Vēstnieks

Vēstnieks ir oficiāls diplomāts kādā ārvalstī vai starptautiskā organizācijā, kas darbojas kā oficiāls savas valsts pārstāvis attiecīgajā ārvalstī vai organizācijā. Vēstnieks parasti strādā ārvalsts galvaspilsētā. Šī ārvalsts parasti atļauj vēstniekam kontrolēt īpašu teritoriju, sauktu par vēstniecību. Šī teritorija un darbinieki ir aizsargāti ar diplomātisko neaizskaramību un tos saista vēstniecības pārstāvētās valsts likumi.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar Dānijas Karalistes vēstnieku Latvijā Ufi Oto Volfhekelu (Uffe Otto Wolffhechel)

Diplomātisko pārstāvju pakāpes (1815)Labot

Saskaņā ar 1815. gada Vīnes kongresā pieņemto diplomātisko attiecību reglamentu diplomātiskie pārstāvji bija sadalīti vairākās pakāpēs:

  1. vēstnieks (franču: l’Ambassadeur), kurš bija savas valsts vadītāja tiešs pārstāvis otrajā valstī,
  2. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs (envoyé extraordinaire et ministre plénipotentiaire), kurš pārstāvēja savas zemes intereses un informēja savu valdību par šīs valsts ārpolitisko un iekšpolitisko situāciju.[1]

Latvijas diplomātu pakāpes (1922-1940)Labot

Saskaņā ar 1922. gadā Latvijas valdības apstiprinātajiem Noteikumiem par dienestu Ārlietu ministrijā diplomātiski konsulārais dienests dalījās sešās pakāpēs:

  1. I šķiras ārkārtējie sūtņi un pilnvarotie ministri,
  2. II šķiras sūtņi un pilnvarotie ministri, rezidējošie ministri, departamentu direktori, ministru kabineta šefs, ģenerālkonsuli,
  3. pilnvarotie lietveži (chargé d'affaires), sūtniecības padomnieki, nodaļu vadītāji, I šķiras konsuli,
  4. I šķiras sekretāri, II šķiras konsuli,
  5. II šķiras sekretāri, vicekonsuli,
  6. atašeji, konsulārie aģenti.

Visi pārējie ierēdņi, arī III šķiras sekretāri, piederēja pie tehniskā dienesta kā valsts civildienesta darbinieki.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 L. Buka. Latvijas sūtniecība Vašingtonā (1919–1940) žurnāls "Latvijas Arhīvi" (2002)

Ārējās saitesLabot