidza | PSRS | 10 | ||
1981 | Gēteborga | PSRS | Lodza | PSRS | 10 | ||
1982 | Varna | PSRS | Varna | PSRS | 10 | ||
1983 | Budapešta | Bulgārija | Budapešta | Bulgārija | 10 | ||
1984 | Jenšēpinga | PSRS | Jenšēpinga | PSRS | 10 | ||
1985 | Leipciga | PSRS | Leipciga | PSRS | 10 | ||
1986 | Pireja | PSRS | Pireja | PSRS | 10 | ||
1987 | Tampere | PSRS | Veliko Tarnova | PSRS | 10 | ||
1988 | Kolbotna | PSRS | Mančestra | PSRS | Dižona | 10/10/9 | |
1989 | Oulu | PSRS | Ankara | PSRS | 10 | ||
1990 | Poznaņa | PSRS | Poznaņa | PSRS | 10 | ||
1991 | Ašafenburga | PSRS | Štutgarte | PSRS | 10 | ||
1992 | Kopenhāgena | NVS | Kapošvāra | NVS | 10 | ||
1993 | Stambula | Krievija | Stambula | Turcija | Ivanova | Krievija | 10/10/9 |
1994 | Atēnas | Ukraine | Roma | Krievija | 10 | ||
1995 | Bezansona | Krievija | Fribūra | Krievija | 10 | ||
1996 | Budapešta | Krievija | Budapešta | Krievija | Oslo | Francija | 10/10/9 |
1997 | Kouvola | Krievija | Varšava | Krievija | Varšava | Francija | 8/8/6 |
1998 | Minska | Ukraine | Bratislava | Georgien | Bratislava | Krievija | 8/8/6 |
1999 | Sofija | Krievija | Minska | Ukraine | Gēcisa | Francija | 8/8/6 |
2000 | Maskava | Krievija | Budapešta | Krievija | Budapešta | Krievija | 8/8/6 |
2001 | Stambula | Turcija | Budapešta | Turcija | Budapešta | Krievija | 8/8/6 |
2002 | Seinejoki | Krievija | Baku | Krievija | Seinejoki | Krievija | 7 |
2003 | Belgrada | Krievija | Rīga | Krievija | Rīga | Vācija | 7 |
2004 | Haparanda | Krievija | Ankara | Krievija | Haparanda | Ukraine | 7 |
Apvienotie čempionāti | |||||
Gads | Sacensību vieta | Uzvarētāja komanda | Svara kategoriju skaits | ||
---|---|---|---|---|---|
Grieķu-romiešu cīņa vīriešiem |
Brīvā cīņa vīriešiem |
Brīvā cīņa sievietēm | |||
2005 | Varna | Krievija | Ukraine | Krievija | 7 |
2006 | Maskava | Armēnija | Krievija | Krievija | 7 |
2007 | Sofija | Krievija | Krievija | Krievija | 7 |
2008 | Tampere | Krievija | Krievija | Krievija | 7 |
2009 | Viļņa | Krievija | Azerbaidžāna | Ukraine | 7 |
2010 | Baku | Krievija | Krievija | Krievija | 7 |
2011 | Dortmunde | Krievija | Krievija | Ukraine | 7 |
2012 | Belgrada | Krievija | Krievija | Ukraine | 7 |
2013 | Tbilisi | Krievija | Krievija | Ukraine | 7 |
2014 | Vantā | Krievija | Krievija | Krievija | 8 |
2015 | Baku | Krievija | Krievija | Azerbaidžāna | 8 |
2016 | Rīga | Krievija | Krievija | Azerbaidžāna | 8 |
2017 | Novisada | Ungārija | Turcija | Krievija | 8 |
2018 | Kaspijska | Krievija | Krievija | Krievija | 10 |
2019 | Bukareste | Krievija | Krievija | Ukraina | 10 |
2020 | Roma | Krievija | Krievija | Krievija | 10 |
2021 | Varšava | Krievija | Krievija | Krievija | 10 |
2022 | Budapešta | Azerbaidžāna | Azerbaidžāna | Turcija | 10 |
2023 | Zagreba | Turcija | Azerbaidžāna | Ukraina | 10 |
2024 | Prāga | 10 |
Kopējais iegūto medaļu skaits pa valstīm
labot šo sadaļu- ieskaitot 2018. gada Eiropas čempionātu cīņas sportā.
V | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | Krievija[P 1] | 444 | 186 | 187 | 817 |
2 | Bulgārija | 134 | 134 | 136 | 404 |
3 | Vācija[P 2] | 88 | 134 | 146 | 368 |
4 | Turcija | 87 | 76 | 116 | 279 |
5 | Zviedrija | 81 | 74 | 67 | 222 |
6 | Ungārija | 60 | 86 | 104 | 250 |
7 | Ukraina | 48 | 74 | 93 | 215 |
8 | Azerbaidžāna | 42 | 29 | 52 | 123 |
9 | Polija | 37 | 58 | 88 | 183 |
10 | Somija | 36 | 34 | 43 | 113 |
11 | Rumānija | 27 | 71 | 79 | 177 |
12 | Gruzija | 26 | 31 | 51 | 108 |
13 | Francija | 26 | 25 | 64 | 115 |
14 | Armēnija | 22 | 25 | 26 | 73 |
15 | Baltkrievija | 15 | 51 | 56 | 122 |
16 | Serbija[P 3] | 13 | 21 | 21 | 55 |
17 | Norvēģija | 9 | 16 | 16 | 41 |
18 | Šveice | 8 | 12 | 9 | 29 |
19 | Itālija | 7 | 9 | 29 | 45 |
20 | Čehija[P 4] | 5 | 14 | 36 | 55 |
21 | Igaunija | 5 | 13 | 12 | 30 |
22 | Austrija | 5 | 5 | 8 | 18 |
23 | Latvija | 5 | 5 | 4 | 14 |
24 | Grieķija | 4 | 17 | 26 | 47 |
25 | Beļģija | 4 | 11 | 5 | 20 |
26 | Moldova | 2 | 9 | 15 | 26 |
27 | Dānija | 2 | 7 | 4 | 13 |
28 | Slovākija | 2 | 4 | 5 | 11 |
29 | Ēģipte[P 5] | 1 | 1 | 2 | 4 |
30 | Ziemeļmaķedonija | 1 | 0 | 3 | 4 |
31 | Izraēla | 0 | 6 | 4 | 10 |
32 | Apvienotā Karaliste | 0 | 4 | 4 | 8 |
33 | Irāna[P 5] | 0 | 4 | 1 | 5 |
34 | Lietuva | 0 | 2 | 5 | 7 |
35 | Spānija | 0 | 1 | 6 | 7 |
36 | Albānija | 0 | 1 | 1 | 2 |
37 | Monako | 0 | 1 | 0 | 1 |
38 | Horvātija | 0 | 0 | 5 | 5 |
39 | Nīderlande | 0 | 0 | 3 | 3 |
40 | Slovēnija | 0 | 0 | 1 | 1 |
Kopā | 1246 | 1251 | 1533 | 4030 |
Piezīmes:
- ↑ Ieskaitot PSRS un NVS iegūtās medaļas.
- ↑ Ieskaitot VFR un VDR iegūtās medaļas.
- ↑ Ieskaitot DSFR, Dienvidslāvijas FR un Serbijas un Melnkalnes Savienības iegūtās medaļas.
- ↑ Ieskaitot Čehoslovākijas iegūtās medaļas.
- ↑ 5,0 5,1 1947. un 1949. gada čempionātos FILA atļāva piedalīties valstīm, kas neatrodas Eiropā.
Atsauces
labot šo sadaļu- FILA Database (angliski)