Štutgarte (vācu: Stuttgart, švābu: Schduagert) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālās zemes galvaspilsēta.

Štutgarte
Stuttgart
pilsēta
Schloßplatz, Štutgarte
Schloßplatz, Štutgarte
Ģerbonis: Štutgarte
Ģerbonis
Štutgarte (Bādene-Virtemberga)
Štutgarte
Štutgarte
Štutgarte (Vācija)
Štutgarte
Štutgarte
Štutgarte (Eiropa)
Štutgarte
Štutgarte
Koordinātas: 48°46′43″N 9°10′46″E / 48.77861°N 9.17944°E / 48.77861; 9.17944Koordinātas: 48°46′43″N 9°10′46″E / 48.77861°N 9.17944°E / 48.77861; 9.17944
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Bādene-Virtemberga
Dibināta ap 950.g
Citi
nosaukumi
Stoccarda (itāliešu)
Administrācija
 • Mērs Frank Nopper (CDU)
Platība
 • Kopējā 207,36 km2
Augstums 245 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 632 865
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 70173 - 70619
Tālruņu kods 0711
Mājaslapa stuttgart.de
Štutgarte Vikikrātuvē

Filosofa Georga Hēgeļa, rakstnieka Vilhelma Haufa un Vācijas bijušā prezidenta Riharda fon Veiczekera dzimtā pilsēta.

Pilsēta, kurā 1885. gadā Gotlībs Daimlers radīja pasaules pirmo automašīnu. Arī mūsdienās liels autobūves centrs. Šeit atrodas Daimler AG un Porsche galvenie biroji. Štutgarte ir arī Robert Bosch GmbH mītnes vieta. Pilsētas ekonomikas vēsture ir saistīta ar leģendārajiem vācu rūpniekiem Gotlību Daimleru, Robertu Maibahu, Robertu Bošu un Ferdinandu Porši.

Štutgartē atrodas Eiropas un Āfrikas ASV militāro spēku štābs (EUCOM).

Pilsētas nosaukums cēlies no senaugšvācu Stuotgarten — 'zirgu audzētava', jo Štutgarti ap 950. gadu kā zirgaudzētavu dibināja Švābijas hercogs Liudolfs. Ap 1300. gadu Štutgarte kļuva par Virtembergas grāfistes centru, bet no 1496. gada — Virtembergas hercogistes galvaspilsētu. Kad Napoleons likvidēja Svēto Romas impēriju, Štutgarte kļuva par Virtembergas karalistes galvaspilsētu.

1848. gada revolūcijas laikā Štutgartē patvērās atlaistā Frankfurtes parlamenta deputātu radikālā daļa.

 
Štutgartes vēsturiskais tirgus laukums 1881. gadā

1871. gadā Virtembergas autonomā karaliste pievienojās Vācijas Impērijai. 1920. gadā, Kapa puča laikā, Štutgartē darbojās Veimāras Republikas valdība. Otrā pasaules kara laikā Sabiedroto uzlidojumos pilsētas centrs tika gandrīz pilnīgi nopostīts, bet Štutgartes pēckara mērs Arnulfs Klets vēsturiskās apbūves atjaunošanas vietā izvēlējās pilsētu pārbūvēt modernisma stilā.

1945. gadā Sabiedroto okupācijas administrācija izveidoja apvienoto Bādenes-Virtembergas federālo zemi, kuras galvaspilsēta — Štutgerte, tika izraudzīta referendumā.

1946. gadā ASV Valsts sekretārs Džeimss F.Bairns runā Štutgartes valsts operā deklarēja Māršala plāna koncepciju.

1977. gadā Štutgartē notika RAF prāva. kas noveda pie t.s. Vācu Rudens notikumiem.

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites

labot šo sadaļu