Beļģija
Beļģija (nīderlandiešu: België, franču: Belgique (izruna), vācu: Belgien (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra, kā arī robežojas ar Nīderlandi ziemeļos, ar Vāciju austrumos, ar Luksemburgu dienvidaustrumos un ar Franciju rietumos. Beļģijas kopējā platība ir 30 528 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,8 miljoniem iedzīvotāju ir astotā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.
| Beļģijas Karaliste Koninkrijk België Royaume de Belgique Königreich Belgien |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: L'union fait la force (franciski) Eendracht maakt macht (nīderlandiski) Einigkeit macht stark (vāciski) |
||||||
| Himna: La Brabançonne |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Brisele | |||||
| Valsts valodas | nīderlandiešu, franču un vācu valoda | |||||
| Valdība | Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Karalis | Filips | ||||
| - | Premjerministrs | Aleksanders de Kro | ||||
| Neatkarība | no Nīderlandes | |||||
| - | Deklarēta | 1830. gada 4. oktobrī | ||||
| - | Atzīta | 1839. gada 19. aprīlī | ||||
| Iestāšanās ES | 1957. gada 25. martā | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 30 528 km² (139.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 6,4 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 11 198 638[1] (75.) | ||||
| - | Blīvums | 363,6/km² (33.) | ||||
| IKP (PPP) | 2014. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $434,503 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $38 826 | ||||
| Džini koef. (2000) | 26.3 (zems) (33.) | |||||
| TAI (2021) | ▲ 0,937 (ļoti augsts) (13.) | |||||
| Valūta | Eiro (€) (EU) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .be | |||||
| ISO 3166-1 kods | 056 / BEL / BE | |||||
| Tālsarunu kods | +32 | |||||
.svg)
Beniluksa savienības locekle, NATO un Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Briselē atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro.
Beļģija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no trīs reģioniem un desmit provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Brisele. Beļģija ir daudzu dažādu starptautisku organizāciju dalībvalsts, kā nozīmīgākās ir Benilukss, NATO, ANO, ESAO kā arī citu organizāciju dalībvalsts.[3] Beļģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Franks Arnautss.
Beļģija ir mājvieta divām atšķirīgām etniskām grupām: nīderlandiešu valodā runājošajiem flāmiem un frančvalodīgajiem valoņiem. Līdz ar to Beļģija ir sadalīta divos reģionos. Ziemeļos atrodas Flandrija, kurā dzīvo 59% no visiem iedzīvotājiem, bet dienvidos Valonija, kur dzīvo 31% iedzīvotāju. Trešā lielākā etniskā grupa ir vācieši, kas dzīvo galvenokārt Valonijas austrumos.[4] Nereti dažādās jomās veidojas konflikti starp flāmiem un valoņiem.
Etimoloģija
labot šo sadaļuNosaukumi Belgae un Belgica rakstiskajos avotos pirmo reizi ir pieminēti Jūlija Cēzara darbā "Piezīmes par gallu karu". Kad 1. gadsimtā pirms mūsu ēras Jūlijs Cēzars iekaroja gallu apdzīvoto teritoriju, viņš to sadalīja trīs daļās: Akvitānijā, Gallijā un Beļģijā (Belgika). Pēc Lielās tautu staigāšanas nosaukums Belgica gandrīz izzuda; tas palika pieminēts tikai rakstiskajos avotos. Tikai 19. gadsimtā, veidojoties neatkarīgai valstij, atkal teritoriju sāka dēvēt par Belgica, lai atšķirtu to no kaimiņvalstīm.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras Senā Roma sakāva ķeltu ciltis, kuras apdzīvoja mūsdienu Beļģijas teritoriju, un nosauca šo teritoriju par Belgiku. Pirmā pasaules kara laikā, Beļģijas teritorijā iebruka Vācijas Impērijas karavīri un Beļģija tika smagi izpostīta. Otrajā pasaules karā vācieši okupēja Beļģiju, bet Beļģijas valdība aizbēga uz Angliju. 1944. gada 3. septembrī britu karaspēks atbrīvoja Briseli, bet 4. septembrī kanādieši atbrīvoja arī Antverpeni. 1948. gadā Beļģija, Nīderlande un Luksemburga izveidoja ekonomisku savienību, kuru nosauca par Beniluksu. 1949. gada 4. aprīlī Beļģija kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm. Beļģija ir viena no sešām Eiropas Savienības dibinātājvalstīm.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļu
Beļģija atrodas Rietumeiropā, un tā robežojas ar četrām valstīm: ar Franciju (robežas garums 620 km), Luksemburgu (148 km), Vāciju (167 km) un Nīderlandi (450 km). Ziemeļrietumos to apskalo Ziemeļjūra. Beļģijas kopēja platība ir 30 528 km² (gandrīz puse no Latvijas teritorijas). Var izšķirt trīs lielākus ģeogrāfiskos reģionos: ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežainā Ardēnu augstiene. Augstākā virsotne ir Botranžs (694 m). Gandrīz visas Beļģijas upes ietek Ziemeļjūrā. Lielākās upes ir Šelda (Beļģijas teritorijā 200 km gara), Mēza (Māsa) (183 km) un Izēra (50 km). Salīdzinot ar citām valstīm, Beļģijā ir ļoti maz dabisko ezeru.
Beļģijā ir siltas ziemas un ne pārāk karstas vasaras — ziemā vidējā gaisa temperatūra ir apmēram 10 °C, vasarā tā nepārsniedz 23 °C. Laiks ir diezgan mākoņains un līdz ar to bieži arī lietains. Klimatu Beļģijā spēcīgi ietekmē Ziemeļatlantijas straume. Nokrišņi visvairāk ir rudens un ziemas mēnešos.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuBeļģija administratīvi ir sadalīta 3 reģionos: ziemeļos atrodas Flandrija, kurā runā flāmu valodā, dienvidos atrodas Valonija, kurā runā franču valodā, bet galvaspilsētas reģionā Briselē cilvēki runā abās valodās. Gan Flandrija, gan Valonija ir sadalīta vēl piecās provincēs.
|
|
Valdība
labot šo sadaļuBeļģija ir konstitucionāla monarhija un federāla valsts, tās formālais valdnieks kopš 2013. gada 21. jūlija ir karalis Filips. Beļģijas parlamentu veido divas palātas: Pārstāvju palāta, kuras locekļus ievēl uz četriem gadiem, un Senāts jeb augšpalāta, kuras locekļus ievēl vai kooptē.[5]
1993. gadā tika mainīta Beļģijas konstitūcija, lai novērstu šķelšanos starp franciski runājošiem valoņiem un nīderlandiski runājošiem flāmiem. Neraugoties uz to, starp abām kopienām aizvien pastāv politiskas, kultūras, valodas un ekonomiskas nesaskaņas.
| Nosaukums | Kompetences robežas | Lēmējvara | Izpildvara |
|---|---|---|---|
| Federāla valsts | Visa valsts | Federālais parlaments, kuru veido: | Federālā valdība |
| Flāmu kopiena un Flāmu reģions | Flāmu reģiona provinces, Briseles reģiona divvalodu kopiena, kur tās kompetencē ir tikai kopienas jautājumi | Flāmu parlaments | Flāmu valdība |
| Beļģijas franču kopiena | Piecas Valonijas reģiona provinces (izņemot deviņas vāciski runājošās administratīvās vienības), kā arī 19 divvalodīgās administratīvās vienības Briseles reģionā | Franču kopienas parlaments | Franču kopienas valdība |
| Beļģijas vāciski runājošā kopiena | Deviņas vāciski runājošās administratīvās vienības | Beļģijas vāciski runājošās kopienas parlaments (Parlament der Deutschsprachigen Gemeinschaft) | Beļģijas vāciski runājošās kopienas valdība |
| Valonijas reģions | Valonijas provinces | Valoņu parlaments | Valoņu valdība |
| Briseles reģions | 19 divvalodīgās administratīvās vienības Briseles reģionā | Briseles parlaments | Briseles valdība |
| Kopienu komisiju asamblejas (Cocom, Cocof un Vgc) | Kopienu komisiju kolēģijas (Cocom, Cocof un Vgc) |
Ārpolitika
labot šo sadaļuBeļģijā, galvenokārt, Briselē, atrodas vairāku starptautisko organizāciju galvenās mītnes. Šeit ir arī lielākā daļa no Eiropas Savienības iestādēm un NATO galvenā pārvalde.
Demogrāfija
labot šo sadaļu2007. gada sākumā aptuveni 92% no iedzīvotājiem bija Beļģijas pilsoņi, savukārt vēl 6% bija kādas Eiropas Savienības valsts pilsoņi. Aptuveni 58% no iedzīvotājiem ir flāmi, bet 31% ir valoņi. No ārvalstu pilsoņiem Beļģijā visvairāk ir itāļi (172 tūkstoši), franči (125 tūkstoši), nīderlandieši (117 tūkstoši), marokāņi (80,6 tūkstoši), spāņi (42,8 tūkstoši), turki (39,4 tūkstoši) un vācieši (37,6 tūkstoši).[6][7]
Gandrīz visi Beļģijas iedzīvotāji dzīvo pilsētās (2004. gadā 97% no visiem iedzīvotājiem).[8] Apdzīvotības blīvums Beļģijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tas ir, 342 cilvēki uz km². Iedzīvotāji vairāk koncentrējas valsts ziemeļu daļā. Dienvidos, kur ir Ardēnu kalni, iedzīvotāju blīvums ir zems.
Beļģijā ir trīs valsts valodas. Flandrijā runā flāmu valodā, Valonijā — franču valodā. Galvaspilsēta ir bilingvāla, kur iedzīvotāji runā abās valodās. Trešā valsts valoda ir vācu valoda, kurā runā valsts austrumos salīdzinoši neliela iedzīvotāju grupa (apmēram 70 tūkstoši).
| Vieta | Pilsēta | Province | Iedzīvotāji | Vieta | Pilsēta | Province | Iedzīvotāji | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Brisele | - | 1 138 854 | 11 | Mehelena | Antverpene | 83 194 | |
| 2 | Antverpene | Antverpene | 510 610 | 12 | Laluvjēra | Eno | 80 172 | |
| 3 | Gente | Austrumflandrija | 251 133 | 13 | Haselta | Limburga | 75 991 | |
| 4 | Šarlruā | Eno | 202 730 | 14 | Kortreika | Rietumflandrija | 75 128 | |
| 5 | Ljēža | Ljēža | 196 291 | 15 | Sintniklāsa | Austrumflandrija | 73 716 | |
| 6 | Brige | Rietumflandrija | 117 377 | 16 | Ostende | Rietumflandrija | 70 274 | |
| 7 | Namīra | Namīra | 110 665 | 17 | Turnē | Eno | 69 842 | |
| 8 | Lēvena | Flāmu Brabante | 98 292 | 18 | Genka | Limburga | 69 842 | |
| 9 | Monsa | Rietumflandrija | 95 047 | 19 | Serēna | Ljēža | 63 813 | |
| 10 | Ālsta | Austrumflandrija | 83 347 | 20 | Rūselare | Rietumflandrija | 56 626 |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuMūsdienās Beļģijai raksturīgajās smagās rūpniecības nozarēs (ogļu ieguve un tērauda ražošana) ir novērojama lejupslīde. Tās aizstāj jaunākas rūpniecības nozares, tas ir, ķimikāliju (minerālmēslu un sodas ražošana) un elektrisko ierīču ražošana, un apkalpojošās nozares, piemēram, banku sektors un administrācija. Beļģijā divi no trim strādājošajiem nodarbināti apkalpojošā sfērā. Rietumeiropā valstis specializējušās atsevišķās mašīnbūves nozarēs. Beļģijā ražo smagās rūpniecības darbmašīnas.
Beļģijas galvaspilsēta Brisele ir valsts tirdzniecības centrs.
Beļģija ir ar visblīvāko ceļu tīklu Eiropā (4205 km /1000 km²).[10]
Kultūra
labot šo sadaļuBeļģijas kultūru var sadalīt divās daļās: ziemeļos dominē flāmu kultūra, bet dienvidos — valoņu kultūra. Rietumeiropas kultūra ir spēcīgi ietekmējusi visas valsts kultūras dzīvi.
Vieni no slavenākajiem beļģiem ir komiksu sērijas "Tintiņa piedzīvojumi" autors Žoržs Remī, rakstnieki Žoržs Simenons un Hugo Klauss, kā arī komponists-dziedātājs Žaks Brels. Beļģija ir arī dzimtene vairākiem slaveniem gleznotājiem. Slavenākais no tiem noteikti ir flāmu gleznotājs Pīters Pauls Rubenss. Arī viņa sekotāji Džeimss Ensors, Pols Delvo un Renē Magrits mūsdienās ir ieguvuši pasaules slavu.
Daudzi klasiskās mūzikas komponisti ir dzimuši Briselē. Arī saksofona izgudrotājs Ādolfs Sakss ir dzimis Beļģijā. Briseles Karaliskā opera La Monnaie katru gadu piedāvā skatītājiem virkni jauniestudējumu, kur piedalās pasaules izcilākie mūziķi.
Beļģijā ir dzimis arī viens no Holivudas aktieriem Žans Klods van Damme.
Beļģija ir ļoti slavena ar šokolādi, kura ir guvusi atzinību visā pasaulē. Iecienītākie beļģu ēdieni ir ēdamgliemenes un frī kartupeļi, kuru recepte saskaņā ar leģendu ir radusies tieši Beļģijā.[5] Valstī ražo arī vairāk nekā 1000 alus šķirnes.
Sports
labot šo sadaļu
Populārākie sporta veidi Beļģijā ir futbols un riteņbraukšana. Beļģu riteņbraucējs Edijs Merkss piecas reizes ir uzvarējis Tour de France un ir nosaukts par visu laiku labāko riteņbraucēju.[11] Savukārt no futbolistiem viens no visu laiku labākajiem vārtsargiem bija Žans-Marī Pfafs (Jean-Marie Pfaff).[12] Beļģija kopā ar Nīderlandi bija izvirzījušas savu kandidatūru 2018. gada FIFA Pasaules kausa organizēšanai, bet šis gods tika atdots Krievijai. Abas valstis jau rīkoja 2000. gada Eiropas čempionātu futbolā. Beļģijā notika arī 1972. gada Eiropas čempionāts. Slavenākie beļģu futbola klubi ir Standard Liège, Club Brugge un Anderlecht.
Pasaules slavu ir ieguvušas arī tenisistes Kima Kleistersa un Žustīne Enāna. Viens no Formula 1 posmiem norisinās arī Beļģijā: Beļģijas Grand Prix Spā-Frankošampā.
Vienīgās olimpiskās spēles, kas notikušas Beļģijā, bija 1920. gada vasaras olimpiskās spēles Antverpenē. Beļģijas sportisti nav piedalījušies tikai pirmajās divās mūsdienu vasaras olimpiskajās spēlēs. Arī ziemas olimpiskajās spēlēs Beļģijas sportisti nav piedalījušies divas reizes (1960. un 1968. gadā). No 2001. līdz 2013. gadam Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents bija beļģis Žaks Roge.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beļģija |
- Valdība
- Beļģijas monarhijas oficiālā tīmekļa vietne
- Beļgijas Federālās valdības oficiālā tīmekļa vietne
- Chief of State and Cabinet Members
- Vispārēja informācija
- Belgium Arhivēts 2016. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē. entry at The World Factbook
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Belgium at UCB Libraries GovPubs
- Belgium information from the United States Department of State
- Portals to the World from the United States Library of Congress
- FAO Country Profiles: Belgium
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ «People:: Belgium». CIA - The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-07-10. Skatīts: 2009-12-29.
- ↑ «Belgium». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
- ↑ Beļģija ir dalībvalsts šāds starptautiskās organizācijās: ACCT, AfDB, ANO AsDB, Australia Group, Benelux, BIS, CCC, CE, CERN, EAPC, EBRD, EIB, EMU, EKA, EU, FAO, G-10, IAEA, IBRD, ICAO, ICC, ICRM, IDA, IDB, IEA, IFAD, IFC, IFRCS, IHO, ILO, SVF, IMO, IMSO, Intelsat, Interpol, IOC, IOM, ISO, ITU, MONUC (novērotāji), NATO, NEA, NSG, OAS (novērotāji), ESAO, OPCW, EDSO, PCA, UNCTAD, UNECE, UNESCO, UNHCR, UNIDO, UNMIK, UNMOGIP, UNRWA, UNTSO, UPU, WADB, WEU, PVO, WIPO, WMO, WTrO, ZC.
- ↑ «The German-speaking Community». The German-speaking Community. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-05-30. Skatīts: 2007-05-05. The (original) version in German language (already) mentions 73,000 instead of 71,500 inhabitants.
- ↑ 5,0 5,1 «Beļģija». Eiropas Savienības portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-12-21. Skatīts: 2009-12-29.
- ↑ Perrin, Nicolas, UCLouvain, Study Group of Applied Demographics (Gédap). «European Migration Network—Annual Statistical Report on migration and asylum in Belgium (Reference year 2003)—section A. 1) b) Population by citizenship & c) Third country nationals, 1 January 2004» (PDF). Belgian Federal Government Service (ministry) of Interior—Immigration Office, April 2006. 5—9. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-06-14. Skatīts: 2007-05-28.
- ↑ «De vreemde bevolking». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2002. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Quelques résultats des précédents recensements—Indicateurs de logement (1991)» (French switchable to Dutch). Belgian Federal Government Service (ministry) of Economy—Directorate-general Statistics Belgium. © 1998/2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-06-25. Skatīts: 2007-05-08.
- ↑ Beļģijas pilsētu iedzīvotāju skaits (2014)
- ↑ «Beļģija». Ceļojumubode.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-09. Skatīts: 2009-12-29.
- ↑ Majendie, Matt. «Great, but there are greater» (stm). BBC Sport, 2005-04-18. Skatīts: 2007-09-20.
[the Author's] top five [cyclists] of all time: 1 Eddy Merckx, 2 Bernard Hinault, 3 Lance Armstrong, 4 Miguel Indurain, 5 Jacques Anquetil
- ↑ "Goalkeeping Greats" Goalkeepersaredifferent.com. Retrieved on June 29, 2008