Štutgarte

Štutgarte
Štutgarte; Stuttgart
	pilsēta
	Schloßplatz, Štutgarte
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Štutgarte Štutgarte Štutgarte
	Koordinātas: 48°46′43″N 9°10′46″E / 48.77861°N 9.17944°EKoordinātas: 48°46′43″N 9°10′46″E / 48.77861°N 9.17944°E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Bādene-Virtemberga
Dibināta	ap 950.g
Citi; nosaukumi	Stoccarda (itāliešu)
Administrācija
• Mērs	Frank Nopper (CDU)
Platība
• Kopējā	207,36 km2
Augstums	245 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	632 865
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	70173 - 70619
Tālruņu kods	0711
Mājaslapa	stuttgart.de
	Štutgarte Vikikrātuvē

Štutgarte (vācu: Stuttgart, švābu: Schduagert) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālās zemes galvaspilsēta.

Filosofa Georga Hēgeļa, rakstnieka Vilhelma Haufa un Vācijas bijušā prezidenta Riharda fon Veiczekera dzimtā pilsēta.

Pilsēta, kurā 1885.gadā Gotlībs Daimlers radīja pasaules pirmo automašīnu. Arī mūsdienās liels autobūves centrs. Šeit atrodas Daimler AG un Porsche galvenie biroji. Štutgarte ir arī Robert Bosch GmbH mītnes vieta. Pilsētas ekonomikas vēsture ir saistīta ar leģendārajiem vācu rūpniekiem Gotlību Daimleru, Robertu Maibahu, Robertu Bošu un Ferdinandu Porši.

Štutgartē atrodas Eiropas un Āfrikas ASV militāro spēku štābs (EUCOM).

Vēsture labot šo sadaļu

Pilsētas nosaukums cēlies no senaugšvācu Stuotgarten — 'zirgu audzētava', jo Štutgarti ap 950. gadu kā zirgaudzētavu dibināja Švābijas hercogs Liudolfs. Ap 1300. gadu Štutgarte kļuva par Virtembergas grāfistes centru, bet no 1496. gada — Virtembergas hercogistes galvaspilsētu. Kad Napoleons likvidēja Svēto Romas impēriju, Štutgarte kļuva par Virtembergas karalistes galvaspilsētu.

1848. gada revolūcijas laikā Štutgartē patvērās atlaistā Frankfurtes parlamenta deputātu radikālā daļa.

Štutgartes vēsturiskais tirgus laukums 1881. gadā

1871. gadā Virtembergas autonomā karaliste pievienojās Vācijas Impērijai. 1920. gadā, Kapa puča laikā, Štutgartē darbojās Veimāras Republikas valdība. 2. pasaules kara laikā Sabiedroto uzlidojumos pilsētas centrs tika gandrīz pilnīgi nopostīts, bet Štutgartes pēckara mērs Arnulfs Klets vēsturiskās apbūves atjaunošanas vietā izvēlējās pilsētu pārbūvēt modernisma stilā.

1945. gadā Sabiedroto okupācijas administrācija izveidoja apvienoto Bādenes-Virtembergas federālo zemi, kuras galvaspilsēta — Štutgerte, tika izraudzīta referendumā.

1946. gadā ASV Valsts sekretārs Džeimss F.Bairns runā Štutgartes valsts operā deklarēja Māršala plāna koncepciju.

1977. gadā Štutgartē notika RAF prāva. kas noveda pie t.s. Vācu Rudens notikumiem.