Bukareste
Bukareste (rumāņu: Bucureşti, izrunā: /bukuˈreʃtʲ/) ir pilsēta Rumānijas dienvidos pie Dimbovicas upes. Rumānijas galvaspilsēta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Viens no galvenajiem Austrumeiropas industriālajām un tranzīta centriem. Bukareste atrodas Rumānijas dienvidaustrumu daļā. Bukarestes administratīvajās robežās dzīvo vairāk nekā 1,88 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 2,27 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir septītā lielākā Eiropas Savienības pilsēta.
| Bukareste | |||
|---|---|---|---|
| municipalitāte | |||
| Bucureşti | |||
 | |||
| |||
  Bukareste | |||
| Koordinātas: 44°25′57″N 26°6′14″E / 44.43250°N 26.10389°EKoordinātas: 44°25′57″N 26°6′14″E / 44.43250°N 26.10389°E | |||
| Valsts |
 Rumānija | ||
| Vēsturiskais reģions | Lielā Valahija | ||
| Apgabals | nav1 | ||
| Pirmoreiz minēta | 1456. gadā | ||
| Platība[1][2] | |||
| • municipalitāte | 228 km2 | ||
| • urbānā teritorija | 285 km2 | ||
| • aglomerācija | 5 046,1 km2 | ||
| Augstums | 55,8–96,3 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[3] | |||
| • municipalitāte | 1 716 961 | ||
| • blīvums | 8 260,6/km² | ||
| • urbānā teritorija | 1 931 000 | ||
| • aglomerācija | 2 272 163 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 0xxxxx | ||
| Tālruņu kods | +40 x1 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
|
1Bukarestes pilsētai ir īpašs administratīvais statuss, kurš vienlīdzīgs apgabalam | |||
 Bukareste Vikikrātuvē | |||
Bukarestes arhitektūra sastāv no jaukta tipa arhitektūras stiliem, kā neoklasicisms, Bauhaus, Art Deco un komunisma laika arhitektūras. Starpkaru periodā Bukareste bieži tika dēvēta par Micul Paris jeb Mazo Parīzi.[6] 1977. gadā pilsēta cieta no 7,4 ballu stipras zemestrīces, kurā gāja bojā vairāk kā 1500 cilvēku un stipri cieta vēsturiskās celtnes.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuBukareste atrodas no 55 līdz 96,3 metriem virs jūras līmeņa, gandrīz Valahijas līdzenuma centrā, 68 km uz ziemeļiem no Donavas, 280 km uz rietumiem no Melnās jūras. Caur pilsētai plūst Dimbovicas upe, kuras pieteka Kolentina Bukarestes ziemeļos veido deviņu dabisku ezeru ķēdi.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmoreiz rakstiskos avotos minēta 1456. gadā Vlada III Drakula laikā,[7] kad tā kļuvusi par Valahijas prinču vasaras rezidenci. 1476. gadā pilsētu izlaupīja Moldāvijas princis Stefans III Lielais, bet 1595. gadā — turki.
1698. gadā Valahijas princis Konstatīns Brenkovjanu izvēlējās to par Valahijas galvaspilsētu. No 18. līdz 19. gadsimtam Valahija bija Turcijas, Krievijas un Austrijas savstarpējo politisko un militāro cīņu arēna. Bukareste vairākkārtīgi tika okupēta. 1847. gada 23. martā izcēlās liels ugunsgrēks, kurā nodega trešdaļa pilsētas. No 1859. gada Bukareste kļuva par apvienotās Valahijas un Moldāvijas galvaspilsētu (to 1861. gadā pārdēvēja par Rumāniju).
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada 16. oktobrī pilsētu ieņēma vācu karaspēks, bet Rumānijas galvaspilsēta tika pārcelta uz Jasiem. 1918. gadā tā atkal kļuva par Rumānijas galvaspilsētu.
Otrā pasaules kara laikā pilsētu bombardēja Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes aviācija.
1977. gadā pilsēta piedzīvoja 7,4 balles (pēc Rihtera skalas) stipru zemestrīci, kurā gāja bojā vairāk kā 1500 cilvēku un tika sagrautas daudzas vēsturiskās celtnes.
Nikolajes Čaušesku valdīšanas laikā daudzi vēsturiskie kvartāli tika nojaukti, to vietā uzbūvējot standarta dzīvojamās mājas un gigantisku Republikas pili centrā (tagad Parlamenta pils). 1989. gadā Timišoarā sākās masu protesti, kuri turpinājās Bukarestē un noveda pie Čaušesku režīma gāšanas.
1990. gadā sākās masu studentu kustība, saukta par Goleniādi, kuru vardarbīgi pārtrauca varas iestāžu organizētā ogļraču masu kustība (saukta par Minerādi).
Ievērojamākās vietas
labot šo sadaļu- Cišmigiu dārzi (Grădina Cişmigiu) — parks pilsētas centrā
- Parlamenta pils (Palatul Parlamentului) — lielākā ēka Eiropā
- Rumāņu Ateneums (Ateneu Român) — koncertzāle un filharmonijas ēka
Cilvēki
labot šo sadaļuBukarestē dzimuši:
- Tudors Argezi (Tudor Arghezi) (1880-1967) — dzejnieks
- Nikolae Belčesku (Nicolae Bălcescu) (1819-1852) — dzejnieks un revolucionārs
- Jons Duka (Ion Duca) (1879-1933) — politiķis
- Mirča Eliade (Mircea Eliade) (1907-1986) — rakstnieks un mitoloģijas pētnieks
- Klāra Haskila (Clara Haskil) (1895-1960) — pianiste
- Henrijs Koande (Henri Coandă) (1886—1972) — inženieris
- Maikls Kretū (Michael Cretu, Curly M.C.) (1957-) — mūziķis
- Aleksandra Marija Lara (Alexandra Maria Lara) (1978-) — aktrise
- Dinu Lipati (Dinu Lipatti) (1917—1950) — pianists
- Gerasims Luka (Gherasim Luca) (1913-1994) — dzejnieks
- George Marinesku (Gheorghe Marinescu) (1863-1938) —- neirologs
- Jakobs Moreno (Jacob L. Moreno) (1889-1974) — psihoterapeits
- Adrians Nestase (Adrian Năstase) (1950-) — politiķis
- Ilie Nestase (Ilie Năstase) (1946-) — tenisists
- Nikolae Paulesku (Nicolae Paulescu) (1869-1931) — fiziologs, insulīna atklājējs
- Edvards Robinsons (Edward G. Robinson) (1893—1973) — aktieris
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Largest Romanian cities in 2010» (Romanian). evz.ro. 2011. gada 28. augusts. Skatīts: 2011. gada 28. augusts.
- ↑ «Demographia World Urban Areas & Population Projections» (PDF). Skatīts: 2011-04-14.
- ↑ Q106566382.
- ↑ «Urban Audit: Bucharest Profile». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-11-08. Skatīts: 2011-04-14.
- ↑ «Adevarul: The BMZ in numbers». Skatīts: 2011-09-29.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 21. februārī. Skatīts: 2006. gada 21. februārī.
- ↑ Giurescu, C.C., 1976, History of Bucharest, Bucharest: The Publishing House for Sports and Tourism
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bukareste.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar Rumāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |